Vārda dienu svin: Daina, Dainis, Dainida

Parunāsim par ‘toksisko’ pārtiku!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Nu,ko mūsu apņēmīgās eksperimenta dalībnieces, iepazinušās ar Dž.Daigena grāmatu “Tīrs un slaids dzīvesveids”, šonedēļ tajā aprakstītos principus sāks ieviest dzīvē. Kā viņām iet, lasām tepat komentāros! Paralēli dzīvesveida mainīšanai, šonedēļ aicinām gan jūs, eksperimenta dalībnieces, gan pārējās – atbalstītājas un lasītājas, padiskutēt par ‘toksisko’ pārtiku mūsu ikdienas uzturā.

Džeimss Daigena izstrādātais uztura jeb, precīzāk, dzīvesveida plāns paredz trīs maltītes dienā plus uzkodas. Atļauts katru dienu izdzert arī vienu tasīti kafijas (dabiskās) vai tējas, plus līdz sešām tasēm bioloģiskās, zaļās tējas. Katru dienu vajadzētu izdzert vismaz 2,5 litrus negāzēta, filtrēta, tīra ūdens, nevajadzētu lietot alkoholu un gāzētus dzērienus. Neizklausās pēc diētas vai badošanās, vai ne? Visa šī uztura plāna jeb dzīvesveida “sāls” slēpjas tajā, ka jāpārstāj ēst un dzert toksīni, jālieto tīra, nepārstrādāta pārtika (piemērs- kartupeļi ir tīra pārtika, čipsi- pārstrādāta).

Un te ir interesantākā grāmatas doma:

TAUKI JŪS NEPADARA RESNU, JŪS PADARA RESNU TOKSĪNI!

Jo mazāk toksīnu, jo slaidāks un veselāks ķermenis.

Šie ir visbarojošākie toksīni:
Cukurs
Alkohols
Gāzētie dzērieni
Pārstrādāta pārtika
Pārstrādāta “diētiskā” pārtika
Liekais kofeīns
Kortizols- stresa hormons

Jo vairāk vitamīnu un minerālvielu ir pārtikā, jo labāk tā pabaro organismu un jo mazāk tas alks pēc cukura un mazāk jutīs izslakumu, Ja ēdat tikai pārstrādātu pārtiku, organisms kļūst toksisks, jūs nejūtat sātu un alkstat pēc saldumiem un kafijas (jo trūkst enerģijas). Toksisks organisms jūtas izsalcis, tas nemitīgi uzkrāj taukus.

Cik daudz tavā ikdienas ēdienkartē ir šo ‘toksisko’ produktu? Cik daudz tīru un svaigu produktu? Vai Tu lieto ikdienā tīru, negāzētu ūdeni? Cik daudz kafijas izdzer? Cik bieži lieto alkoholu? Cik bieži tavā uzturā ir dārzeņi un ogas?

Dalīties.

