Vārda dienu svin: Kārlis, Spodris

Problēmas – populārs, bet iznīcinošs mīts

Pinterest LinkedIn Tumblr +

„Problēmas” ir ļoti bīstams vārds. Tas ir vārds, kas mūs paralizē, hipnotizē un dara nelaimīgus.  Cik bieži dienas laikā Tu domā, ka Tev ir problēmas un ar ko?

Tas ir tik ierasti – problēmas attiecībās, problēmas darbā, problēmas ar bērniem, problēmas atrast darbu, problēmas ar veselību, problēmas aizmigt, problēmas ar lieko svaru, problēmas ar naudu, problēmas seksā, problēmas ar alkoholu, problēmas ar partneri, problēmas ar sievasmāti, problēmas ar kredītu, problēmas ar remontu, problēmas ar celulītu…

Ar vārdu „problēmas” tiek apzīmētas ļoti atšķirīgas un pat pretējas lietas, tāpēc tas ne tikai nepalīdz mums tikt galā ar izveidojušos situāciju, bet gan rada milzīgu haosu mūsu ikdienā.

Es uzdrīkstēšos teikt, ka problēmas neeksistē! Ir tikai lietas, kuras mēs nevaram sasniegt uzreiz, acumirklī, kur mums nepieciešamas papildus zināšanas vai kādas īpašas prasmes, vai resursi.  Protams, ka šī mana ideja ir ļoti provokatīva, bet aicinu uz brīdi iedomāties, ka man ir taisnība un paskatīties uz pasauli bez „problēmām”.  Ja Tev nepatiks šis skatījums, vienmēr varēsi atgriezties pie ierastās domu gaitas, bet, ja kaut kas liksies noderīgs, varēsi sākt to izmantot sev par labu, risinot savus jautājumus, jau lasot šo rakstu.

Paņemsim kā ilustrāciju domai, ka problēmas neeksistē kā fenomens, situāciju, kad Jūs nevarat atrast darbu. Tas var nozīmēt 100 dažādas lietas. Turklāt izeja no šī punkta ir atkarīga no tā, kur Jūs gribat doties!!! Vecā psiholoģijas tradīcija orientējās terapijas laikā uz cilvēka pagātni. Agrāk tika uzskatīts, ka, ja mēs pamatīgi uzarsim pagātnes laukus, atradīsim visas bērnības traumas, tad mēs kļūsim laimīgi. Taču jaunākie psihoterapijas virzieni, vismaz kādu pusgadsimtu jau, runā par nākotnes un tagadnes nozīmi. Svarīgi ir tas, kur mēs esam šobrīd, kā mēs ar to jūtamies un kur mēs gribam doties. Kāpēc mēs nokļuvām tur, kur nokļuvām ir svarīga fona informācija, lai precīzāk mainītu savu uzvedību, savas domas un koriģētu savu dzīves virzību.

Radiniet sevi domāt jebkurā sarežģītā vai nepatīkamā situācijā par to: Ko jūs vēlaties? Kur jūs ejat? Kas notiek šobrīd? Vai tas, kas notiek šobrīd pietuvina Jūs Jūsu sapnim, mērķim, uzdevumam, vēlmei?  Domājot šādā veidā ļoti drīz, varbūt pat negaidīti ātri, pamanīsiet, ka problēmas ir izgaisušas, to vienkārši nav, bet esat Jūs un Jūsu vajadzības, Jūs un Jūsu spējas sasniegt to, ko vēlaties, Jūs un gandarījuma sajūta no jau sasniegtā.

 Atgriežoties pie situācijas ar to, ka nevarat atrast darbu, tas var nozīmēt:

  • Jūsu izglītība vai profesionālās iemaņas vairs nav pieprasītas tirgū un Jums jāiet mācīties kaut ko jaunu. Tā periodiski dzīvē notiek, ka kaut kādas profesijas ir vienā brīdi ļoti pieprasītas, bet, gadiem ejot, pieprasījums mazinās.
  • Jūs nezināt, ko Jūs vēlaties tālāk darīt savā dzīvē. Jūsu profesija vēl aizvien ir pieprasīta, bet Jums rokas neceļas aizsūtīt CV uz līdzīgu amatu, kāds Jums ir bijis. Tas nozīmē, ka ir svarīgs brīdis dzīvē – vēlēties no jauna, sapņot un atļauties.
  • Jūs gribat no sevis neiespējamo – visu un uzreiz. Dažkārt, dzīvē ir situācijas, kad Jums nav jādomā par augstām attīstības matērijām un sapņu profesijām, bet jāatgūst materiālo stabilitāti un jāiet meklēt tāds darbs, kur maksā tik daudz, lai Jūs šobrīd varētu izdzīvot. Jums vienkārši nepieciešama nauda un ja, Jūs uz kādu dzīves brīdi aizejat strādāt darbu, kas nenes Jums gandarījumu pats par sevi, tas nenozīmē, ka Jums tur jāpaliek visu mūžu vai ka, Jūs esat „lūzeris”.
  • Varbūt Jūs īsti neprotat prezentēt sevi? Jūs tiekat līdz darba intervijām un tālāk ne. Tas nozīmē, ka jātrenē publiskās uzstāšanas māksla, prasmes pārliecināt cilvēkus.
  • Runa var būt arī par to, ka Jūs esat nobijusies un patiesībā neticat sev, neticat, ka esat sen jau pelnījusi labi apmaksātu darbu. Var gadīties, ka Jūsu galvā visu laiku skan domas: „Ko nu es? Ko nu man? Tas nav priekš manis. Mani nepaņems. Kam es esmu vajadzīga vai vajadzīgs? Kurš tad pieņem šajā darbā sievietes pēc 45? Kam ir vajadzīgs bijušais melnstrādnieks?”. Tas nozīmē tikai vienu, Jums nepieciešams celt savu pašcieņu, pirms Jūs ķeraties pie darba sludinājumu pārlūkošanas.
  • Iespējams, ka Jūs esat kļuvusi par pieaugušo šausmu stāstu upuri. Atceraties kā tas bija bērnībā? Tumša istaba, sēž bērnu bariņš un katrs cenšas izstāstīt pēc iespējas biedējošāku stāstu… par melno roku, par sarkano zārku uz ritentiņiem, par zaļo šalli, kas pati nožņaudz… Kad mēs pieaugam, mēs nestāstām šausmu stāstus par zārkiem, bet gan par politiku, bezdarbu, krīzi, par to, ka Latvija pieņem darbā tikai pēc pazīšanās. Šie stāsti nemudina mūs darboties, tie rada bailes un paralizē mūs. Bieži vien šie stāsti nebalstās uz precīziem faktiem, ko var attiecināt uz mūsu konkrēto situāciju. Ja noliek malā „šausmenes”, tad ir skaidrs, ka, lai atrastu darbu, bieži vien nepieciešams izsūtīt aptuveni 150 motivācijas vēstules, katra no kurām uzrakstīta tieši noteiktam darba sludinājumam un jāaiziet uz 40 darba intervijām.
  • Dažkārt cilvēki baidās dzirdēt atteikumu, bet tas ir neizbēgami, ja ejat uz 40 darba intervijām, iespējams tikai 5 Jums pateiks „ jā” un Jūs izvēlēsieties no tām vienu. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā Jums jāmācās izstrādāt imunitāti pret vārdu „nē”.
  • Ir situācijas, kad aiz vārdiem „Es nevaru atrast darbu”, mēs maskējam savu ne-vēlmi mainīt dzīvi. Patiesībā mūs viss apmierina, tikai mūsu partneris visu laiku „zāģē”, ka kaut kas nepatīk un tad mēs atbildam – „Es nevaru atrast darbu, darba nav”. Šajā gadījumā runa ir par komunikāciju ar Jūsu partneri un attiecībām ar viņu, nevis par darbu kā tādu.
  • Varbūt vēl ļoti dažādi izskaidrojumi situācijai, ka Jūs nevarat atrast darbu konkrētajā dzīves posmā, bet tiem nav nekāda sakara ar problēmām, bet gan tikai ar to kādu darbu Jūs vēlaties un kas konkrēti Jums pietrūkst, lai to dabūtu? 

Ceru, ka šī mazā ilustrācija iedvesmos Jūs vājināt vārda „problēmas” ietekmi Jūsu dzīvē. Vienkārši pamēģiniet uz nedēļu atteikties no šī vārda izmantošanas savā ikdienas dzīvē un pavērojiet, kas notiek?

 

Izdošanos vēlot,

Psiholoģe Marija Ābeltiņa, marija.abeltina@gmail.com

Dalīties.

5 komentāru

  1. Faktiski nav jēgas no apceres, ar sevis žēlošanas ievirzi, drīzāk jāmeklē izejas punkti, pie kuriem pieķerties un rīkoties tālāk.

  2. Es jau sen neizmantoju šo formulējumu problēma. Kāda problēma? Drīzāk vienkāršāka vai sarežģītāka situācija, kurai jārod risinājums! Un jo ātrāk sāk meklēt risinājumu, jo ātrāk šī situācija beidzas un nāk nākamā. Kamēr problēmojoties tiek patērēta enerģija un laiks, turklāt bezmērķīgi, gaužoties vai vaimanājot.

  3. Mēģiniet kaut uz mirkli iedomāties dzīvi bez ''problēmām''. Godīgi! Vai tas nebūtu mazliet šausminoši? Viss izdodas no pirmās reizes, neprasa nekādu piepūli, nav jācenšas, nav jādomā…. Ārprāts!<br>Lielākā daļa ''problēmu'' tik tiešām ir tikai mūsu galvās, izdomātas, lai vieglāk varētu kaut ko nedarīt un nemeklēt risinājumu. Visbiežāk mēs vienkārši nezinām, ko gribam. Tad kā mēs varam sasniegt to, ko nezinām?

  4. Labs raksts. Bet tas ir tikai sakums. Bet loti labs sakums. Pec tam paliek riciba. Vel viens brinumvards ir: "man jaiztara" vieta teikt "es gribu izdarit". Briniskigi palidz. Tas 'es gribu' skan tik egoistiski, tik izaicinosi, tiesi tapec netiek lietots. Bet tur ta sals. Jasaka tiesi ta: <br>Paklausieties:Man jataisa vakarinas, man jauzklaj galds, man japieskata berns, man japaspej utt. Brr.. Un tagad: 'es gribu pagatavot vakarinas', es gribu iemacit bernam skaisti uzvesties pie galda, es gribu uzklat skaisti galdu , un tad jau varbut 'gribu kadu vinu pie sim vakarinam…'. Magija. Strada. Un vel, palidz atbrivoties no visadiem kramiem, kurus nemaz negribu.Tikai aiznem laiku , naudu , energiju.

Atstāt Ziņu