Vārda dienu svin: Lauris, Norberts

Attiecības un pašsaprotamības likums

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Tu jau zini, kā ir ar jaunām lietām- piemēram, kurpēm un somiņām; no sākuma tās gribas nēsāt vai katru dienu, taču vēlāk tās iegulst skapī un kļūst par tām „pārāk pierastajām un vienkāršajām”. Vai attiecības var salīdzināt ar jaunām kurpēm? It kā nē, bet tomēr jā. Arī attiecībām draud tas pats pašsaprotamības likums- iestājas brīdis, kad tās tāpat kā tavas kurpes vairs nav jaunas un kļūst par ikdienas pašsaprotamo lietu, un kad tās kļuvušas par tik pierastām, gribas taču atsvaidzināt dzīvi- gribas ko jaunu un spilgtu!

Šķiet, gandrīz jebkurš no galvas varētu noraksturot tipisku attiecību sākuma fāzi. Tā vienmēr ir piepildīta ar īpaši spilgtiem emociju uzplūdiem (pārsvarā pozitīviem), arvien jaunām atklāsmēm par to, cik gan labi ar to otru cilvēku sader un vēlmi kā pāvam izplest savas krāsainākās spalvas, izceļot savu humora izjūtu, spēju ieklausīties un visu pārējo vērtīgo īpašību buķeti, ar kurām gribas padižoties.

Taču pēc kāda laika, kad lielais emociju vilnis ir noplacis, iestājas stabilitāte – gan jūtās, gan attiecībās. Tikšanās, bučas, skūpsti, otra klātbūtne utt.- tas viss kļūst pašsaprotami. Vairs neliekas nekas neparasts, ka otrs vairāk sapošas, ejot uz veikalu, nekā esot kopā ar mīļoto. Izbrīnu nerada arī fakts, ka otrs vairs nesagaida mājās ar platu smaidu, bet gan dziļi ieracies internetā. Pazuduši arī īpašie pārsteigumi – kaut vai visvienkāršākais – brokastis gultā – un tā šo piemēru uzskaitījumu var turpināt un turpināt.

Gribas jautāt – kāpēc rodas šāds pieradums, pat paviršība un cik nopietns drauds tas ir attiecībām?

„Ar laiku mēs kļūstam tādi, kādi patiesībā esam”
Sanita (25) domā, ka tad, kad attiecībās ir beidzies “randiņošanas” periods, tad iestājas nevis rutīna, bet gan atklājas patiesā cilvēka būtība. “Mēs visi taču neesam nekādi pārcilvēki, kas katru dienu viens otru var vest uz kino, iet vakariņās – esam gluži vienkārši cilvēki.. Sākumā tas ir vajadzīgs, lai parādītu, ka vīrietim var uzticēties (tīri finansiāli vai, ka spēj pieņemt konkrētus lēmumus) un, ka meitene to prot novērtēt (attiecīgi – vispār atnākot uz randiņu, un labi pavadot laiku). Vēlāk tu pierodi pie konkrētā cilvēka un sāc justies brīvāk – nav vairs jāspīlējas augstos papēžos, lai puisis nezaudētu interesi, bet var sākt vilkt ērtas pidžamas mājās, jo tu vienkārši jūties tā ērtāk. Tas pats ir arī puišiem. Tu sāc otru cilvēku uztvert kā ģimenes locekli. Slikti jau ir tad, ja sāc pucēties kādam citam, ne savam puisim, tāpēc svarīgi ir nezaudēt to attiecību dzirkstelīti.”

“Lai neiestātos rutīna, pie tā ir jāstrādā abiem”
Reinim (26) ir diametrāli pretējs viedoklis. Viņš uzskata, ka pie tā, ka attiecībās iestājas paviršība, vainīga ir tikai un vienīgi rutīna: “Kādus divus gadus “metu acis” uz, nu jau bijušo draudzeni, līdz pienāca brīdis, kad sākām tā pa īstam draudzēties. Pagāja gads un sākām dzīvot kopā. Viss bija ideāli, ballējāmies kopā, braucām pastaigās, gājām bieži uz kino, ļoti daudz laika pavadījām divatā runājoties, regulāri apmainījāmies ar mīļiem pārsteigumiem, tāpat arī viens otram ļoti daudz palīdzējām. Pēc gada pieteicās dēliņš. Sākumā viss bija ļoti labi, bet tad kādā brīdī iestājās rutīna. Es biju iegrimis darbos, nācu mājās diezgan saguris, savukārt viņa bija nogurusi no mājas darbiem un dēla audzināšanas ikdienā. Vakari sāka kļūt vienmuļi un viens otram sākām neapzināti pievērst mazāk uzmanības. Izpalika daudzie izbraucieni, ballītes, romantika divatā… Tad kad dēls jau bija paaudzies, tad meitene sāka vairāk atpūsties kopā ar daudzenēm, savukārt es ar draugiem… Runājām par to, ka attiecībām pazudusi tā dzirkstelīte, kas visu laiku bija ļoti izteikti. Pēc parunāšanas viss mainījās, sākām pievērst vairāk uzmanības viens otram, uz brīdi viss it kā uzlabojās, bet, pēc kāda laika, atkal sākās vecā rutīna, strīdi utml. Drīz vien tas aizgāja jau tik tālu, ka vairs nepavadījām kopā pat brīvdienas. Kopīgas intereses pēkšņi vispār vairs nebija. Tanī brīdī atskārtām, ka laikam jau viens otru vairs nemīlam. Rezultātā, pēc pieciem kopā pavadītiem gadiem nolēmām katrs doties uz savu pusi…”

