Vārda dienu svin: Vera, Vaira, Vairis

Peldēt zem ūdens jeb Kā iemācīties to, ko tu jau proti

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Iebrist ūdenī līdz gurniem, dziļi ieelpot līdz pašām plaušu saknēm un mesties ar galvu iekšā. Sajust, kā ūdens tevi viscaur apņem un paceļ kā putnu brīvam lidojumam.
Tas izklausās brīnišķīgi. Un droši vien to piedzīvot ir vēl brīnišķīgāk nekā tas izklausās. Diemžēl es nekad neesmu to izjutusi. Jo baidos.

Bet mana piecus gadus vecā krustmeita to šovasar iemācījās. Peldēt zem ūdens. Es apbrīnā raudzījos, kā viņa ievelk elpu un ienirst. Viņas rokas apņēmīgi šķir ūdeni un viņa peld. Tas izskatās tik brīvi, tik dabiski un tik…jā, vienkārši. Bez īpašiem peldētapmācības kursiem, bez treneriem un skolotājiem. Viņa vienkārši ļauj ķermenim sevi vadīt, plūst un būt ūdenī tā, kā tas “tur iekšā” – mūsu instinktos jau ierakstīts.

Veroties, kā viņa peld zem ūdens, es sajūtu sevī alkas arī iegūt tādu brīvību. Ne tikai peldēt zem ūdens, bet ļauties visam tam, kas jau “ir iekšā”, ko es jau protu, tikai neesmu pārliecināta, ka protu. Ienirt un peldēt. Tik vienkārši. Ienirt un peldēt.

Varbūt nu vairs tas nav tik vienkārši kā bērnībā? Ap potītēm saauguši baiļu akmeņi un plaukstas stīvas padarījušas aizspriedumu važas, kas velk tur lejā – upes dibenā. Bet izvēle ir manās rokās – palikt krastā baidoties vai mēģināt. Ja nesanāks, var mēģināt vēlreiz. Krustmeita tā dara. Ūdeni sarijusies, izlec laukā, izklepojās, nopurinās, nosmejās un nirst vēlreiz. Jo tā sajūta ir mēģināšanas vērta.

Tāpēc – noskalot bailes, nokratīt aizspriedumus un ienirt dzīvē. Pārstāt baidīties un beidzot noticēt tam, ka es protu. Tikai jāpamēģina. Aahh….ievelkam dziļu elpu un aiziet- nirstam!

Attēla avots

Dalīties.

1 komentārs

Atstāt Ziņu