Aizvien biežāk dzirdu stāstus par to, kā divi vientuļi cilvēki atraduši viens otru caur iepazīšanās sludinājumiem. Agrāk likās, ka šāda veida paņēmienu kā atrast mīlestību pārsvarā izmanto ļaudis pēc 45 gadiem, kad ir pārāk aizņemti vai vienkārši nav vēlēšanās doties uz ierastajiem “medību laukiem” (lasīt – dažnedažādas izklaides vietas un pasākumi). Arī pusaudži, lai vieglāk spētu pārkāpt kautrības barjeru vai vienkārši izbaudītu ko nebijušu, izmanto šāda veida paņēmienu. Protams, nu vairs tik retais ņem rokās avīzi un meklē piemērotu kandidātu 1.randiņam. Tagad, tā kā dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, pārsvarā tiek izmantots internets.
Domājot par šo tēmu pārskrēju pāri vairākiem iepazīšanās portāliem (oho.lv, boomtime.lv, magneto.lv, kisa.lv, otrapuse.com), mazliet jutos šokēta, redzot, ka iepazīties internetā ir vieglāk par vieglu, ka var atrast teju vai princi (princesi) baltā mersedesā, un ir pilnīgi visas vecuma kategorijas, sākot no 14 – … gadiem. Tomēr viens ir ielikt sludinājumu vai uz to atsaukties, bet cita lieta – pirmā tikšanās un kā šīs attiecības veidojas tālāk. Nolēmu aptaujāt cilvēkus, lai noskaidrotu, kāda ir viņu pieredze.
Danas stāsts
2006.gada 2.martā apskatījos kādu puisi iekš draugiem.lv. Pēc pāris stundām viņš apskatījās manu profilu, tad vēlreiz apraudzīja, ziņkārības dzīta es uzrakstīju – kas tik interesants manā profilā? Viņš atbildēja – “uz skaistām sievietēm patīk skatīties!” Tā sākām sarakstīties. Kā izrādījās, viņš nodarbojās ar mežizstrādi un tobrīd mežs un dzīvošana bija netālu no manas mājas. Sarunājām tikties! Pirmā tikšanās autobusa pieturā, jo sūtīju paciņu māsīcai. Kopā pastaigājāmies, parunājāmies – likās tīri jauks!!! Bet tā kā jau satikos ar kādu vīrieti, domāju, ka jāpasaka šim puisim, ka varam būt draugi! 11.martā vietējā ciematā notika balle, kur gatavojos pateikt, ka tikai draugi, bet… nepateicu!!! Ar viņu kopā bija interesanti, jauki, sajutu, ka par mani rūpējas! Pateicoties viņam – es pieteicos autovadītāju kursos, ieguvu tiesības! Ar Rīgas puisi attiecības pārtraucu!
Sapratām, ka gribam būt kopā katru dienu, bet tas iespējams, ja pārvācos pie viņa 70 km no mana ciema. Pametu darbu skolā un devos pie viņa! Atradu darbu, saņēmu bildinājumu, kāzas, meitas piedzimšana. Jūnijā svinējām savu 1.gada jubileju – septembrī meitiņai palika gads!
Sergeja stāsts
Bija apnicis visos draugu tusiņos ierasties vienam, kamēr visi citi bija ar savām otrajām pusītēm. Realitātē nevedās atrasts piemērotu meiteni. Tad kādu vakaru nolēmu pamēģināt atrast meiteni boomtime.lv. Aizrakstīju vairākām, kas likās acij tīkamas un joka pēc vienai, kurai ir bērns no iepriekšējām attiecībām. Viņai bija satriecošs augums un neticami skaistas acis, bet fakts, ka ar piekabi, mani atvēsināja. Rakstīju nemaz neplānojot tikties, jo uzņemties saistības ar sievieti, kurai ir bērns, negribēju, bet mazliet paflirtēt – gan vēlējos. Meitene atbildēja, vārds pa vārdam un šī būtne manī radīja lielu interesi. Viņas teksti bija tādi, ka likās izstrāvo siltumu, kamēr pārējo meiteņu teksti likās tukši un pat truli. Nolēmu tikties, vēl aizvien apņēmības pilns nopietnas attiecības neveidot dēļ tā, ka viņai ir bērns. Pirmajā tikšanās reizē biju uztraucies nenormāli, pats uz sevi dusmojos par tādām izjūtām. Randiņš noritēja veiksmīgi, sarunājām tikties vēl un nu jau ir tik tālu, ka dzīvojam kopā, un es esmu audžu tēvs vienam foršam puikam un drīzs būs arī meita.
