Vārda dienu svin: Lita, Sibilla, Teika

Elastīgs darba laiks- draudzīgāks ģimenei

Pinterest LinkedIn Tumblr +

„Nemūžam negribētu strādāt tādu darbu, kurā jāatrodas no astoņiem līdz pieciem!”, izsaucās kāda mana paziņa, kad apspriedām, kas ir labāk – skaidri zināt, cikos beigsi darbu, lai plānotu savas tālākās gaitas, vai būt neatkarīgākai, darbu pieskaņojot savai dienaskārtībai. Plusi un mīnusi ir kā vienam, tā otram variantam. Tos savā jaunākajā pētījumā analizējusi arī Eiropas Komisija, secinot – elastīgs darba laiks ir izdevīgs kā darba ņēmējam, tā darba devējam.

Ierobežotais elastīgums
„Elastīgs darba laiks palīdz cilvēkiem saglabāt darba vietas arī laikā, kad ekonomikas attīstība palēninās. Mums arī turpmāk ir vajadzīgi panākumi ģimenei draudzīgu darba tirgus struktūru veidošanā: gan darba laika elastīgums, gan dzimumu līdztiesība ir ekonomikas atveseļošanas svarīgi priekšnoteikumi,” prezentējot pētījumu uzsvērusi EK Tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības komisāre Viviāna Redinga.

Tomēr dalībvalstu prakse attiecībā uz darba laika elastīgumu joprojām ir atšķirīga. Darba ņēmējam draudzīgāka, tāpat kā daudzās citās jomās, joprojām ir Skandināvija – tur vairāk nekā pusei darba ņēmēju ir iespēja dažādos veidos elastīgi organizēt savu laiku. Savukārt tādās valstīs, kā Ungārija, Lietuva, Čehija, Igaunija, Bulgārija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Latvija dominē ierastā 40 stundu darba nedēļa.

„Swedbank” Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga atzīst – bankām elastīgas darba laika iespējas ir ierobežotas. „Mums pats svarīgākais ir klients. Lai viņu pienācīgi apkalpotu, cilvēkiem savā darba vietā jābūt konkrētā laikā. Turklāt darbiniekiem jābūt atbalstam no tā saucamajām „back-office” jeb atbalsta struktūrvienībām. Turklāt – jebkurā laikā. Tādēļ finanšu vide zināmā mērā ir konservatīva, jo tai jānodrošina augsta līmeņa serviss saviem klientiem,” tā A.Berga.

Atšķirīgs viedoklis par darba laika elastības iespējamību ir starp pašmāju mazumtirgotājiem. Ja „Rimi Latvia” norāda, ka ir viens no laika plānošanas ziņā elastīgākajiem uzņēmumiem, tad pārtikas veikalu tīklā „Top” norāda – pārdevējam nevar būt elastīgs darba laiks. „Veikalam ir noteikts darba laiks, kad tas ir atvērts, tādēļ pārdevējs nevar darbā ierasties stundu vēlāk vai stundu ātrāk aiziet no tā,” uzsver veikalu tīkla „Top” mārketinga speciāliste Ilona Bukša-Biezā. Taču, ka norāda I.Bukša-Biezā, kura vada mārketinga daļu arī SIA „Iepirkumu grupa”, elastīgs darba laiks vairāk iespējams tiem, kuri strādā ofisā. „Mūsu uzņēmumā – Iepirkumu grupa, ir iespējams elastīgs darba laiks, bet ar noteikumu, ka darbinieks ir atbildīgs un elastīgo darba laiku neizmanto savtīgi. Piemēram, iepirkumu nodaļa darbu sāk agrāk no rīta, jo iepircēji aktīvāki rīta pusē. Savukārt mārketings vairāk darbojas tieši vakaros, jo visi mākslinieki ir aktīvāki šajā dienas daļā,” skaidro I.Bukša-Biezā.

Tikmēr Zane Eniņa, „Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja uzsver: „Darbs veikalos tiek plānots maiņās. Tas vienlaikus ir ieguvums, jo esam pretimnākoši un iespēju robežās pielāgojamies darbinieku vēlmēm, lai piedāvātu piemērotāku darba laiku, kā arī iespēju strādāt nepilnu darba laiku. To labprāt izmanto studenti vai jaunās māmiņas, kuras vēlas vairāk laika pavadīt kopā ar saviem mazuļiem.”

Aktīvākas vecumdienas, mazāks bezdarbs
Kā liecina EK pētījums, elastīgam darba laikam ir arī atsevišķi mīnusu. Piemēram, to joprojām daudzviet uzskata par „sievišķīgu” darba organizācijas veidu. Eksperti norādījuši – kamēr šāds viedoklis pastāvēs, elastīgs darba grafiks drīzāk nostiprinās atšķirības dzimumu situācijā, nevis tās mazinās.

Atbilstoši minētajam pētījuma gan var secināt – plusu elastīgam darba laikam tomēr ir vairāk, turklāt – tie iekļauti virknes ES valstu politiskajā dienaskārtībā. Tā, piemēram, Polijā un Portugālē šāds darba grafiks tiek apspriests kā iespēja samazināt virsstundu skaitu. Savukārt Čehijā un mūsu kaimiņzemē Lietuvā elastīgu darba laiku jau atzinuši par lielisku instrumentu, ar kura palīdzību, gan pēc cilvēku, gan darba stundu skaita paaugstināt nodarbinātības līmeni.

Vēl aktuālāks elastīgais darba laiks kļūst, runājot par Eiropas kopējo tendenci – novecošanos. Atsevišķas valstis nepilna laika darbu aizvien vairāk izmanto, lai popularizētu aktīvu dzīvesveidu arī vecumdienās. Tiesa gan, lielākajā daļa dalībvalstu šis darba laika modelis, kurā turklāt dominē sievietes, vēl aizvien biežāk sastopams slikti atalgotās nozarēs ar niecīgām karjeras un apmācību iespējām.

Raksts publicēts sadarbībā ar ES Māja portālu www.esmaja.lv

 

Dalīties.

2 komentāru

  1. Esmu strādājusi gan pēc, tā saucamā, cietā darba grafika no plkst. 8.30 līdz 16.30-17.00 un arī pēc nenoteiktā jeb elastīgā. Viennozīmīgi varu teikt, ka sākumā pārejot no pirmā uz otro vienkārši no prieka staroju – varēju izgulēties un darbam pievērsties tad, kad biju patiesi atmodusies. Tomēr ar laiku novēroju ēnas puses. Tā kā esmu ļoti atbildīgs cilvēks, tad secināju, ka pēc elastīgā darba laika strādāju daudz vairāk un dienās, kad sāku strādāt varbūt jau plkst. 7 no rīta un vakarā gribēju kur iziet, plānus nācās mainīt, jo nevarēju atteikt šefam, kuram pēkšņi vajadzēja līdz 10iem vakarā sagatavot šo vai to, jo man jau nebija konkrēta darba laika…

  2. Es atkal esmu tā nogurusi no tā paredzamā darba ritma. Dažkārt sapņoju par to, ka vislabāk būtu veidot kaut ko savu un būt pašai sev priekšniecei!

Atstāt Ziņu