Vārda dienu svin: Vera, Vaira, Vairis

Džolija amputēja krūtis. Vai tas pasargā no krūts vēža?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

irms mēneša pasauli pāršalca ziņa, ka aktrise Andželina Džolija, kura dažādos topos atzīta par pasaules skaistāko, seksīgāko, jutekliskāko sievieti, veikusi dubulto mastektomiju jeb abu krūšu amputāciju, lai izslēgtu risku saslimt ar krūts vēzi. Aktrise par to atklāti uzrakstīja savā blogā New York Times interneta vietnē.

Vai tas ir paraugs, kuram sekot arī pārējām sievietēm? Ko mums mācīties no šī gadījuma? Uz šiem jautājumiem lūdzām atbildēt habilitēto medicīnas doktori, onkoloģi Daci Baltiņu. 

– Arī Latvijas mediji daudz rakstīja par to, ka Andželina Džolija veica dubulto mastektomiju. Vai arī Latvijā var veikt šo procedūru?
Latvijā var pārbaudīt BRCA gēna mutācijas esamību vai neesamību. To var veikt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Veža pētniecības institūtā. Sieviete tur var doties ar ārsta norīkojumu un veikt testu. Bet… pirms to darīt, vajadzētu visu līdz galam pārdomāt. Ja uztaisa analīzi un tā ir negatīva, tas nenozīmē, ka sieviete nesaslims ar krūts vēzi un ka nevar attīstīties kāds cits audzēja veids.

Ir zināmi vairāki duči gēnu, kuru mutācijas rezultātā ir liels risks, ka attīstīsies krūts vēzis. BRCA1, BRCA2 ir populārākie un visvairāk pētītie un šie ir veidi, kurus pārbauda testā. Turklāt testē biežākās vēža veidošanās vietas, bet tikpat labi tas var būt arī citās vietās. 

“Džolija veica dubulto mastektomiju,
bet tas nenozīmē,
ka viņai nepastāv risks saslimt
ar dzemdes kakla vēzi,
kuņģa vēzi vai zarnu vēzi.”

Latvijā pārāk viegli un neapdomīgi notiek šīs gēnu pāraudes. Sieviete grib un var uztaisīt šo testu. Ārzemēs, pirms šī testa veikšanas, pārbauda, vai sievietei ir nepieciešams to darīt. Pārbauda ciltskoku, vai ģimenē ir bijusi saslimšana ar šiem vēža paveidiem. Piemēram, ja sieviete atnāk un saka, ka viņai mamma 72 gados ir saslimusi ar  krūts vēzi, tad ar lielāko varbūtību apgalvoju, ka tas var būt iedzimts. Ja ģimenē nav bijusi saslimšana ar krūts vēzi nevienai radiniecei līdz 50 gadiem – uzskatu, ka diezin vai vajadzētu skriet uzreiz taisīt šo testu.

Nākamā problēma ir – ko darīt pēc testa uztaisīšanas? Sieviete, kurai būs negatīvs rezultāts, dzīvos mierīgi ar domu, ka viņai nekas nekaiš un viņa nevar saslimt. Bet sievietei, kurai būs pozitīvs rezultāts un uzrādīsies liels riska procents, viņai dzīve būs beigusies, jo visu laiku domās par to, ka viņai pastāv risks saslimt ar vēzi, ko viņai tagad darīt tālāk?!

– Ko darīt tām sievietēm, kuras ir uztaisījušas analīzes un viņām ir liels risks saslimt ar krūts vēzi?
Džolija veica dubulto mastektomiju, bet tas nenozīmē, ka viņai nepastāv risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi, kuņģa vēzi vai zarnu vēzi. Mēs pārāk maz zinām par audzējiem, lai apgalvotu, ka mastektomija tiešām to novēršs. Tad jau – nogriezīsim krūtis, izdīrāsim olnīcas, izņemsim zarnas un noņemsim ādu, jo saslimšanas ar melanomiju arī pieaug. Pat ja ar mastektomiju sieviete par 98% pasargās sevi no krūts veža, tas viņu nepasargās no citu veidu audzēju attīstības pat krūšu apvidū. 

Vēl jau ir tāds aspekts, kā nauda. Džolijai tas nebija šķērslis, jo viņa ir turīga. Bet Latvijā valsts neapmaksā mastektomiju un arī plastiskās operācijas pēc krūts amputācijas. Onkoloģijai ļoti pietrūkst līdzekļu, lai palīdzētu reālu saslimšanu gadījumos, tāpēc šobrīd primāri nebūtu finansiāli atbalstīt šādus profilakses pasākumus. Es labāk pacientēm iesaku regulārāk sevi pārbaudīt, uzturēt labu veselību un lieku reizi veikt analīzes. Un domāt par to, ka audzēja nav, nevis ir!

Nav tādas analīzes, kas pasaka ir vēzis vai nav, būs vēzis vai nē. Ir tikai zināmi lielākie riska izraisītāji, kā piemēram, iepriekš minētā smēķēšana. Ar to nesaistās tikai plaušu vēzis, bet arī mutes dobuma, lūpu un dzemdes kakla vēzis. Daudz tiek runāts par uzturu, šķiedrvielu trūkumu un aptaukošanos. 

“Es pacientēm iesaku regulārāk sevi pārbaudīt,
uzturēt labu veselību un lieku reizi izdarīt kādu analīzi.
Un domāt par to, ka audzēja nav, nevis ir!”

Pamatojoties uz  pētījumiem, uzskata, ka dūšīgām sievietēm biežāk ir dzemdes vēzis. Slimo, protams, arī tievās sievietes, tiesa, ar citiem vēža veidiem.

Vislabāk ir izvairīties no tā, ko mēs zinām, kas nav veselīgi. Pārēsties nav veselīgi ne onkoloģiskai, ne neonkoloģiskai diagnozei. Noteikti vajag biežāk veikt izmeklējumus. Latvijā lielākā problēma ir, ka cilvēkiem ir veselības problēmas, viņi par to zina, bet neiet pie ārsta un slimību ielaiž. Tāpēc varbūt vajag biežāk iet pie ģimenes ārsta, celt ģimenes ārstu onkoloģisko modrību un labāk lieku reizi kaut ko pārbaudīt, nevis palaist garām savu iespēju izārstēties.

Cilvēkam vienmēr liekas – es iedzeršu kādu tabletīti, izdarīšu kaut ko un ar mani viss būs kārtībā. Tik vienkārši dzīvē nav. Jābūt visam komplektā – veselīgam un aktīvam dzīves veidam, regulārām rūpēm par savu veselību. Ir labi, ka Džolija ir atklājusi savu pieredzi, jo tas pievērš uzmanību – aizej, pārbaudi sevi, pārbaudi savas krūtis! Turklāt Latvijā no 50 līdz 69 gadiem šī pārbaude ir bez maksas. Tiesa, šī vecuma grupa veido tikai pusi no pacientu skaita.

 

Andželinas Džolijas atklāto blogu “My Medical choice” vari izlasīt šeit:

http://www.nytimes.com/2013/05/14/opinion/my-medical-choice.html?hp

Dalīties.

1 komentārs

Atstāt Ziņu