22 komentāru

  1. Linda Rutka on

    Veiksmīgi esmu tikusi galā ar pirmās lielās nodaļas lasīšanu un lūk, manas pārdomas par šo. <br>Kā vienu no lielākajiem kaitniekiem autors min kofeīnu, kas lielos apmēros ir kaitīgs. Nu labi..Taču es NEVARU bez kafijas dzīvot. Ja es ievērotu autora norādījumu – viena tase dienā, turklāt bioloģiska kafija, es traka paliktu. Trīs krūzes dienā man ir absolūta norma. Nu par alkoholu viss skaidrs, tas ir kaitīgs, toksisks un indīgs..<br>Sadaļa par to, kas ir bioloģiski tīra pārtika, Latvijas iedzīvotājiem īpaši nav jāskaidro. Mums viss ir skaidrs!! Katram tāda aug un/vai dzīvo radu vai pašu mājās vai tāda rūpīgi tiek meklēta tirgos. Jautājums – ko ar vārdu "bioloģisks" saprot autors? <br>Nodaļa par cukuru…saldumus neēdu, kafiju, tēju dzeru bez cukura . Protams, viesos ēdu kūkas un ļoti retu reizi sakārojas kāda konfekte, parasti uz Ziemassvētkiem saēdos Serenādi un tad man pietiek visam gadam. Bet tā, ka kā našķus izvēlētos saldumus – ne, tas nav man. Tā vietā izvēlos augļus, ogas vai kādus nesālītus riekstus. Vai izdzeru ūdens glāzi. <br>Interesanti uzzināt, kādi cukuri sastopami mūsu pārtikā un kādu ļaunumu tie nodara. Taču uzskatu, ka šī sadaļa man vairāk ir informatīva, praktiski šos ieteikumus jau sen izmantoju savā ikdienā. Interesanta ir piebilde par medu no UK pieredzes, bet latviešiem tas tomēr tāds kā nacionālais produkts, kas der un tiek lietots visur. Es bišu produktus, tai skaitā medu, nelietoju, esmu apbalvota ar spēcīgu alerģisku reakciju. <br>Izpētot "Slikti, Labāk , Vislabāk" tabulas 18.un 29.lpp, secinu, ka faktiski manā ikdienas uzturā nav slikto produktu vai arī tā tiek lietota ļooooti reti. Kaut kā intuitīvi nevēlos lietot tādus produktus, un tie ir tādi, ko ieejot veikalā vai izvēloties produktus ēdienreizei, noteikti neizvēlētos. Tad neēst vispār. Tomēr šajās tabulās ir tādi produkti, kas Latvijā ir nopērkami īpaši meklējot, piemēram rīsu piens vai auzu piens..Un sliktais ir govs piens. Nu nezinu gan. Ja nav alerģija pret šo pienu, tad nesaskatu to kā kaitīgu. Un skaidrs, ka bioloģisko kafiju veikalā nemeklēšu, esmu atradusi savu, kas man nededzina. Neesmu pārliecināta, ka manā mazpilsētā bioloģiskā vispār atrodama. <br>Autors lielu uzsvaru liek uz to, ka cukuri ir kaut kas slikts. Un nevajag to lietot, prātīgi esot jāēd arī augļi, ogas un medus..Man liekas, ka augļos, ogās un medū esošie vitamīni atsver uzņemto cukura (lai kāds tas būtu )daudzumu. <br>Turklāt būtiskāk runāt par tādiem cukura aizvietotājiem kā mākslīgais aspartams. Šī viela ir aizliegta lietot lidmašīnu pilotiem, jo lielās devās var radīt apziņas traucējumus. Turklāt, lai padarītu produktu pašizmaksu lētāku, arvien vairāk šī viela tiek lietota pārtikas prduktu ražošanā. Papētiet, piemēram, maizes, sulu, cepumu iepakojumus! <br><br>KRAP nodaļa. <br>Autora minētie četri galvenie toksīni – Kofeīns, Rafinēts cukurs, Alkohols un Pārstrādāta pārtika (saīsinot – KRAP) .Cukuru jau apsprieda iepriekšējās nodaļās, tagad kārta pārējiem trim. <br>Kafija (kofeīns). <br>Autoraprāt, tas esot vismazāk kaitīgais toksīns un viņš savā 14 dienu programmā ļaujot izdzert tasi „bioloģiskās” kafijas dienā. Lūk, kofeīns neesot slikts, slikts ir veids, kā cilvēki to lieto. Protams, ja visu dienu pļumpē kafiju, nekas labs tur nevar būt. Mana norma ir trīs krūzes (nevis tases! ) dienā. Esmu mēģinājusi no rītiem dzert tēju nevis kafiju..Jā, tie bija jautri