Kādu dienu grāmatnīcā ieraudzīju grāmatu ar nosaukumu “Sievietes, kuras skrien ar vilkiem”. Pāršķirstot to, nodomāju, ka diezgan grūti lasāma, diez vai šobrīd gribu lasīt sarežģītu literatūru. Bet ik pa laikam manā redzeslokā nonāca šī grāmata un nolēmu tomēr iegādāties. Šodien to lasot, saprotu, ka “viņa uz mani lūkojās ar nodomu“. Ikvienai sievietei, kura vēlās piekļūt savai dvēselei līdz saknēm, iesaku iegādāties šo grāmatu! Tā vien šķiet, ka katra nākamā nodaļa ir par mani, ap mani un priekš manis 🙂
Mani pārsteidza tas, cik ar pozitīvās domāšanas kulta popularizēšanas laikmetu, es biju piemirsusi to, ka sievietei patiesībā ir jābūt arī ļoti garīgi spēcīgai, dzīves gudrai un reizēm arī gana dusmīgai, lai spētu sevi realizēt un pasargāt šajā pasaulē. Ideja, ka visa pasaule ir brīnišķīgi laba un pozitīva ir apsveicama, tomēr šī grāmata skaidri parāda sievietei neaizmirst to, ka reizēm viņai ir jābūt kā vilcenei, kurai attiecīgajā brīdī ir arī jāuzbrūk, ja kāds apdraud viņas dvēseles eksistenci. Dzīve ir dzīve un reizēm tā patiešām ir kā seriāls, kurā mainās tēli un notikumi un nebūt ne tajā virzienā, kurā mēs apzināti ejam. Teorija par to, ka domas veido realitāti, manuprāt, ir patiesa, tomēr es uzskatu, ka ir arī situācijas, kuras mēs ar savu cilvēka prātu vienkārši nespējam izprast – kā un kāpēc radām šo konkrētu realitāti. Dzīvē ir labās lietas un dzīvē ir arī ne tik labās lietas. Tāpēc spēt dreifēt starp šīm ne tik labajām – tā ir milzīga māksla. Un tas ir jāmācās. Nav jāpadodās vai jāraud, ka neiet, bet ir jāmeklē risinājums. Un katrā sievietē šis risinājums ir.
Sievietei ne tikai ir skaisti jāizskatās, bet viņai ir jābūt iekšēji stiprai kā vilku mātei, kura attiecīgajā brīdī var parādīt savu spēku. Sievietei nav jābaidās būt trauslai un nav jābaidās būt spēcīgai. Viņai arī nav jābūt vājai, ja dzīves situācijas pieprasa rīkoties kā vīrietim! Reizēm dzīvē ir situācijas, kad ar raudāšanu un žēlošanos neko nevar atrisināt, tad nākas ķerties pie vīrišķīgākiem paņēmieniem. Un reizēm tā nav viena reize, reizēm tas ir vesels dzīves posms. Būt stiprai sievietei nenozīmē kārtot malkas grēdu, (lai gan arī to kādreiz nākas darīt), bet būt stiprai sievietei nozīmē būt kā kokam, kura saknes ir dziļi ieaugušas zemē, bet zari plaukst, zaļo, dzeltē, nokrīt..Un atkal plaukst, zaļo, dzeltē un nokrīt…Ikvienā sievietē ir milzu spēks, kuru var atvērt viņa pati, ja vien ieklausās savā dvēselē. Dzīve ir augšā, lejā. Un, manuprāt, vienīgais, kas mums ir jāiemācās – tad, kad esam lejā, spēt drosmīgi piecelties augšā!
