Vārda dienu svin: Guntra, Ginters, Marianna

Grēksūdze: ‘Es krāpju savu vīru’

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vai var mīlēt divus vīriešus vienlaikus? Ko darīt, ja sirds teju dalās uz pusēm- velk pie viena, bet arī otru nespēj palaist vaļā? Madara (32) ir precējusies divus gadus ar, viņasprāt, brīnišķīgu vīrieti Ivaru, taču viņu laulībai kā ēna uzgulst kāds noslēpums. Madara jau pusgadu slepus tiekas ar savu bijušo. Jā, viņa krāpj savu vīru un nespēj to pārtraukt.
Iesaistīto personu vārdi pēc sievietes lūguma mainīti.

„Tas sākās iepriekšējā vasarā. Kādā vakarā man uz e-pastu bija atnākusi vēstule. No Kārļa, mana bijušā, ar kuru man agrāk bija bijušas visnopietnākās attiecības manā mūžā, protams, līdz Ivaram. Sākām sarakstīties, kā kuram iet, līdz nonācām līdz tam, ka Kārlis mani pilnīgi spontāni uzaicināja aizbraukt līdz jūrai. Es nezinu, kas ar mani notika, bet es sajutu spēju adrenalīna pieplūdumu asinīs un piekritu.
Nākamajā dienā vīram pateicu, ka dodos uz jūru kopā ar draudzenēm un būšu vēlu, bet patiesībā visu dienu pavadīju ar Kārli. Mēs runājām neapstājoties, smējāmies, staigājāmies gar jūras krastu un, lai kā man to negribētos sev atzīt, es jutos labi. Mēs nebijām redzējušies vairākus gadus un stāstīt bija tik daudz, ka likās- stāstāmais neaptrūksies pat pēc divpadsmitiem naktī. Un vispatīkamākais bija tas, ka viņš klausījās. Brīžos, kad viņš stāstīja, kā viņam iet, es klausījos un man neviļus atmiņā uzpeldēja brīži, kad mēs bijām kopā. Šķita, ka esmu ierauta tādā kā laika ritenī, un esmu atpakaļ laikā, kad mums bija attiecības. Bet es centos šīs domas aizgaiņāt. Arī tad, kad pēc pāris stundām viņš aplika roku man ap pleciem, es centos neko nejust un nelaist viņu sev klāt. Taču ar katru brīdi es jutu, ka viņš lēni ārda to mūri, ko es biju uzcēlusi. Viņš to vienmēr bija pratis un visvairāk mani kaitināja tas, ka viņš iedvesa sevī uzticēšanos, ka gribējās visu aizmirst un vienkārši ļauties.
Kad iestājās tumsa un jūra bija norimusi, mēs staigājām klusējot. Kaut kur tālumā no piekrastes kafejnīcas skanēja mūzika un viņš neko nesakot, pievilka mani sev klāt. Es iesmējos un jautāju, ko viņš dara, bet Kārlis sev raksturīgajā ironiskajā manierē pasmaidīja un apskāva mani. Es aizvēru acis un izjutu viņa klātbūtni. Vēlāk jau glāstus un lūpu pieskārienus uz kakla un sejas. Es gribēju apstāties, bet sajūtas bija tik brīnišķīgas, ka tanī brīdī likās – par to taču neviens neuzzinās, un ļāvos… kad viņš mani noskūpstīja, man šķita, ka tādu kaisli es nebiju izjutusi ļoti ilgu laiku. Likās, ka mēs visus šos gadus, kad esam bijuši šķirti, esam alkuši viens pēc otra un tagad varam to veldzēt.
Es nezinu, cik minūtes bija pagājušas, droši vien daudz, kad mūs iztraucēja tālumā skanošas balsis. Ieskatoties pulkstenī, es sapratu, ka ir vēls un teicu, ka laiks atvadīties. Tā nu mēs šķīrāmies, bet es jau nojautu, ka tā nebūs pēdējā mūsu tikšanās reize.
Un tā arī bija.
Nākamajā dienā es saņēmu īsziņu no viņa un viņš jautāja, vai nevaram satikties pēc darba. Es mazliet vilcinājos, bet piekritu. Taču sarunājām, ka satiksimies pie viņa, jo negribēju, lai kāds mūs redz kopā, ko viņš saprata. Un ar šo vakaru arī sākās mans slepenais romāns ar manu bijušo vīrieti.