rīti!! Asinsspiediens lejā, kājas pavilkt nevaru, seja balta kā papīrs. Paldies, es izvēlos dzert normālu kafiju, no rīta, kad pieceļos, darbā līdz pusdienlaikam vienu krūzi un ap trijiem pēcpusdienā. Ļoti reti kafiju dzeru, kad atnāku no darba. <br>Interesanta piebilde par kanēli, ka tā palīdzot ķermenim dedzināt taukus. Esmu lasījusi par tādu lietu, bet man vienmēr ir interesējis, cik daudz (pēc garšas) cilvēks var to kanēli izturēt! Ne man tā smarža patīk, ne izteikta garša, kanēļbulciņas ēdu bērnībā padomju gados, tagad viņas taisa nekādas, nav tas! Bet varbūt jāpamēģina kafijai kanēli pielikt, iegūšu jaunu garšu! <br>Bet autors atļauj dzert zaļo tēju…Njā…kaut ko riebīgāku, bezgaršīgāku un acīs cērtošāku kā zaļo tēju, nekad mūžā neesmu dzērusi. Esmu mēģinājusi visādi – īsto, veikalā pirkto, maisījumos, nekā! Riebj man tā garša! Fu !  Man mājās ir vasarās salasītās zāļu tējas, kuras noteikti ir labākas, daudz lietoju tās. Katru vakaru lielo krūzi izdzeru! <br>Alkohols.<br>Alkohols ir tikpat kaitīgs kā cukurs. Alkohols būtībā ir inde. Jā. Piekrītu! Interesanta nodaļa..<br>Kopš ir diezgan neizskaidrojamas veselības problēmas, alkoholu nelietoju vispār. Un izlasot šo nodaļu, mana pārliecība par ietekmi uz vidukli, tikai nostiprinājās . <br>Pārstrādāta pārtika. <br>Jo mazāk pārstrādāta pārtika, jo labāka tā ir veselībai un labāk atbilst dzīvesveida „Tīrs un slaids” noteikumiem. Var secināt, ka ar pārstrādātu, tādad „ne-bioloģisku” pārtiku, autors saprot to, kas ražota rūpnīcā, kurai atņemtas labās īpašības un piepumpētas ar cilvēku radītiem un piepumpētiem konservantiem. Nu labi… Tātad svaiga, maz apstrādāta pārtika ir bioloģiska, pēc autora domām. Jau iepriekš minēju, ka mums Latvijā cilvēki, ja iespējams, izvēlas tā saukto bioloģisko pārtiku tīri intuitīvi. Es domāju, ka Lvcilvēkiem diezgan grūti pārdot „kaut ko”, vienmēr pircēji interesējas, no kurienes, ar ko barots, kā dzīvojis/audzis. Un uzskatu, ka kontrolējošie dienesti strādā labi, lai nepieļautu sliktas svaigās pārtikas nonākšanu plauktos.<br>Izpētot viskaitīgākās pārstrādātās pārtikas sarakstu 36.lpp, es pilnīgi nosarku! Četrus produktus no tiem es ēdu bieži. Lielais klupšanas akmens – baltmaize!! Nu man ļoooti garšo tomātmaize, desmaize, cūkgaļas konservi ar sīpolu..Nu nevaru iedomāties, ka tas būtu jāēd ar rupjmaizi. Ne nu nav jau tā, ka tik no tā pārtieku, bet kad sakārojas!!! Pilnīgi siekala saskrēja mutē (ņemot vērā, ka šo rakstu pirms pusdienām  )Eh…skaidrs, šis būs produkts, ar ko būs jācīnās. <br>Šīs sadaļas iztirzāšana liek pievērsties līdzšinējiem ēšanas paradumiem. Tātad. Ap 8:00 no rīta, ēdu brokastis un dzeru kafiju. Brokastīs izvēlos ēst sviestmaizi ar kaut ko pa virsu. Kādreiz neēdu brokastis, kopš pārvācos uz „laukiem”, to daru. Reti brokastīs ēdu kādu putru – auzu pārslu, speciālo graudu. Bet foršāk ir ēst maizi no rīta. <br>Nākamā ēdienreize sanāk ap 13:40, kad darbā pusdienlaiks. Nu protams, tas ir ilgāk kā četras stundas pēc ēdienreizes un ap 12:00 piezogas izsalkuma velns. Ja daudz darba, tad nav laika par to domāt, padzeros ūdeni, bet ja ir tāda mierīgā diena, tad gribas uzkost kaut ko. Parasti izvēlos augļus, nesālītus riekstus vai vienkārši tēju. Beeet ja ppriekšnieks no mājām pusbadā ir ieradies un vēl pa ceļam vietējā ceptuvītē bijis, tad iet vaļā bulku ēšana! <br>Pusdienās izvēlos vieglu ēdienu, jo novērojumi liecina, ja paēd kārtīgu vidējā latvieša prociju, tad ir vāks! Jāiet gulēt! 