Vai svētku var būt par daudz?

Zdrastviķi! Helovin. Sladkajo iļi razigrajem!* – bariņš meiteņu sakrāsotām sejām nobēra, līdz ko pirmdienas vakarā ap pulksten deviņiem vakarā pēc durvju zvana signāla atvēru durvis. Pastiepām pretī cepumu trauku un ābolus, kas nu mājās bija.

Tovakar manīju vēl vairākus bērnu bariņus ar parūkām, kostīmiem un paciņām rokās staigājam pa ielām. Jā, droši vien maniem bērniem tā jau būs ļoti ierasta tradīcija.

Bija laiks, kad biju ļoti kategoriska pret Valentīndienu un Helovīnu. Reklāmistu un tirgotāju uzpūsti svētki ar mērķi likt mums gribēt izsviest naudu par dažādiem nevajadzīgiem un pēc tam ārā izsviežamiem ķiņķēziņiem – tā es domāju.

Taču reiz kādas draudzenes pateikts teikums mīkstināja manus uzskatus. Viņa ieriktēja darba vietu ar sirsniņām, svecītēm u.c. par godu Valentīndienai un dienas otrajā pusē mudināja mūs to atzīmēt. Es, protams, raucu degunu- tādus svētkus nesvinu. „Kāpēc gan liegt sev vairāk prieka? Man liekas, ka svētku nekad nevar būt par daudz!” viņa noteica un pasmaidīja.

Njā…tiešām ko man burkšķēt par šīm izdarībām un raukt pieri, ja tā vietā varu smaidīt un priecāties? Vai tad prieka par daudz? Nē, tā nekad nevar būt par daudz! Ja pat pelēkākajā pirmdienā iespējams atrast par ko priecāties, tad kādēļ gan lai liegtu sev iespēju svinēt svētkus?

Nē, es joprojām nemetos veikalos sapirkt visus svētku ķiņķēziņus. Vienkārši ļauju sev priecāties – gan par tiem mazajiem bērneļiem, kas saģērbušies kā spoki, gan par tiem pieaugušajiem, kas atļaujas pablēņoties.

Galvenais nepazaudēt visa šajā svētku košumā būtisko. Mums latviešiem šis ir veļu laiks- laiks pārdomām, sarunām ar senčiem. Tāpat nepiemirsīsim, ka mums ir pašiem savi rudens noslēguma un ziemas atnākšanas svētki – Mārtiņdiena. Tādēļ nākamnedēļ mēs SievietesPasaulē jums pavisam noteikti atgādināsim par Mārtiņdienu un piedāvāsim idejas, kā tos iedzīvināt arī mūsdienu ģimenes dzīvē.

Lai prieka pilna nedēļa!

* Sveiki! Helovīns. Saldumus vai izjokosim!