Citāts: “Pārbraucot mājās, es biju aplikusi lakatiņu ap kaklu, lai neredz viegli violeto plankumiņu uz kakla un, lai cik tas nebūtu briesmīgi, es spēju skatīties vīram acīs. Pagatavoju vakariņas un uzvedos kā parasti.”

Vakars, ko es pavadīju kopā ar viņu neilga vairāk par divām stundām, jo es nedrīkstēju sēt aizdomas savā vīrā, bet tas bija viens no neaizmirstamākajiem vakariem, ko es esmu piedzīvojusi kopā ar Kārli.
Viss, protams, sākās ļoti nevainīgi, ar pasēdēšanu dīvānā un vīna baudīšanu, sarunām, smiekliem… taču mazliet vēlāk, kad viņš pieliecās mani noskūpstīt, mēs sapratām, ka mums robežu vairs nav. Es zaudēju prātu. Es atdevos viņam un viņš atdevās man ar tādu kaisli, kādu es reti kad esmu izjutusi. Es baudīju katru viņa pieskārienu, katru viņa skūpstu un man bija sajūta, ka ne ar vienu man nekad nav bijis tik labi, cik ar viņu.
Pārbraucot mājās, es biju aplikusi lakatiņu ap kaklu, lai neredz viegli violeto plankumiņu uz kakla un, lai cik tas nebūtu briesmīgi, es spēju skatīties savam vīram acīs. Pagatavoju vakariņas, uzvedos kā parasti un nenodevu sevi.
Tikai mūsu attiecības gan iegāja citā līmenī – es sāku melot. Vai varbūt noklusēt patiesību – nezinu, kā to labāk nosaukt. Taču līdz pat šim brīdim, es vienmēr atrodu laiku, lai satiktu Kārli, kad viņš ir Latvijā (jo viņš strādā ārzemēs un katru otro mēnesi brauc atpakaļ) un viss notiek tik slepeni un iegulst laikā, lai nevienam nerastos aizdomas par to, ko es daru.
Mēs esam tikušies gan pie viņa, gan pavadījuši laiku viņa mašīnā pie jūras…
Par mums zina ļoti maz cilvēku, praktiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, jo mani moka paranoja, ka par mums var uzzināt mans vīrs. Telefonā Kārļa vārdu esmu nomainījusi pret draudzenes vārdu, līdz ar to nodrošinos, ka šīs īsziņas vīrs pēkšņi nevar izlasīt. Vispār jau viņš manas īsziņas nemēdz lasīt, bet, ja tu esi vainīga, tad rodas sajūta, ka visu laiku tevi novēro. Tā jau saka – kas vainīgs, tas bailīgs. Dažreiz, kad Ivars man zvana un viņa balss izklausās jocīgi, es sāku uztraukties, jo man ir bail, ka viņš kaut ko ir uzzinājis, bet lēnām esmu pieradusi, pie šī stresa un esmu sapratusi, ka visu tik rūpīgi slēpju, ka tikai muļķīgas sagadīšanās rezultātā viņš kaut ko varētu uzzināt… vismaz tā es sev skaidroju.
Ar Kārli mēs esam runājuši par mūsu pašreizējo statusu. Viņš man ir atzinies, ka viņam pret mani jūtas šo gadu laikā nav zudušas un viņš ar mani tiekas vienkārša iemesla dēļ – viņam ar mani ir labi.
Arī es esmu sapratusi, ka man pret viņu jūtas nav zudušas, bet tajā pašā laikā man ir jūtas pret manu vīru – vispār es jūtos sapinusies… Es nezinu, cik tas ilgi vilksies. Šobrīd jūtu, ka pati nespēšu to pārtraukt. Ja nu vienīgi Kārlim apniks tā visa slēpšanās, greizsirdība uz manu vīru un viņš visu pārtrauks.

Citāts: “Kā tas beigsies, es nezinu. Zinu tikai to, ka šiem abiem vīriešiem ir kaut kas kopīgs. Un tā laikam esmu es.”

