 Konsultē medicīnas centra Pulss 5 fizioterapeite Liene Grigāne |
ermeņa regulāra pareiza izkustināšana un “izlocīšana” ir pamatnosacījums ilgākai un kvalitatīvakai dzīvei- bez sāpēm krustos, mugurā, locītavās un citur. Ja ar fiziskām aktivitātem esi uz “jūs”, ideāli sākt ar ārstniecisko vingrošanu. Noskaidrojam, kas īsti ir ārstnieciskā vingrošana un kā tā var tev palīdzēt.
Ar ārstniecisko vingrošanu daudziem asociējas tomēr procedūras, ko veic cilvēkiem pēc traumām. Daudziem ir stereotips, ka ārstnieciskā vingrošana vien tāda staipīšanās uz paklāja ir, bet vai tā var būt noderīga arī kā mans ikdienas treniņš?
Ārstnieciskā vingrošana var būt ne tikai noderīga kā ikdienas treniņš, tā ir nepieciešama kā ikdienas sastāvdaļa – labākai pašsajūtai, un ne tikai fiziskai, bet arī garīgai. Ne velti tā sevī ietver vārdu ‘ārstnieciskā”, es pat teiktu , ka mēs to varam saukt arī par dziedinošu. Un tā ir piemērota visiem, katram cilvēkam individuāli pielāgojot tieši viņam atbilstošus un konkrētajā brīdī nepieciešamus vingrojumus. Katram vingrojumam ir savs mērķis, ko mēs ar to gribam panākt. Tieši tāpēc tā ir piemērota visiem – vai tas būtu cilvēks pēc traumas un ar vingrojumu palīdzību ir jāatgūst tās funkcijas, kas traumas rezultātā ir zaudētas vai izmainītas, vai pusaudzis, kuram jāuzlabo stāja, vai varbūt sieviete, kurai jāmazina palielinātu vēnu radītās problēmas kājās, vai cilvēks ar sēdošu darbu un muguras sāpēm, vai tikai, un tas ir pats labākais variants, profilakses nolūkos, lai mēs vienkārši labi justos, mums būtu spēcīgi muskuļi un stalta stāja.
Ir pavisam nedaudzas situācijas dzīvē, kad ārstnieciskā vingrošana nebūtu ieteicama.
Kādu labumu tā dod organismam?
Kā jau minēju, katrs vingrojums ir ar kādu mērķi, ko mēs vēlamies panākt. Labumu, ko mēs gūstam no ārstnieciskās vingrošanas ir ļoti daudz. Regulāri vingrojot mums uzlabojas veselība, pašsajūta un, protams, arī izskats. Tiek nostiprināti ķermeņa muskuļi, ne tikai virspusējie, bet arī dziļie, uzlabojas stāja. Un pie pareizas stājas un sēdus pozas uz mugurkaula skriemeļiem ir mazāka slodze, tātad mazāka iespēja gūt ikdienišķās traumas, kas rada muguras sāpes.
| “Mēs vingrojam, lai mēs ne tikai šodien labi justos, bet arī rīt, parīt un pēc gada. Regulāra vingrošana ir ieguldījums nākotnei. |
Svarīgi, ka vingrošanas laikā mēs muskuļus stiprinām un stiepjam simetriski, atšķirībā no daudziem ikdienā veicamajiem darbiem. Mēs iemācāmies pilnvērtīgi elpot, līdz ar to apgādājot organismu ar vairāk skābekli, uzlabojam asins cirkulāciju visam ķermenim, tādējādi uzlabojot ar ī iekšējo orgānu darbību, uzlabojas sejas krāsa. Mēs izkustinām visas locītavas un saglabājam to kustību apjomu un veselību.
Kustību laikā organismā izdalās laimes hormoni, kas mums liek justies labāk, būt priecīgākiem. Pat pēc intensīvas un nogurdinošas darba dienas ir vērts vingrot, jo šī būs cita veida slodze – tā aizdzīs psiholoģisko un fizisko nogurumu. Vingrošana var būt kā sava veida meditācija, kad mums izdodas atslēgt domas no ikdienas rūpēm un visu savu uzmanību veltīt vingrošanai un savam ķermenim. Un tas ir ļoti svarīgi – izjust un pazīt savu ķermeni.
Mēs vingrojam, lai mēs ne tikai šodien labi justos, bet arī rīt, parīt un pēc gada. Regulāra vingrošana ir ieguldījums nākotnei. Bieži cilvēki attopas tikai tad, kad kaut kas sāk sāpēt un līdzšinējais dzīvesveids sagādā lielas mocības. Diemžēl tad labot kaut ko jau ir ļoti grūti.
