Sveikas visas mednieces un tās, kas mūs vēro no malas ;D
Tā kā biju celmlauze, tad man ir arī pienācis laiks aprakstīt savas pirmās 10 medību dienas. Kā jau minēju izvilku veco uztura plānu, neskatoties uz sniegu vicoju pa meža takām un berzēju punci ar masāžas suku.
No tā visa mans ķermenis laikam sastresoja un es apslimu. Skriešanu un masāžu nācās izlaist, bet ēšanu gan pieskatīju stingrāk. Stipri patraucēja 8.marta dāvana no vīriņa Rafaelo milzu kaste, kas ir mana mīļākā konča un es nespēju atteikties…:D Bet neskatoties uz likstām esmu nomedījusi 1,5 cm un manas jostiņas galiņā tagad ir redzams viens caurums (iepriekš nebija redzams vispār) Par to es esmu priecīga uz svariem nekāpju un “netracinu sevi “. Šodien jau esmu vesela, bet ir baigi grūti saņemties atkal uzsākt skriešanu vai vingrot un tā tas man ir vienmēr, kad izlaižu kādu nedēļu. Priekšā atkal brīvdienas ar jubileju…Uh! atkal pārbaudījums gribasspēkam…taču nu es zinu, ka 10 dienas paskrien ļoti ātri un domu, ka viena diena tāpat neko nedos galīgi nevar pieļaut, jo iedod tik vellam mazo pirkstiņu 😀
Dikti gribētos zināt, kā jūs tiekat galā ar brīvdienu ēdienkarti, svētkiem un kolēģu cienastiem ?
Zušķes vidukļa pirmatskaite
Dalīties.