Pati arī sev esmu uzdevusi jautājumu, kāpēc ar viņu satiekos. Un esmu secinājusi, ka mani pievelk Kārļa maigums, vieglums. Ivars ir vairāk skarbais vīrietis. Sliktais puisis. Kārlis ir maigais, romantiskais tips. Laikam šo gadu laikā man pietrūka tā maiguma, tā viegluma. Es jūtu, ka ar Kārli man ir vieglāk runāt, viņš neapvainojas tik ātri, kā Ivars. Ja mēs ar Kārli sastrīdamies, tad mēs kā īsta itāļu ģimenīte izstrīdamies, izbļaujamies un tad salabstam, visu izrunājam un atkal viss ir labi. Ar Ivaru atkal viss ir sarežģītāk – ja es mēģinu risināt kādu problēmu, kas mani nomāc, viņš bieži to uztver personiski, apvainojas, pagriež muguru un bieži es jūtos vainīga pie tā, ka es vispār esmu atvērusi muti.
Viņi abi manā dzīvē ir pietiekami ilgu laiku un man ir ļoti bail no tā brīža, kad es sapratīšu, ka man ir jāizvēlas. Tas brīdis pienāks agrāk vai vēlāk, bet šobrīd cenšos par to nedomāt.
Viņi abi ir divi pretstati, kas jauc manu prātu. Kā tas beigsies, es nezinu. Zinu tikai to, ka šiem abiem vīriešiem ir kaut kas kopīgs. Un tā laikam esmu es.”

Dalīties.

27 komentāru

  1. Ka tik beigās nesanāk tā, ka nav no kā izvēlēties. Viens vairs negribēs tevi redzēt, bet otrs domās- ja jau pret šo tā izturējies, varbūt arī man krāpsi?

  2. Luiza Ratniece on

    Es nenosodu un neatbalstu,melos dzīvot ir grūti, lai cik no sākuma tas viegli un vienkārši izskatās, tad tas pārvēršās par murgu, no kura nemaz tik viegli nav atbrīvoties… tad parasti seko sāpes, gan sev, gan citiem…

  3. Divi gadi lauliba nemaz nav daudz. Es bijuso satiku pec 10 gadiem un tapat viss aizgaja. Labi ka esam riktigi talu viens no otra, citadak noteikti sastradatu nedarbus un viss naktu gaisma. Autorei, cik noprotu nav berna, bet ja ir berns ar viru, tad tas visu vel vairak sarezgi.

  4. esmu bijusi šādās dubultattiecībās un varu paredzēt vairākus iznākuma variantus, ne tos labākos, protams. Es nezinu, kā Tu spēj tik ilgi melot savam vīram, bet agri vai vēlu tu vairs nespēsi, jo sirdsapziņas mokas ir graujošas un ar laiku pamanāmas. Nemainīgs ir melu atklāšanās likums, agri vai vēlu, bet tas nāks gaismā un tad būs ļoti smagi. Un, ja Tu tā sev godīgi pajautātu, tad..izrādītos, ka nemīli ne vienu, ne otru. Tā ir tāda šausmīga apmātība, kurā arī es esmu bijusi. Vai nu paliec ar vienu, vai otru un tā pavisam, bet ja ir vienreiz bijuši sānsoļi, tad kur ir garantija, ka nesekos vēl..jo ar kaut ko taču vīrā neesi apmierināta.. Smaga ir šī situācija un vēl jo ilgāk atliekam ar tās risināšanu un vēl jo smagāks seko iznākums. Lai veicas saprast sevi!

  5. Man dzīvē laikam bijis visa kā, bet noteikti varu pateikt tikai vienu – ja esi uzsākusi attiecības ar bijušo, tad sāc laicīgi kārtot lietas, lai sev izdevīgi varētu tikt prom no esošā. Kāpēc- ja viņš Tev būtu atbilstošs Tu vnk vairāk par vienu reizi ar bijušo netiktos- ( pamēģinātu un saprastu, ka esošais labāks) Izskatās, ka esošais nav labāks, bet vai nu viņam ir kas tāds kas Tev vajadzīgs, piem. materiālie apstākļi, vai Tev viņa vnk žēl, kas savukārt vispār ir morālas dabas noziegums pret viņu. Nebūs bijušā – viņa vietā būs kāds cits…..Jo ja viss ir ok, tad bijušajam esošā dzīvē vietas nav