Kādu slodzi tā dod? Kādus muskuļus nostiprina?
Kā jau minēju, ar ārstnieciskās vingrošanas palīdzību tiek stiprināti un stiepti gan virspusējie, gan dziļie muskuļi tā, lai veicinātu ķermenī simetriju. Tiek izmantotas arī relaksācijas tehnikas un elpošanas vingrojumi. Vienkārši sakot, vingrošana palīdz sakārtot mūsu ķermeni.
Lai trenētu sirds un asinsvadu sistēmu, papildus jāizvēlas ir aktivitātes, kas trenē pašu sirsniņu – skriešana, peldēšana, riteņbraukšana, nūjošana u.c. Jāatrod sev piemērotākais. Ikdienā jācenšas vairāk staigāt ar kājām, izmantot kāpnes lifta vietā, auto vietā izmantot riteni utt.
Vai ar tās palīdzību var koriģēt arī sava auguma formu, aprises? Vai ar tās palīdzību var nomest svaru?
Protams, ka mēs auguma aprises varam koriģēt, nostiprinot muskuļus. Augums kļūst tvirtāks un slaidāks. Bet ir jāsaprot, ka viena pati vingrošana rezultātus nedos – tam paralēli ir jāsakārto uzturs un jābūt arī aerobajai slodzei – skriešanai, peldēšanai, riteņbraukšanai, nūjošanai u.c. Ja ir stipri palielināts ķermeņa svars, tad ar skriešanu gluži sākt nevajadzētu, jo tā būs liela slodze locītavām. Piemērotākas būs, piemēram, peldēšana vai riteņbraukšana.
Ārstniecisko vingrošanu iesaka sievietēm grūtniecēm un arī pēc dzemdībām. Kādu labumu tā dod sievietēm šajā īpašajā dzīves periodā?
Ārstnieciskā vingrošana grūtniecēm uzlabo pašsajūtu., sievietes, līdz ar to arī mazuļa, organisms tiek vairāk apgādāts ar skābekli, tiek nostiprināti muguras muskuļi, lai palīdzētu nest arvien augošo punci, un sievietei nenākas piedzīvot muguras sāpes, kā arī sieviete fiziski un psiholoģiski pamazām tiek sagatavota dzemdībām.
| “Pat pēc intensīvas un nogurdinošas darba dienas ir vērts vingrot, jo šī būs cita veida slodze – tā aizdzīs psiholoģisko un fizisko nogurumu. |
Savukārt pēcdzemdību vingrošana palīdz sievietes ķermenim atgūties un atjaunoties pēc lielajām pārmaiņām – lai dzemde ātrāk sarautos, ātrāk sadzītu rētas, ja tādas ir, nostiprinātu starpenes, vēdera u.c. muskulatūru. Un, protams, pēc bērniņa piedzimšanas svarīgi pakāpeniski sākt stiprināt arī muguras un vēdera muskuļus, lai izvairītos no muguras sāpēm – lai bērniņu uz rokām varētu nēsāt tikai ar prieku, nevis ar domām „cik ļoti sāp mugura”.
Kuriem cilvēkiem būtu īpaši ieteicams izvēlēties ārstniecisko vingrošanu kā savu iknedēļas treniņu?
Visiem! Tai jābūt mūsu ikdienas sastāvdaļai. Kaut 15 minūtes katru dienu, vai 30 minūtes vai stundu vairākas reizes nedēļā. Ar laiku jau organisms pats teiks priekšā – ir laiks pavingrot un tas kļūs par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Ir tikai jāsāk, un pirmās reizes varbūt tiešām sevi nākas pierunāt, bet tas ir tā vērts.
Pareizu vingrojumu izpildi var apgūt pie fizioterapeita un turpmāk pašam tos pildīt mājās, vai, ja mājās tas neizdodas, tad apmeklēt nodarbības.
Kā norit ārstnieciskās vingrošanas nodarbība?
Individuālājās nodarbībās vingrojumi tiek pielāgoti konkrētajam cilvēkam.
Grupas nodarbībās parasti ir iekļauti muskuļus spēcinoši vingrojumi, kam seko muskuļu pastiepšana, ir iekļauti elpošanas vingrojumi un relaksācijas tehnikas. Nodarbības laikā var tikt izmantoti dažādi palīgrīki – lielas un mazas bumbas, hanteles, gumijas, līdzsvara virsmas u.c. Ļoti svarīgi, lai grupu nodarbības nebūtu pārāk lielas, lai uzmanība varētu tikt veltīta katram apmeklētājam, jo vingrojumu pareizai izpildei ir liela nozīme.