Uz jautājumu, kā izvairīties no krasajām pārmaiņām attiecībās, Reinis atbild, ka pārbaudītu risinājumu tam nezina. Taču viņš uzsver, ka jācenšas ir abiem, piemēram, jāiet vairāk cilvēkos, katru dienu jāmēģina kopā padarīt ko iepriekš nedarītu – pastaigas divatā, kino apmeklējums, pelde, kā arī pamainīt draugu kompāniju un pienākumus mājās.

“Pazūd vēlme censties, ja tevi nenovērtē”
Arta (30), spriežot pēc sevis un savām bijušajām attiecībām, secina, ka laika gaitā attiecībās iezogas rutīna un nav vēlmes censties, taču tas notiek tikai tad, ja nejūties novērtēta. “Tā tas diemžēl ir, bet var jau rakt un izrakt sevī kaut kādu iemeslu, kādēļ papūlēties šo attiecību labā. Bet vēl jau var darīt to sevis dēļ, un tad jau arī otrs sāk domāt un vērtēt!”

“Pašsaprotamības iemesli attiecībās vispirms ir jāmeklē sevī”
Laura (27) uz pašsaprotamību attiecībās skatās no pavisam citas skatu prizmas: “Ar bijušo draugu jau no sākuma nebija īsti labi kopā, taču tā kā biju izmisumā palikt bez ģimenes un visu atlikušo dzīvi nodzīvot viena, tomēr iesaistījos šajās attiecībās un pie tām ļoti turējos, pat tad, kad redzēju, ka nav ieguldījuma no otras puses. Un mans devums viņam tika uzskatīts kā pašsaprotams. Jo devu un palīdzēju, kad man to nemaz neprasīja un cilvēks to nemaz īsti negribēja. Bet, sak’, ja jau dod, par ko neņemt. Tā tas arī gari un mokoši beidzās. Tagad, pēc garas mācīšanās par sevi, attiecībām, redzu, ka nevajag palīdzēt tur, kur pats sev negrib palīdzēt. Un, ja tev kas ļoti krīt otrā uz nerviem, tad ir vērts parakties sevī, kad, kādās situācijās tu pats tā mēdz darīt (jo citādi tas tā netraucētu). Kad tas ir apzināts un saprasts, un pats sevī to esi izskaudis, tad arī otrs cilvēks vai nu mainīsies vai arī pazudīs no tavas dzīves. Tagadējās attiecības to lieliski pierāda – no pašsaprotamības vai paviršības – ne miņas!”

Šķiet, ja tāpat kā astrologi nosaka tikai iespējamību saskarties savā dzīvē ar kādu konkrētu notikumu – viss ir atkarīgs no tā, kādu ceļu izvēlēsimies iet, tad tāpat arī attiecībās – viss ir atkarīgs tikai no abu vēlēšanās un spējas nerimstoši tajās ieguldīt. Jo attiecības galu galā nav kurpes, kuras pēc novalkāšanas var izmest ārā. Attiecības atšķirībā no kurpēm atstāj dziļus nospiedumus mūsu dvēselē un sirdī.

 

Par rutīnu attiecībās un veidiem, kā attiecības saglābt un uzlabot, lasi šeit >> Pārvērtējošās konsultantes Elīnas Neilandes komentārs


Dalīties.

1 komentārs

  1. Lai tā rutīna neistātos, manuprāt, vajadzīgi divi faktori:<br>pirmkārt – abiem ir jāgrib attiecības saglabāt un uzlabot! <br>Viens neko nepanāks, ja otrs pretī būs kā siena, un arī vienu nevar vainot, jo attiecības veido divi, kā jau parunā saka- viena pagele nedeg.<br>Otrs faktors- nevajag klusēt, ja kaut kas nepatīk un arī ja patīk. Vispār nevajag klusēt attiecībās! Cik bieži nepasakam to labo, bet tā vietā tikai slikto, jo labais ir kļuvis par pašsaprotamu. Kaut vai – cik labi šodien smaržo vai tev sanāca brīnišķīga zupa! :)<br>

Atstāt Ziņu