  6. Arī man bija laiks, kad vajadzēja izvēlēties starp diviem vīriešiem, man nevajadzēja daudz laika, jo biju piedzīvojusi krāpšanu un melus, un ja "iesit" vienreiz tad noteikti to atkartos. Biju nogurusi no domām, ka kaut kas nav kārtībā, ka tik viņam nav kāda cita, vai pat bijusī, tāpēc, iepazīstot otru cilvēku, jau pirmajā vakarā bija skaidrs, ka esošajām attiecībām jāpieliek punkts, jo gribēju ko tīru un gaišu. <br>Visgrūtākais laikam bija pateikt, ka viss ir beidzies, ka nespēju piedot. <br>Man nevajadzēja nekādas garantijas to tikko satiktā cilvēka, nebijām viens otram nekos solijuši. Iepazīstoties neatklāju par savu attiecību statusu, iespējams tajā brīdi jau sameleoju, bet nebija arī konkrēts jautājums. Tāpēc nolēmu izbeigt savas esošās attiecības jaunsatiktajam cilvēkam neko nesakot, lai neuzveltu uz viņa pleciem kaut kādu atbildību par to, ko daru, jo to darīju sevis dēļ, lai būtu laimīga un ietu pretī harmonijai.<br><br>Meli būtiski ietekmē jeb kuras attiecības!

  7. Cik ļoti labi es Tevi izprotu.Šajā stāsta es saskatu sevi un savu mīļāko…<br>Mēs tikāmies 3 gadus.Sākumā tas bija super -tauriņi vēderā.Tad tas jau kļuva nogurdinoši- bijām viens uz otru greizsirdīgi, bet slepenās tikšanās bija fantastiskas.. Dusma par to,ka nevar kopā tā mīļi parādīties cilvēkos,viss tik slepus.Sazvanīties varējām tikai tad,kad man tas ir izdevīgi, manā laikā-un bieži viņš par to tagad dusmojas.Jau neskaitāmas reizes mēiģinām izšķirties, bet nesanāk.Ilgākais klusuma brīdis,kas mums ir bijis tās ir 5 nedēļas un tad jau atkal vienam pie otra velk.Nezinu cik ilgi man tas vilksies-ir jau 3 gads..Vakar sarunājām,ka šķiramies,pēc kārtējā strīda.Es ar ar šo domu samierinājos. Aizraktīju e-pastu ko par to visu domāju.Šodien viņš man atraksta,ka es maldos,ka esmu viņam vajadzīga…Un tā šis aplis nebeidzās.Pati vairs īsti nezinu,ko gribu…<br>Mana grēksūdze ar ir izstāstīta …

  8. esmu bijusi arī dažādos variantos, pārāk daudz blakus pārdzīvojumu, kas aizēno slepeno prieku. Beigās pieliku punktu visam, atteicos no visiem un paliku viena, lai tiktu galā ar sevi un saprastu, kāpēc tā notika. Pēc tam veidoju attiecības no nulles, bez meliem, tagad esmu precējusies un ir ļoti labi bez meliem, viegli un skaisti!:)

  9. Viss ir skaisti – tu esi tik atvērta, lai spētu mīlēt divus cilvēkus. Vienīgi muļķīgs ir dotais zvērests. Esmu vēl jauna, bet jau tagad ir skaidrs, ka solīt otram, ka būšu tikai viņa līdz mūža beigām… kā gan kaut ko tādu varu teikt? Kā iziet no šīs situācijas nesāpinot kādu? Nezinu… bet nākamajam nesoli to, ko mēs 21. gs nevaram izpildīt, jo savu personīgo laimi turam svarīgāku kā ģimeni.

  10. Jūlija Liene R. on

    Nenosodu, bet aicinu padomāt- kā tu justos, ja būtu sava vīra vietā? Iedomājies uz brīdi, ka tas, kurš krāpj, ir viņš un tu esi tā, kurai melo..kādas ir sajūtas? Tas ko gribu teikt ir – ja pati nonākusi šādā apkrāptās situācijā, justos ok, tad viss ir kārtībā, bet, ja justos izmantota un sāpināta, tad jautājums – kāpēc nodari otram to, ko pati negribētu izjust?

  11. Paga, paga – agri vai vēlu būs kirdik tam maigajam, kad skarbais uzzinās … Un uzzinās, par to var nešaubīties. Tas tik laika un veiksmes jautājums. Tāpēc silts ieteikums – labi fiksi (kamēr vēl āda vesela pašai un maigajam) to jautājumu sakārtot reiz par visām reizēm.

