Vārda dienu svin: Normunds, Stefans

6 bīstamas motivācijas attiecību saglabāšanai

Pinterest LinkedIn Tumblr +

r daudz un dažādi veidi kā atbildēt uz jautājumu “Būt vai nebūt attiecībās?”. Tikai vai argumenti ir īstie, lai veidotu laimīgas attiecības? Ir būtiski saprast, kas nosaka mūsu izvēli par labu attiecībām. Ielūkosimies kuras izvēles ved mūs strupceļā un traucē sasniegt kāroto laimi. Nav „labas” vai „sliktas” motivācijas attiecībām, vienkārši katrai no tām ir savas sekas un tās ved pie noteikta rezultāta. Ja mēs tiecamies uz savstarpējo sapratni, uzticēšanos, cieņu un laimi attiecībās, ir svarīgi, lai attiecības mēs izvēlētos pašas, lai mums būtu labi ar konkrēto cilvēku, nevis viņa „potenciālu” vai citu idejām par šo cilvēku.

Viens no svarīgākajiem kritērijiem ir, lai attiecībās būtu labāk, nekā bez tām un, lai mēs būtu pašas šajās attiecībās, neizliekoties, bet tieši otrādi, atklājot jaunas savas personības puses! Savukārt „garlaicīgi”, „bail”, „visām jau ir”, „apnika vecmammas vaimanas, ka esmu viena”, „viņš gribēja”, „attiecības atrisinās visas problēmas” – ir bīstamas motivācijas attiecībām. Mēģināsim saprast kāpēc.

1. Man ir „garlaicīgi”.
Dažkārt dzīve var šķist apnicīga, rutīnas apsēsta un mēs varam gaidīt kādu, kas to visu pārvērtīs pasakā un piedzīvojumā. Izvēloties šādā veidā partneri, mēs esam pakļautas riskam izveidot attiecības ar avantūristu, kurš var ievilināt mūs bīstamās situācijās vai „siržu lauzēju”, kurš parotaļāsies un dosies tālāk. Jebkurā gadījumā vienmēr ir jāizvērtē vai tūlītējais skaistais piedzīvojums ir ilglaicīgās vientulības, vilšanās un nepatīkamu seku vērts. Man vienmēr patikušas slavenas krievu aktrises F.Raņevskas vārdi, ka labāk būt vienai, nekā sliktā kompānijā.

2. „Bail!”- palikt vienai, netikt galā ar dzīvi, bail no vientulības.
Šķiet viens no svarīgākiem jautājumiem ir –  kādas ir mūsu attiecības ar vientulību? Kādēļ mums bail palikt viens pret vienu pašām ar sevi? Kas tur tik traks? Būvējot attiecības uz bailēm, mēs iekļūstam nerealizēto vēlmju un pārpratumu slazdā. Mēs patiesībā nemaz nezinām kādu cilvēku meklējam, bailēs pagrābjam jebkuru iespēju un pēc tam varam sūkstieties visu mūžu, ka īsti jau nebija tas, kop gribējām. Turklāt attiecības ilgtermiņā mūs nepaglābj no satikšanās pašām ar sevi, ar savām nepilnībām, vājībām, nekaunībām. Jo ātrāk mēs uzsāksim sevis pieņemšanas ceļu, jo ātrāk izgaisīs mūsu bailes pašām no sevis.

3. „Visām jau ir”  baiļu kategorija, bet ir izceļama īpaši.
Šī motivācija saistās ar sacenšanos un sevis salīdzināšanu ar citām sievietēm. Ja mēs steidzamies atbilst „standartiem” ir liels risks pārpratumiem, jo kā jau vienmēr steigā – mums nav laika iedziļināties, nav laika pamanīt trūkumus vai labās lietas, galvenais ir „medaļa” – zīmogs pasē. Bet dzīve nebeidzas (un paldies Dievam!) ar zīmogiem pasē, tā rit tālāk un tad sāk nākt atklāsmes un rūgtums. Attiecības nav olimpiskās spēles, tas ir process, kurš katram notiek individuāli, individuālās norises detaļas ir tas vissvarīgākais – tā ir tā mūsu unikālā dzīve!

4. „Apnika vecmammas vaimanas”, vai „kauns nākt uz radu / draugu saietu jau kuro gadu vienai pašai”
Tā ir motivācija, kas balstīta uz sociālo spiedienu un atkal jau… bailēm! Bailēm neatbilst grupas standartiem un būt nepieņemtai, izsmietai. Vajadzība pēc atbalsta, pieņemšanas un izpratnes ir viena no svarīgākām pamatvajadzībām, tādēļ mums ir svarīgi meklēt domubiedrus, svarīgi augt un pastāvēt uz savām vajadzībām, veidot savu dzīves musturu, nevis mierināt vecmammas un tantes. Ne jau viņas dzīvos ar mūsu partneri, bet mēs! Tā ir sarežģīta situācija, ja mūsu tuvinieki spiež mūs „kā mums labāk”, bet mēs vēlamies dzīvot „pa savam”, taču tas ir viens no svarīgākiem psiholoģiskās pieaugšanas elementiem – pārstāt būt ērtai un jaukai priekš citiem.

5. „Viņš tā gribēja” pakļaušanās motivācija, kas bieži saistās ar blakus domām „labāka, jau nebūs” vai „kam es vajadzīga”.
Mēs vienmēr varam izvēlēties kā dzīvot savu dzīvi un vienmēr ir iespēja satikt citu cilvēku. Cilvēki ir piemēroti dzīvei un laimei ar daudzajiem. Tās būtu dabas neprāts un izšķērdība, ja mums derētu tikai viens! Pakļaušanās un dzīves apstākļu upura loma ir ļoti bīstama, tā atņem mūsu enerģiju un vairo slēptās dusmas un neapmierinātību ar dzīvi. Turklāt savas vērtības neapzināšanās traucē mums pastāvēt uz savām vēlmēm un mēs dienas beigās paliekam ar nepiepildītiem sapņiem un rūgtumu par aizgājušo dzīvi.

6. „Attiecības atrisinās visas problēmas” – šī motivācija ir sava veida laimes garantu meklējums.
„Ja es sastapšu īsto cilvēku, man ne par ko nevajadzēs raizēties” – ideja, ka attiecības atrisina mūsu iekšējos izaugsmes jautājumus vai pasargā no ikdienas rūpēm ir ļoti tālu no realitātes un var sagādāt mums vilšanos vai mūžīgu neapmierinājumu ar partneri.

Ja mēs pamanām, ka mūsu attiecību izvēli vada bīstamās motivācijas, svarīgākās ir apstāties un paskatīties kas īsti notiek? Pilnīgi godīgi atbildēt sev par savu izvēles motivāciju un nelamāt sevi par to. Vienkārši redzēt. Un tālāk jau var sākties izvērtēšanas ceļš – vai vēlamies atstāt visu kā ir, apzinoties riskus, vai arī vēlamies „sadziedēt” savas psiholoģiskās brūces, pārvarēt bailes, tikt skaidrībā ar savas dzīves piepildījumu, pārvarēt kūtrumu vai kautrīgumu iesaistīties dzīves notikumos, atļauties gribēt, sākt atklāties otram, veidot kopīgo pasauli. Un tālāk atliek tikai darīt, darīt, darīt … un viss izdosies!

 

Izdošanos vēlot,

Psiholoģe Marija Ābeltiņa, marija.abeltina@gmail.com

Dalīties.

Atstāt Ziņu