Vārda dienu svin: Osvalds, Arvils

Sieviete un tirgus ekonomika

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vēsturiski šai dzīvē viss ir tā pakārtots, ka attiecībās ar valsts ekonomiku vīrietis risina globāla mēroga jautājumus, sieviete cīnās ar tā sekām. Nu piekrītiet taču, tieši vīrietis paaugstina nodokļus un cenas, samazina pabalstus un darba vietas, noved līdz bankrotam uzņēmumus, bankas un valsti, viena vārda sakot, pieliek visus spēkus, lai sarežģītu sievietes dzīvi. Pārguris pēc intensīva darba viņš pārrodas mājās un pieprasa karstu zupu un tīras zeķes.

Vīrietis pēc savas dziļas pārliecības ir gaļēdājs un uzskata, ka ledusskapī vienmēr ir jāatrodas kotletēm vai desas luņķim. To zaļbarību, ko tu esi iegādājusies veselīga dzīvesveida veicināšanai viņš kategoriski atsakās uzskatīt par ēdienu un viņam vienalga, kas notiek ar ģimenes budžetu – kotletēm ledusskapī IR jābūt! Dažkārt man pat liekas, ka vīrieši noorganizēja krīzes situāciju tikai tāpēc, ka viņiem pietrūka izklaides un patīk vērot, kā sievietes tiek gala ar tām ziepēm ko viņi pa dienu ir savārījuši. Un sieviete dara ko var, jo zina, ka nāks rīts un viņa atkal paliks aci pret aci ar valsts tirgus ekonomiku.

Tagad, kad esmu nedaudz pakavējusies pie sieviešu sūrā likteņa, pastāstīšu, kā es ar to visu tieku galā. Sāksim ar to dienu, kad parasti kontā ieripo kārtēja summiņa algas vai avansa veidā. Tai dienā mūsu sieviešu kolektīvā manāms zināms saspringums, kolektīvs jūtas atvērts investīcijām, ļoti nervozs un dziļu pārdomu pilns. Visi gaida to liktenīgo SMS, kas paziņos, ka ar šo mirkli tu esi maksātspējīga. Mēs raustāmies no jebkuras aizdomīgas skaņas. Reiz uz kādu tādu nelaikā atsaknējošu zvanu, viena no mums, nobēra dusmīgi, – Kā tu vari zvanīt, kad mums visām ir Kritiskās dienas!

Un tad beidzot tas brīdis ir klāt. Es virzos gar veikala plauktiem, kontā nauda un galvā domas ..- tā, kafiju vajag, tēja vēl ir, re kur tīrītās garnelītes, nu tad vēl vajadzēs kārtīgu zivi un ananāsu šķēlītes, un noteikti kārtaino mīklu, un kaut ko saldu, un sieru krājumam – lai būtu, un eļļa iet uz beigām, re, kur Mozarellas siers ar atlaidēm, melnās olīvas bez kauliņiem un mazo majonēzes spainīti, cāļu fileju. Tikai sieviete var nopirkt marinētus šampinjonus tāpēc, ka patika burciņas forma un riekstus medū, jo tā bija pēdējā burciņa! Viena vārda sakot, kad pie kases visu krāmēju ārā no iepirkuma ratiņiem esmu dziļā nesaprašanā vismaz par vienu trešdaļu no to satura. Bet šī ir mana diena un pāris reizes mēnesī es ļaujos šīm iepirkuma priekam.

Pa ceļam uz māju, ienāk prātā – a vīrietim! Iepirkšanas prieks turpinās, strauji pagriežu mašīnu ieviešot manāmu dzīvīgumu ceļu satiksmē. Beigās vispār auts, kad iebraucu kādā stāvlaukumā un uz mirklīti ieskrēju veikalā… kāpēc es vispār tur iegāju? Droši vien afekta stāvoklī , bet tur izvēlos tādas fifīgas kurpes … sev. Manam vīrietim būs sieviete ar elegantām kurpēm, viņš tādu noteikti ir pelnījis. Kad iznācu ārā izrādījās, ka biju pieparkojusi Ķirsi tieši pie izbraukuma un tur jau drūzmējās kādas trīs mašīnas ar ieslēgtiem motoriem, pacietīgi gaidot, kad es beigšu ķemmēt veikalu. Kas raksturīgi – visi tādi …mierīgi, neviens nelamājās, nerādīja nepieklājīgus žestus un vispār neizrādīja nekādu izbrīnu, vienkārši pieņēma situāciju kā neizbēgamu.

Galu galā, tā arī neizraisot nevienas daudzmaz sakarīgas avārijas, atgriezos mājās. Nu labi, labi – nu nevajadzēja tās kurpes, gudri tas nebija, bet kurš vispār manā gadījumā runā par prātu, man ar to nav nekā kopīga.

Mājās bailīgi ievērtēju konta atlikumu un atviegloti nopūšos, šis tas vēl palicis. Mēģinu sadalīt: komunālie, benzīns, jubilejas, kursi, kaķim, ēšanai, frizētavai… interesanti, kur pa tādu naudu var paēst?

Tā sākas tās divas nedēļas līdz nākošai naudiņai… Pāris dienu vēl mēģinu kaut cik iekļauties plānotajiem izdevumiem, bet tad saplīst zeķes, nojūdzās dators, draudzene piedāvā tik jauku pērļu kaklarotu un tā ir manā mīļākā krāsa!.. saprotu, ka cīnīties ar tirgus ekonomiku nav jēgas, dažas dienas pārslēdzos uz Superneto apmeklējumiem un pēdējo nedēļu vispār neeju nekur.

Dīvainākais ir tas, ka pat nepērkot neko veikalā, neviens šai mājā nav palicis badā. Tai brīdī es jūtos perfekti ekonomiska. Nav maizes – cepu pankūkas, gribās kādu kārumu – apcepu auzu pārslas medū. Tie simts valsts vīru ar Dombrovski priekšgalā noteikti lepotos ar mani. Līdz ar to, vairs nekādu finansiālo fantāziju, tās ir izsmeltas, jāsāk pievērsties garīgām vērtībām, un gaidīt kārtējās Kritiskās dienas. Jūs zināt, kā izskatās nauda? Es arī gribu to zināt.

Liriska atkāpe:Tā pagāja viena diena. Jā, esmu grēkojusi… visu dienu!!! vai man tiks piedots?

par rīšanu – kaut ko apēdu ar mērci (ar mērci nedrīkstēja);

par slinkumu – drausmīgi gribējās paslinkot un ja esi grēkojis domās tad tas jau skaitās, vai ne?

tad… nu iekārei nebija laika, jo bija jāslinko,

tad lepnība – nopirku TĀS kurpes;

tad dusmas – sava raksta sākumā es pārmetu vīriešiem TO, ko mēs sievietes viņiem ļāvām darīt;

mantkārība? Bija !!! man gribējās algas pielikumu ! – visu dienu!

a cik vispār to grēku bija jābūt?

Dalīties.

Atstāt Ziņu