  12. Manā pieredzē vienmēr ir bijis- ja vien notiek kas jauns, tās ir esošā beigas…. No vienas puses tajā brīdī ir skumji, jo kaut kas sabrūk, bet tikai ar laika distanci saproti – toreiz sākās kas jauns. Tu esi pārmaiņu sākumā, viss notiks. Vīrieši ir kā trolejbusi – aizies šis, nāks nākošais, bet pārmaiņas jau notiek tevī, viena klase attiecībās ir pabeigta un jāsāk nākošā. Un tas ir nopietni.

  13. Ja tā pret vīriešiem izturēsies kā pret trolejbusiem, arī pret Tevi dzīvē tas pavērsīsies, tici man. Pati kādam kļūsi par kārtējo 'trolejbusu', kas beigu galā ļoti sāpinās.<br>Un grēksūdzes autorei visticamāk esošajās attiecībās pietrūka romantikas un kaisles dzirksts, tāpēc tik viegli pakļāvās to meklēt citur. Bet tā jau ir katra izvēle- atjaunot to esošajās attiecībās (un tas ir darbs, tāpat kā puķi laistīt, izravēt no nezālēm un apčubināt, arī attiecībām tāpat vajag rūpes) vai būt slinkiem un katrreiz, kad kaut kas apnīk vai iestājas rutīna esošajās attiecībās izvēlēties vieglāko ceļu- jaunu mīļāko.

  14. man tas pats, tik ar vīru dzivoju 4.gadus, bet ar citu tiekos otro, grūti mums visiem, un nezinu kā pārtraukt ar vismaz vienu no viņiem attiecības, jo abi man ir svarīgi..murgs..

  15. mākonitis on

    Tu noteiki sagrausi vīra pašapziņu,jo ir viens solis no mīlestības līdz naidam,pa kreisi.<br>Bet padomā vai būsi vajadzīga vēlāk otram.<br>

  16. Nu ko lai saka,vai pati sev neliecies netīra?Un vai neiedomājies ,ka tādā veidā pazemo savu vīru?Viss kādreiz nāk gaismā ,agri vai vēlu,un tici man ,tad Kārlim tu arī nebūsi vajadzīga ,.Visticamāk ,ka tagad ,kad jāslēpjas ,tā ir tikai romantika ,un tas arī fascinē jūsu attiecības ,bet nodevība ,nekad nav labi beigusies ,nevēlu ļaunu ,bet dots devējam atdodas.

  17. Nu nedzīvojam mēs vairs monogāmijas laikmetā. Visi tiecas izbaudīt dzīvi. Nav ko saspringt. Gan jau tavam vīram ar ir kāds skelets skapī.

  18. Tas viss var ilgt gadiem,un pat nedomaju ka vajadzetu sev to parmest!Ja radas sadas attiecibas,tad dzive noteikti kautkas pietruka…Uzmaniba no vira puses,milestiba vai pat sekss.

  19. Tas viss ir tik jauki, man sen jau aiz muguras tavi gadi, bet izlasot tavu rakstīto vienkārši uzjundās atmiņas kā pašai ir gājis, arī es nebiju bijusi daudz ilgāku laiku laulībā kā tu, kad uzradās mīļākais, gāja dienas, nedēļas, mēneši,un mūsu izveidotais mīlas trīstūris turpinājās, taču līdz brīdim, kad vīram sāka likties aizdomīgi,lai cik arī mēs uzmanījāmies, tomēr līdz viņam kaut kā bija nonācis.Sākās nebeidzami strīdi ar vīru, pārmetumi, līdz tomēr piekritu pārtraukt attiecības ar mīļāko, tas bija sāpīgi, kuru nožēloju visu mūžu, vēl tagad satiekoties pārņem tirpas visu ķermeni, kā būtu, ja būtu rīkojusies otrādi.Tagad ilgs laiks ir pagājis mani bērni ir pieauguši, arī viņam meita ir liela,bet atmiņas neviens nevar man atņemt. Tas bija fantastiks laiks,ne mirkli nenožēloju.Tikai kļūdījos izvēlē.Tādēļ arī es tev gribu ieteikt esi uzmanīga izvēlē, lai nebūtu jānožēlo tāpat kā man.Rēķinies ar to, ka mūžīgi tas nevarēs turpināties. Lai tev veicas dziļi ierakties savos domu un jūtu plauktos un izdarīt pareizo izvēli.No sirds to arī tev novēlu.

