Nereti cilvēki pašrocīgi cīnās it kā ar blaugznām, ar nagu sēnīti, ar izsitumiem uz rokām, kā viņi uzskata, no spēcīga trauku mazgājamā līdzekļa, bet tikai pēc neveiksmīgiem, ilgstošiem mēģinājumiem šīs problēmas atrisināt viņi dodas pie ārsta, kurš konstatē skaudro diagnozi – psoriāze. Kā norāda dermatoveneroloģe Kristīne Cīrule, diemžēl ar šo neizārstējamo hronisko ādas slimību var saslimt ikviens cilvēks jebkurā vecumā, un sasirgušajam ar psoriāzes izpausmēm – apsārtušiem, ar baltām zvīņām pārklātiem, niezošiem laukumiem lielākoties uz elkoņiem, ceļgaliem un galvas matainajā daļā, kā arī nagu sabiezējumiem – ir jāsamierinās visu atlikušo mūžu.
Nav ārstējama, bet to var kontrolēt!
Gan sievietēm, gan vīriešiem psoriāze izpaužas vienādi, tāpat abu dzimumu pārstāvji ar to slimo vienlīdz bieži. Tiesa, sievietes ikdienā savam ārējam izskatam pievērš daudz lielāku uzmanību, tādēļ saslimšana ar psoriāzi tiek pārdzīvota daudz vairāk un emocionālāk nekā vīriešu gadījumā. Lai arī psoriāze nav ārstējama, ar preparātu lietošanu un veselīga dzīvesveida ievērošanu psoriāzi var kontrolēt, tādējādi iespējami vairāk saglabājot līdzšinējo dzīves kvalitāti. Tādēļ dermatoveneroloģe Kristīne Cīrule sniedz padomus, kā sadzīvot ar šo slimību un lieki neizprovocēt tās saasināšanos.
Speciāliste skaidro, ka psoriāzi pozitīvi ietekmē veselīgs dzīvesveids un sabalansēts uzturs, jo tas palīdz stiprināt imunitāti. Tāpat šīs slimības veiksmīgākai kontrolēšanai ir ieteicama sportošana, jo tā mazina stresu un uzlabo garastāvokli. Tiesa, ne visi ar psoriāzi sirgstošie atļaujas sportot publiskās vietās, jo izjūt diskomfortu. Lai kontrolētu psoriāzi, dažiem cilvēkiem palīdz arī solārija apmeklējums, taču speciāliste neiesaka šo „metodi” izmantot ilgtermiņā, jo ultravioletie stari var izraisīt ādas vēzi. Ir bijuši arī gadījumi, kad simptomu mazināšanai ļoti labi palīdz pirts apmeklējums, bet arī tam nav nekāda zinātniska pamatojuma – vienam cilvēkam tas var palīdzēt, bet citam, iespējams, kaitēt.
Kā Kristīne Cīrule pārliecinājusies praksē, noteiktam procentam psoriāzes slimnieku palīdz arī tautas līdzekļi, piemēram, dziednieka apmeklējums, pēc kura simptomi uz kādu laiku mazinās. Šajā gadījumā tā varētu būt psihoemocionālā psoriāze, jo no medicīniskā viedokļa psoriāze nekur nepazūd un jebkurā brīdī atkal var saasināties.
Vēsajā gada laikā jūtami saasinājumi
Pētījumi liecina, ka psoriāze bieži saasinās arī atkarībā no sezonas: vēsajā gada laikā, kad ir mazāk saules gaismas un gaiss kļūst mitrāks, vai arī pretēji – vasarā, kad ir vairāk ultravioleto staru. Latvijā izplatītākā ir ziemas forma, tādēļ speciāliste stāsta par gadījumiem, kad cilvēki, vēsajā laikā jūtot, ka psoriāze saasinās, iegādājas pēdējā brīža piedāvājuma biļetes un dodas uz siltajām zemēm (Ēģipti, Turciju, Izraēlu u.c.). Šādi, nomainot Baltijas klimatu uz sausākiem un siltākiem laika apstākļiem, psoriāze tiek veiksmīgāk kontrolēta, un pašsajūta uzlabojas.
Cilvēki ir dažādi, tādēļ katram ir atšķirīgas metodes, kā labāk sadzīvot ar šo hronisko slimību. Tomēr dermatoveneroloģe atgādina, ka visas iepriekš minētās ir tikai papildu metodes cīņai ar slimību, un ikvienam psoriāzes slimniekam, konsultējoties ar ārstu, ir jālieto speciāli šīs slimības kontrolēšanai un nepatīkamo sajūtu mazināšanai domātie preparāti.
Alkoholam un kalorijām bagātiem produktiem- nē!
Ja šo papildu metožu efektivitāte ir individuāla un ne visiem vienmēr viss palīdz, tad pastāv pilnīga vienprātība, no kā psoriāzes slimniekiem vajadzētu izvairīties. Pirmkārt, no pārmērīgas alkohola un kalorijām bagātu produktu lietošanas – toksīni uzkrājas asinīs un pēc tam tiek izvadīti caur ādu, kurai tā ir papildu slodze, kas var izraisīt jaunus psoriāzes uzliesmojumus. Tāpat alkohols var arī pastiprināt niezi. Savukārt ar kalorijām bagātie ēdieni var radīt lieko svaru – šajā gadījumā psoriāze var būt smagāka un ādas kroku apvidos, piemēram, sievietēm zem krūtīm, var veicināt baktēriju un sēnīšu attīstību.
Psoriāzes slimniekiem kaitē arī smēķēšana, kā arī pārlieku liels stress. Šeit gan ir apburtais loks, jo nepatīkamie, apkārtējiem redzamie plankumi uz ādas rada stresu un diskomfortu. Savukārt stress veicina slimības saasināšanos – jo vairāk satraucamies par slimību, jo tā vairāk progresē. Kristīne Cīrule stāsta, ka stress un bailes arī ir tas iemesls, kas ar psoriāzi sirgstošos dažkārt attur radīt pēcnācējus.
Psoriāze ne vienmēr iedzimst
Speciāliste gan mierina, ka psoriāzi ne vienmēr izraisa ģenētiski faktori. Turklāt, pat ja ģimenē ir bijuši psoriāzes gadījumi, risks nodot slimību tālāk ir ļoti mazs. Ja atvasei tomēr parādās psoriāze, vecākiem nekādā gadījumā nevajag vainot sevi, bet gan gādāt par iespējami labu aprūpi un mācīt sadzīvot ar šo slimību. Tāpat nevajadzētu pastiprināti žēlot bērnu (vai ļaut to darīt apkārtējiem) – līdzjūtība ilgtermiņā kaitē, neļauj justies pilnvērtīgam sabiedrības loceklim un iedzen depresijā.
Kā jebkuras slimības, arī psoriāzes gadījumā – jo ātrāk to atklāj, jo veiksmīgāk to var kontrolēt. Tādēļ speciāliste iesaka – ja tiek novērotas jebkādas izmaiņas ādā, tostarp galvas matainajā daļā, kā arī nagos, noteikti būtu jāvēršas pie dermatovenerologa.
Internetā atrodama plaša informācija par psoriāzi un to, kā ar šo slimību sadzīvot: www.psorinfo.lv
