RINOSPRAY sālsūdens deguna skalošanai.
Gripa kā slimība nav tik bīstama kā tās radītās komplikācijas. Par gripu ir jāsāk domāt jau vasarā, stiprinot imunitāti, uzskata pediatre Anna Birka. Tāpēc vasarā brauciet kopā ar bērniem uz laukiem, skraidiet basām kājām, peldieties, lasiet upenes un dzērvenes, ēdiet tās svaigas un saldējiet arī ziemai. Lai, kad tuvosies gripas laiks, jūs tam būtu gatavi!
Gripas simptomi
Visraksturīgākā gripas pazīme ir pēkšņa simptomu parādīšanās. Tam seko paaugstināta temperatūra, drebuļi, galvassāpes, slikta pašsajūta, sāpes acu ābolos, kaulos, muskuļos. Rodas sāpes kaklā, sauss klepus, rejošs. Mammām ļoti jāseko līdzi bērna uzvedībai – vai nav niķīgs, vai tieši otrādi – ļoti miegains, jāseko līdzi viņa ēstgribai un kopējai uzvedībai. Sevišķi, ja ģimenē ir kāds slimnieks.
Inkubācijas periods parasti ilgst no 1 līdz 5 dienām, kad gripas slimnieks ir bīstams apkārtējiem, jo ir infekciju avots. Ja slimība noris bez sarežģījumiem, 5 līdz 10 dienu laikā veselības stāvoklis uzlabojas. Tomēr vēl pāris nedēļas pēc tam cilvēks jūtas ne īsti slims, ne vesels – raksturīga nervozitāte, enerģijas trūkums, nogurums, var būt neizteiktas galvas sāpes u.c. simptomi.
Gripa var noritēt arī viegli. Simptomi ir maz izteikti, var būt neliela temperatūra, slikta pašsajūta. Pēc pāris dienām veselības stāvoklis uzlabojas, un cilvēks pat nenojauš, ka ir izslimojis gripu. Vidēji smagas gripas gadījumā temperatūra var paaugstināties līdz 39 °C un vairāk, ir lauzošas sāpes muskuļos un locītavās, galvas sāpes, paaugstināta jūtība pret gaismu, klepus, sākumā sauss klepus, ko pavada sāpes, var būt sāpes aiz krūšu kaula, acu konjunktīvu apsārtums, iesnas un aizlikts deguns. Ļoti smagas gripas gadījumā var būt nepieciešama pilna intensīvā aprūpe.
Imunitāte pēc gripas pārslimošanas ir īslaicīga (2 līdz 3 gadi) un tikai pret attiecīgo vīrusa tipu. Ar to arī izskaidrojams viena noteikta gripas vīrusa tipa izraisīto epidēmisko uzliesmojumu periodiskums. Iemesls, kāpēc ar gripas vīrusu ir tik grūti cīnīties, ir tā mainīgā daba.
Kā ārstē gripu?
Gripa ir nopietna un visai neprognozējama infekcijas slimība, tāpēc pašārstēšanās nebūtu ieteicama attiecībā uz bērniem, bērniem ar sliktu imunitāti, neiznēsātiem bērniņiem.
Saslimšanai ar gripu nav specifiskas ārstēšanas, taču cīņai ar infekciju iesaka gultas režīmu, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un dažādu simptomātisku līdzekļu (temperatūras pazeminātāju, atkrēpošanas līdzekļu, pretsāpju līdzekļu u.c.) lietošanu.
Arī antibiotikām nav vietas gripas ārstēšanā, jo vīrusu darbību tās neierobežo. Ja antibiotikas tiek lietotas bez vajadzības, var attīstīties baktēriju rezistence (noturība).
Gripas ārstēšanai var izmantot dažādus pretvīrusu medikamentus. Speciālisti tos iesaka lietot novājinātiem vai slimiem pacientiem.
Komplikācijas pēc gripas
Gripa var veicināt jebkuras hroniskas slimības uzliesmojumu, kā arī provocēt jau esošas hroniskas slimības paasinājumu Lai gripa noritētu bez sarežģījumiem, bērniņam vajadzīga īpaša uzmanība un pareiza kopšana.
Visbiežākās gripas komplikācijas saistītas ar bojājumiem elpošanas ceļos. Slimniekiem var attīsties pneimonija, kuru var izraisīt gan pats gripas vīruss (galvenokārt slimības pirmajās dienās), gan arī dažādas baktērijas. Slimība var skart arī citus orgānus: ausis, sirds muskuli, smadzenes, muskuļus. Ja ir augsta temperatūra, maziem bērniem var sākties arī īslaicīgi krampji. Ar gripu slimajam ir pastiprināta asinsvadu caurlaidība, tādēļ var sākties asiņošana, piemēram, no deguna.
Ļoti liela nozīme ir bērna kopšanai gripas laikā. Uzmanīgi jāseko līdzi veselības stāvokļa pārmaiņām, jo īpaši – elpošanai, ķermeņa temperatūrai, ādas krāsai un vēdera izejai. Slimības laikā bērna apetīte var pasliktināties, tāpēc jāgādā, lai viņš uzņemtu pietiekami daudz šķidruma. Pirmajos dzīves gados ar gripu slimajam bērnam jāizdzer ne mazāk kā viens divi litri, bet skolas vecuma bērniem – līdz pat trim litriem nesaldinātas zāļu tējas vai negāzēta minerālūdens. Regulāri jākopj bērna mutes dobums, jātīra zobi, uzmanīgi, netraumējot gļotādas, jāatbrīvo deguna ejas, piemēram, skalojot ar vieglu sālsūdeni RINOSPRAY Light, lai bērns varētu elpot. Tā kā bērns pastiprināti svīst, jāmaina gultas veļa, jāpārvelk pidžama vai naktskrekls. Slimnieka istabu vajag regulāri vēdināt, mitrināt tajā gaisu. Ja vecākiem šķiet, ka slimība progresē, nekavējoties jāizsauc ģimenes ārsts vai pediatrs.
Gripas komplikācijas vieglāk var rasties mazuļiem, kā arī slimīgiem bērniem ar novājinātu organismu, arī hroniskiem slimniekiem, jo vīruss slimību var saasināt. Imunitāti pret gripas vīrusu var iegūt tikai vakcinējoties.
Temperatūru pazeminošas zāles bērniem jādod tad, ja ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38,5 grādiem. Temperatūra ir organisma reakcija pret slimību. Organisms cīnās ar slimību. Apmēram 2-3 dienas temperatūru pazeminoši līdzekļi nav vajadzīgi līdz 38,5 grādiem, ja bērniņa kopējā pašsajūta nepasliktinās, ja bērnam nav iedzimtas vai hroniskas kaites. Noteikti ir jānovērtē bērna kopējais stāvoklis. Liekam bērnam atvēsinošas kompreses (uz galviņas un galvenajiem asinsvadiem), novelkam autiņbiksītes, kā arī regulāri mainām sasvīdušās drēbītes. Noteikti dodam daudz šķidrumu padzerties. Uzturā bērnam dodam vieglu ēdienu. Ir jāļauj bērnam izgulēties un būt mierīgos apstākļos. Pie vīrus infekcijām paaugstināta temperatūra var noturēties 5-7 dienas. Taču jebkurā gadījumā būtu vajadzīga pediatra vai ģimenes ārsta konsultācija.
Konsultēja pediatre Anna Birka