  20. Džūna Lapiņa on

    Katrs ir pelnījis būt laimīgs…Sieviešu stāsti ir tik līdzīgi….arī manās pašreizējās attiecībās ir ienākusi pelēkā rutīna un vienaldzība…tas ir pats briesmīgākais, kad sajūti, ka vīrietis pret tevi ir pilnīgi vienaldzīgs un tu saproti, ka nekas nav labojams…. dzīvojam mēs vienreiz un dzīve ir jābauda……tāpēc es sev teicu, es atradīšu vīrieti, kurš man sniegs tās sajūtas, kas visu šo laiku attiecībās bija pietrūcis – spēcīga vīrieša maigi pieskārieni…nevis tikai seks, bet arī maigums un glāsti…..un tad vienā no iepazīšanās portāliem es satiktu viņu -Foršo vīrieti – mēs satikāmies pirmo reizi kādā klusā kafejnīcā Siguldas apkārtnē. Bija karsta pavasara diena, es biju ieradusies uz randiņu pārāk agri, tāpēc gaidīju mašīnā un klausījos mūziku, pievērusi acis ķerot pirmo saules staru iedegumu. Tad es sadzirdēju vārdus "Vai es Tevi neiztraucēju" Tas bija viņš….brūni iededzis ar pievilcīgu smaidu. Es strauji izlecu no mašīnas un apmulsu, es uzvedos kā biznesa tikšanās, izstiepu roku, lai sasveicinātos, pasmaidīju un stādījos priekšā – dzuuna… Arī viņš pastiepa roku, mēs sasveicinājāmies un tad mana dzīve mainījās. Stundu norunājām kafejnīcā un šķīroties es sapratu, ka Foršais vīrietis ir iekarojis manu prātu. Nākošajā tikšanās reizē viņš sniedza man masāžu, kas turpinājās ar kaislīgu mīlēšanos….esot kopā ar Foršo mani pārņem neizsakāms miers un labsajūta, kādu ne ar vienu citu neesmu izjutusi….es saprotu, ka šai pasakai reiz pienāks beigas, bet kā teica Foršais "mēs dzīvojam vienreiz un dzīve ir jābauda, lai vēlāk ir ko atcerēties". Es baudu dzīvi un neko nenožēloju…….man ir Foršais vīrietis ar kuru mīlēties un dzīves partneris ar kuru man ir darījuma attiecības – kopīga saimniecība. Novēlu arī pārējām sievietēm satikt savu Foršo vīrieti.

  21. Saulīt mīļā, tai telefoniņā to nummuriņu gan neslēp zem draudzenes vārda, tā bija mana kļūda,mans vīrietis tomēr atrada un izlasīja, kaut izziņa bija gluži nevainīga, skandāls bija pamatīgs…tā ir tava dzīve un dari kā uzskati par pareizu, lai katrs skatās uz sevi un padomā vai vienmēr izvēlās to pareizāko virzienu, un kas ir teicis kurš ceļš ir īstais????

  22. Jā, ja ir pašai ir bērns un mīļākajam arī ir ģimene ar bērnu/bērniem,tad tas visu sarežģī vēl daudz daudz vairāk.

  23. lidziga situacija, pec pusgada es pati visu pateicu jo nespeju vairs vairs sevi to turet, to nezinaja neviens …. sapratu,ka nevaru but egoiste un japienem lemums, patieisba pametu abus, bet joprojam gribu but kopa ar to otru, bet par ko man vismaz sirds vairs nesap,ka lai vai ka biju godiga un neesmu rikojusies egoistiski .. nezinu gan kapec nonacu pie tada sledziena, varbut ta vieglak, lai nav kads javaino pie kaut ka beigas un ja nesanak ne ne ar vienu ne otru, lai esmu briva un izdariju izveli del sevis … kaut ka ta

  24. Mana draudzene mani atklati krāpa 3 mēnešus. Labāk sievietei to nedarīt. Vīrieši nepiedod.Kurai patīk pēc tam ar piekrāptu vīrieti. Tādi tak gūļ ar visām kuras dod, un visu laiku ,ja uzrodas tāda iespeja meklē labāku.Nu ja tā nedara ,tad domās to taisās darīt.Tāpēc vispirms jādoma un tad jādara.

Atstāt Ziņu