Vārda dienu svin: Daina, Dainis, Dainida

Sānsoļu piedošana vīrietim un sievietei?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Hmmm…kāpēc ir tā,ja vīrietim ir sānsoļi laulības dzīvē,mums,sievietēm,tie ir jāpiedod,jāsaprot,visi iemesli ir attaisnojumi utt? Bet,ja sieviete pārkāpj laulību,tā šķiršanās bez apspriešanās iespējām….Tas ir vīriešu ego?Apmēram no sērijas,kas ir mans,tas  ir mans,un,ja nepeider tik man vienam,tad lai iet dillēs??
Bet,mums,sievietēm?
Cik ir daudz laulību,kuras netiek reanimētas,ja sieviete atļaujas sānsoli,bet cik ir tādu,kur vīrietim tiek dotas iespēja vēl un vēl un vēl…..
Viela pārdomām….

Dalīties.

12 komentārs

  1. Devu laiku līdz noteiktam nozīmīgam datumam (tas bija apm. 2 mēneši) – ja nenāks pie prāta, – čau!

  2. Ziniet, saprotu – piedot pēc pirmās reizes, kad ticis pieķerts, bet ja sieviete piedod visu laiku, tad viņa vai nu ir mazohiste vai aprēķinātāja, kas sevi galīgi nemīl. Viena lieta, ko patiešām nevarētu piedot ir, ja viņš kādu citu celtu augstāk par savu māti un mani. <br>Lai arī neticu pasakām, ka eksistē monogāmi cilvēki, ticu, ka vīrietis, kurš izvēlējies būt kopā ar noteiktu sievieti, ir apmierināts ar konkrēto cilvēku, lai neskrietu pie citām pēc "ātrās palīdzības komplekta".

  3. Piedots? Var samierināties, bet pilnībā piedot, nozīmē aizmirst.To nespēs izdarīt neviena sieviete. Tā vai tā, laulība ir ar to sabojāta uz atlikušo mūžu. Un to saglabāt nav jēgas. Ar katru dienu, vīrietis kļūs aizvien netīkamāks un vēlēšanās pēc seksa ar viņu, izkusīs kā sniegs. Var turpināt dzīvot kopā, ja bērni ir jāaudzina, bet tas arī ir tikai īslaicīgi. Sieviete to uztver kā nodevību. Un nodevējus pakar. Par vīriešiem, pat vispār nav jēgas runāt. Poligāmi, babņiki.

  4. sānsoļiem ir milions iemeslu, un, ja tas palīdz dzīvot, tad tie jāsper, es tā domāju, protams, gudri un nesāpinot savējos…

  5. Cilvēkam vienmēr ir vajadzējis to, ko it kā nedrīkst:-)<br>Sānsoļi netiek sperti tāpat vien…ne no sieviešu , ne vīriešu puses.<br>Un ja tā ir nepieciešamība??? iemesli katram būs savi…

  6. Piedoshana, vai mes zinam kas ta ir un kada ta ir, vai mes gribam un varam piedot? Katram savs viedoklis, katram sava saprashana, savs skata punkts no kura izdarit izveli pec savas vertibu skalas. Ar piedoshanu parasti mes saprotam ka ta ir jauna iespeja ko labot, iespeja mums dod ceribu, ka bus labak. Un ja nav labak? Ja iespeja nav izmantota, ceribas nepiepildas, pazud ticiba. Beidzas pacietiba, beidzas piedoshana. Katram bus sava meraukla Pacietibai – Ticibai, Piedoshanai – Pienemshanai. Kads piedos, tices, ceres, cits nepinjems, cits pagaidis laiku vel kadu, mekles citu kadu risinajumu. Katrs pec savam iespejam izdaris izveli un rikosies. Un kad visas iespejas izmantotas un speki zudushi, visam pienak gals. <br>Un sakas atkal viss no jauna…..! Jaunas attiecibas, situacijas, iespejas, ceribas, ticiba. Tachu visi nesanjem sho iespeju un ne katram jauna iespeja nozime iegut cereto uz labako. Kads to sajut, saprot, apzinas un tadel pienem labak veco situaciju, samierinas. Un dzive visiem turpinas. Bet paskatoties godigi katram pasham uz sevi mes ieraugam un saprotam, ka musu izdarita izvele nav ta labaka bijusi, jutam ka vajadzeja un vareja viss tak but savadak, ta ka to velejas musu sirds un kaut kas deva ceribu un ticibu uz labako. Tatad ari mes pashi palaidam garam savu iespeju ko labot un sanem ko varak un labaku. <br>Sho izveli mes katrs izdaram pashi dzive katra situacija ko piedzivojam. Mes to daram balstoties labakaja gadijuma uz saviem pienemumiem tachu nereti tie ir bijushi citu padomi ko esam pienemushi par pareiziem. <br>Piedoshana ir vissvarigakais, visvertigakais, ko mes varam iemacities shaja dzive. Jo vairak mes varam piedot, jo vairak mes varam pienjemt,jo vairak mes varam sanjemt. Piedot, pienjemt, sanjemt. Es piedodu jo apzinos ka esmu tads pats cilveks ka man blakus, ne labaks ne sliktaks. Es piedodu un palidzu ari otram saskatit to ko redzu es. Es piedodu jo milu un velu vinjam visu to labako. Es piedodu un neko atpakalj neprasu jo esmu sanemis vairak

Atstāt Ziņu