Tā doma man ienāca prātā kādā brīvdienas rītā, kad tai vietā, lai izbaudītu pamošanos un ļautos visjaukākiem sapņiem, es atjēdzos viesu istabā uz dīvāna pie ieslēgtas elektrības un mirgojoša televizora ar kaut kādu stulbu kaķi uz vēdera!!! Ko tādu no sevis nebiju gaidījusi! Es pat nevainoju to Jauno Vilni, kurš mani iedzina tai snaudā. Tur jau pēc pirmās kārtas bija skaidrs, ka jāpārslēdz kanālus, vai jāmaina dislokācijas vieta. Bet Tā izniekot brīvdienas rītu!
Būtībā taču sievietei no šīs Pasaules neko daudz nevajag. Tik vien, lai pamostoties viņai uzsmaidītu saule un kāda maiga balss iečukstētu ausī,- Labrīt, Sirsniņ… Lai, ienākot virtuvē, kafija jau kūpētu un aiz loga ziedētu mūžīgie ceriņi (man gribās tieši ceriņus), un vienmēr rīt būtu sestdiena un visās piektdienās būtu algas diena (tāpat vien – tonusa uzturēšanai) un lai durvīs saņemtu kādu skūpstu ar vārdiem: „Neplāno neko uz šo vakaru.„Un lai nenormētais darba laiks nozīmētu tikai vienu, ka var ierasties darba vietā tad, kad tu to uzskati par iespējamu… Un tad vēl būtu dikti jauki, lai visi rēķini vienmēr dīvainā kārtā būtu jau nomaksāti. Kāpēc vispār kādam kaut kas ir jāmaksā par to, ka tu dzīvo uz šīs zemes? Nu labi, tu dzīvo ar ērtībām, bet paskaidrojiet man, ja kāds kaut kādā tur gadsimtā ir izdomājis elektrību, kāpēc tagad visai Cilvēcei par to visu savu mūžu jāmaksā, tas pats par telefonu, televīziju, benzīnu un dzīvokli. Kāpēc mums vispār jāmaksā par visiem tiem civilizācijas sasniegumiem? Kas bija vainas tad, kad sieviete grozījās pa savu alu, pucēja pavardu un gaidīja, ka vīrietis atstieps vakariņām kādu svaigi kautu mamutu! Kāpēc tagad, kad sieviete dzīvo savā dzīvokli, viņai kādam par to ir jāmaksā!
Sievietes ir radītas priekš tā, lai izdaiļotu pasauli, bet ne priekš tā, lai apmaksātu rēķinus! Tai pašā laikā, ja nav jāmaksā rēķinus, kālab vispār jāstrādā? Tai vietā viņa varētu pievērsties savas dailes uzlabošanai. Jūs pat nevarat iedomāties, cik laika, spēka un pacietības aizņemtu visi tie frizieri, SPA, masieri, trenažieri, manikīri, pedikīri, relakšen tūres un pārējās fiškas, bez kurām nevar… Un tad nogurusi sieviete ierastos mājās, apsēstos dīvānā un divas maigas rokas novilktu viņai kurpes un kāda balss tuvumā – Mīļā, man tev ir pārsteigums!!!
Kaut gan sievietei no šīs Pasaules neko daudz nevajag. Tik vien, lai pamostoties viņai uzsmaidītu saule un kāda maiga balss iečukstētu ausī,- Labrīt, Sirsniņ…Te es nopūtos un aizvilkos barot kaķi, kurš mani, protams, arī mīl, bet savtīgos nolūkos, jo man ir teikšana par ledusskapi un kaķa konserviņiem.
