Pašlaik ar visu un visiem neapmierināti visi. Mēs arī. Vispār jau visu citu vārdā es nemaz nevaru runāt. Kas es esmu? Oficiāla nosaukuma nav. Saukā gan mani dažādi – par prostitūtu, ieleni, mauku. Visādi. Man tagad ir laiks paprātot, jo nākamais klients būs tikai pēc kādas pusstundas. Man gan pirms viņa atnākšanas jānoskalojas dušā un jāuzvelk tīras biksītes, lai viņam nerastos aizspriedumi.
Iekārtošos ērtāk. Lai tā kārtīgi var padomāt par sevi, ne tikai par sevi. Jāatpūšas pie viena arī, es taču veicu fizisku darbu.
Kā man tas sākās? Nezinu. Visādi. Visiem saku, ka pirmā reize bija tā, kad man piedāvāja iet uz istabu pasauļoties. – Kā, es taču neprotu istabā sauļoties, – es brīnījos. Man atbildēja: – Es tev iemācīšu. Un es gāju. Tagad vairs neietu. Bet toreiz sapratu, ka es varu tā vienkārši, bez jebkādām jūtām pārgulēt ar pilnīgi svešu cilvēku. Pie tam darīt arī visu, lai tam otram būtu labi, lai viņam būtu prieks, ieguvums no seksa. Naudu pirmajā reizē gan neņēmu – nebija par to nekas runāts un, atklāti sakot, man tas pat neienāca prāta. Tad kādai paziņai izstāstīju par notikušo, viņa, nekādu izbrīnu neizrādīdama, tikai noteica: – Gribi, es tev palīdzēšu sagādāt klientus. Un klientu netrūkst. Veci un jauni, precēti un neprecēti. Visādi. Man pašai visvairāk nepatīk tie mazie un resnie. Bet no viņiem tad arī tā kārtīgi plēšu – paņemu daudz vairāk naudas nekā no citiem.
Ar tiem precētajiem arī interesanti. Kāpēc viņi meklē šādus piedzīvojumus ārpus ģimenes, tas ir viņu pašu jautājums. Man gan ar viņiem ir tā, ka pirms fiziskās satikšanās pajautā – tikai mutē vien ņemsi, es nedrīkstu krāpt sievu. Tas, ka viņa ģenitālijas nesaskarsies ar citām, nozīmē, ka sieva netiek krāpta? Atklāti es tās sievas nožēloju. Man viņu nav žēl, bet es viņas nožēloju.
Kur te intimitāte un pat politika? Jā, bet mums pārmet visu ko. Viņas tādas un tādas, slimīgi mantkārīgas un pelna naudu ar savu ķermeni. Istabas man pašai vairs nav jākopj, es varu samaksāt, lai to izdara cits. Naudas man pietiek. Neesmu arī tāda muļķe, ka visu iztērēju – vecumdienās taču arī ko vajadzēs, es nekrāju naudu zeķē, bet esmu ieguldījusi kāda uzņēmuma akcijās. Ja tas uzņēmums nebankrotēs, man pietiks un vēl pāri paliks.
Mums pārmet, skaļi bļaustās par mums. Par tiem, kas mūs izmanto, gan neviens nebļaustās. Mēs vienas pašas vispār būtu, ja kādam no mums nevajadzētu gūt prieku?
Es, un gan jau ne tikai viena es, gribētu, lai mums būtu civilizētas darba attiecības, lai būtu normālas sociālās garantijas, lai nodokļi būtu jāmaksā, lai ik gadu pienāktos atvaļinājums, lai vecumdienās maksātu pensiju. Kā un kas? Darbā mani ņems kāds legalizēts suteners vai dibinās kādu īpašu uzņēmumu? Un kā pārbaudīs, cik godīgi es maksāju nodokļus? Uzstādīs kādu video novērošanas kameru gaitenī pie ieejas? Es taču nevienam neļaušu skatīties, ko es daru ar savu klientu gultā. Citas arī neļaus.
Man nav viegli. Es neesmu no tām daudzajām, par kurām citi mēļo – šaura pierīte, naudu māk pelnīt tikai ar otru galu. Tas, ka citi, algu pelnot, arī izmanto kādu savu ķermeņa daļu (ko tie godājamie sētnieki un apkopēji darītu bez rokām?), nav svarīgi. Runa ir taču par pašu intīmāko ķermeņa daļu.
– Ej prom uz savu suņa kaktu, tavas spalvas nākamajam var nepatikt.
Jau kuro reizi tas suns mani patraucē, bet bez viņa arī es nemāku iztikt. Tagad citi uztraucas pat to, ka mūs, prostitūtas, iztirgo uz ārzemēm. Man tas nedraud, es līdz šim nevienam suteneram neesmu pakļāvusies, pati par sevi esmu rūpējusies. Tās citas arī varētu vairāk domāt par sevi. Pietiek, ka viņas klienta apkalpošanas laikā rūpējas par to, lai viņam sagādātu vislielāko baudu.
Es arī gribētu īstu ģimeni pēc pāris gadiem. Vīrs varētu zināt par manu līdzšinējo nodarbošanos – atklātība ir atklātība. Bet bērni? Es negribētu, ka viņi zina, ko darījusi iepriekš viņu māte. Bet kā lai to viņiem noslēpj? Mēs neatrodamies uz neapdzīvotas salas.
Kur tad te tas intīmais? Es pašlaik esmu intīma tikai saitēs ar savu iekšējo pasauli. Nevienam, pat jums, neatklāju to. Gan jau tām citām ir tāpat.
Tagad daudz runā, ka sievietes mēģina iekarot kaut kādas savas tiesības attiecībā pret vīriešiem gan politikā, gan sadzīvē. Lai runā. Sen jau zināms, ka sieviete ir stiprāka un izturīgāka par vīrieti. Ko tās sievietes nākotnē darīs bez vīriešiem, kuri jau tagad vairums neiztiek bez kaut kādām viagrām, mani neuztrauc – es tad vairs nebūšu.
Manas pārdomas no parastām lietām jau nokļuvušas līdz dzimumu attiecībām. Līdz sieviešu diskriminācijai. Jābeidz klusi pie sevis prātuļot, man taču jānoskalojas dušā, jāizmanto kādas smaržīgās dušas putas un jāuzlej sev daudz smaržūdens. Labi man jāsmaržo. Jāuzvelk tīras un erotiskas biksītes, kuras novilks nākamais klients.
