Tuvums

Uzliec savas rokas uz manām plaukstām…
Tik viegli, ka mākoņi nemana
Tik trausli, ka ziedlapiņa notrīs
Tik maigi
Tik īsti 
Tik brīvi.

Pieliec savas lūpas maniem plakstiem…
Noskūpsti pieri, noglāsti matus 
Tavas lūpas tik valgas,
tik veldzējošas
Tavas rokas tik vēsas,
tik mierinošas.

Ir dienas, kad es iemīlos dzejā. Un ir mirkļi, kad dažas rindiņas var pateikt vairāk par simts vārdiem. Dažreiz es vienkārši iekrītu dzejā un dzeru to kā ūdeni,izslāpusi pēc emocijām kā ūdens. Ir mirkļi, kad tas palīdz, bet ir reizes, kad nelīdz pat tas. Un vienalga es atkal un atkal iegrimstu dzejā!