Līvas stāsts
Jau kādu laiku biju viena, ļoti vēlējos kādu, kam piekļauties vakaros, par ko rūpēties un kurš rūpētos par mani. Klīstot pa interneta portāliem uzdūros magneto.lv un nolēmu izmēģināt iepazīties tur. Ātri vien atradu puisi, kurš likās jauks. Pēc nedēļas garas sarakstes nolēmām tikties. Gatavojoties pirmajai tikšanās reizei no uztraukuma nezināju, kur likties, lidinājos pa mākoņiem, likās esmu iemīlējusies vēl viņu nesatikusi reālajā dzīvē. Tikšanos bijām sarunājuši pie Origo pulksteņa, biju iedomājusies, ka mani sagaidīs glīti ģērbts vīrietis ar ziediem un, ka mums būs klasisks randiņš. Ierados par ātru, kā izrādījās daudz par ātru, viņš kavēja. Ieradās, tiešām glīts jauns vīrietis, kā jau bildē, ko bija man atsūtījis, un ģērbies sporta biksēs (kā es neciešu ka vīrieši velk sporta bikses it kā tas būtu izejamais apģērba gabals). Tas arī bija iemesls, kāpēc ar viņu neizveidojās nekādas attiecības. Man vajag vīrieti kas zina kā un kad vajag ģērbties. Tagad sarakstos ar vienu puisi, kuru pamanīju oho.lv, gan jau laiks rādīs, kā man šoreiz ies.
Jāņa viedoklis un pieredze
Ko dod iepazīšanās internetā? Pozitīvu pieredzi iepazīstoties ar pozitīviem cilvēkiem! Gan, ne laulības nolūkos. Pat ne apčamdīšanai! Bet pats esmu savedis cilvēkus kopā draugiem.lv, kā rezultātā ir jauka ģimenīte izveidojusies, un jauki ziķeri sadzimuši. Viss ir reāli! Internets var būt kā solis ceļā uz to, tomēr attiecības jau cilvēki veido paši, nevis virtuālā pasaule.
Agneses stāsts
Zinu, ka ir daudz pozitīvu piemēru, taču no savas un arī draugu pieredzes secinu, ka tomēr vairums cilvēku internetā meklē izklaidi, nevis kaut ko nopietnu. Es šādā veidā jau ļoti ilgu laiku mēģina iepazīties, bet diemžēl vienmēr gadās nenopietni puiši vai arī tādi, kuriem ir draudzenes un kuri grib tikai seksu ar citu. Uzskatu, ka normāli un brīvi puiši mājās pie datoriem nesēž, bet gan iet un atpūšas kaut kur ārpus mājas.
Kristīnes stāsts
Sāku ar to lietu nodarboties (sarakstīties internetā) pagājušogad. Kopš tā laika esmu it kā bijusi kopā ar diviem vīriešiem. Ar pirmo nesteidzos ar kopā dzīvošanu, jo sāku redzēt sliktās īpašības – vai nu pārāk bieži patika iedzert, vai nu nospēlēja naudu azartspēlēs. Ātri tādu pametu, bet vēl joprojām sarakstāmies skype. Ar otru es iepazinos Magneto.lv (latvieti), bet arī patika iedzert, tādēļ pateicu – viss, man tas nepatīk un punkts.
Lasot daudzos stāstus un viedokļus par šo tēmu nonācu pie secinājuma, ka internets un iepazīšanās sludinājumi arī caur avīzēm un žurnāliem ir labs palīgs, lai atrastu kādu, ar ko pavadīt gan jautri laiku, gan veidot ģimeni, gan gūt rūgtu pieredzi, no kuras turpmāk mācīties un vienalga reiz kļūt laimīgam. Mums katram ir tiesības uz laimi un, ja to sasniegt var palīdzēt dators, tad kāpēc gan to, lai mēs neizmantotu!?