😀 Ēdu zupu, dārzeņus, saldo. Reti izvēlos kartupeļus un gaļas gabalu. Nu jā, man nav daudz varianti, kā pusdienas ēst sabiedriskā ēstuvē, jo no mājām paņemot kaut ko, neva nekur ne piesēst, ne pasildīt, ne normāli paēst. Tā kā pati sev esmu uzlikusi pusdienu tēriņu limitu – līdz 3 eiro, tad ļoti neaizraujos ar briesmīgu ēšanu pusdienās. <br>Tā kā darbs ilgst līdz 18:00, tad ātrākais laiks, kad tieku pie vakariņām ir 19:00. Visas tās neēsānas pēc 18:00 man absolūti neder! Vakariņās parasti ir tas, ko ar vīrieša cilvēku izspriežam, bet obligāti jābūt gaļai! Nu jā, vīrietis bez gaļas īsti nevar..Un ja godīgi, es arī ne. Reti taisam cūkas gaļu, parasti tā ir vista visādos veidos – vok pannā, ar dārzeņiem, nūdelēm, krasnī… Ja ir cūciņa, tad klāt vajag kartupeļus. Nu vakariņās paēdam kārtīgi. Tad ap 20:30 man ir obligātā pusstundas pastaiga ar suni. Un tad vakars. Reti gribas „mazvakariņas”, ziemā taisījām maizes vai cepām picu, tagad kaut kā neprasās. Ja ļoti kaut kas sakārojas, ar tukšu vēderu tomēr neeju gulēt. Tā jau nevar pagulēt!<br>Īstenībā daudzas lietas pārtikas izvēlē, par ko runā autors, vismaz man ir vairāk vai mazāk pašsaprotamas. Jautājums – vai ikdienā tās tiek izmantotas. Kā redzams manā gadījumā, mēdzu diezgan grēkot savu garšas kārpiņu dēļ. Kaut ja pacenstos, tad sanāktu! <br>Kvieši.<br>Kvieši ir autora viens no nīstākajiem produktiem, tāpat kā cukurs. Kvieši tādi un kvieši šitādi…Jā, uz mani attiecas tas, ka bieži ēdu brokastīs baltmaizi, kurai nav nekādas vērtības. Esmu par šo domājusi un izdomāju, ka labāk tomēr ir ĒST brokastis vispār, nekā atteikties no tām vispār, dēļ tam, ka nevar baltmaizi ēst!! Jā, protams, visu ar prātu, veselu kukuli brokastīs neapēdu… Esmu ēdusi arī putras, beet nu apnīk. <br>Mans mīļais „STRESS”. <br>Autors raksta, ka stress ir galvenais liekā svara iemesls….Ne man. Es stresa ietekmē nevaru neko ieēst. Nevaru un viss. Periodā, kad dzīve meta kūleņus un stresa limenis bija ārpus jebkādām saprāta robežām, 2 nedēļu laikā zaudēju aptuveni 8 kg svara. Ar varu mēģināju ēst, bet apetīte absolūti nulle. Tapēc šim autora apgalvojaumam nepiekrītu. Piekrītu, ka stress rada veselības problēmas, bet manā gadījumā apetīti tas neizraisa. Vienmēr esmu brīnijusies par tiem, kas uztraukumā ēd visu, kas pagadās. Autors sniedz pietiekami detalizētu ieskatu par to, kāpēc tā ir. <br>Interesantas autora piezīmes par ēšanas ātrumu. Man ļoooti kaitina, ka cilvēks ar ko kopā ēdu, piemēram, pusdienas, ēd ātri! Kāda jēga ēst! Pierijas un tad sēž ar acīm ciet, jo organismas šokā! Es autora izrādījumiem par ēšanas ātrumu piekrītu, bet košļāt kartupeļus ar mērci 20 reizes..Tad man jājautā, vai priekšnieks manu pusdienu laiku būtu gatavs pagarināt līdz 2 stundām.. 😀 <br>„Nolieciet galda piederumus un starp katru kumosu dažas reizies ieelpojiet” – šis vispār zeme atveries!!!! Visu dienu tā var ēst!!!! :D:D<br>Tauki…<br>Autors nošķir „labos” un „ sliktos” taukus. Man vienmēr ir bijis skaidrs, ka cilvēks bez tauku oderītes normas robežās nespēj izdzīvot..Jautājums, kas tie ir par taukiem, kas šo oderīti veido. Autors min, ka sviests skaitās labais produkts. Nekad neesmu varējusi ieēst kaut kādus tur šmigļi margarīnu, lai arī dārgāks, bet vienmēr pērkam normālu sviestu. Pārskatīšanās pēc nopirkām sviesta kādu tur maisījumu…Nu jopcik! Fu, izsviedām!<br>Ā, šajā grāmatā arī ir par tiem transtaukiem, par ko LV bija tracis..Skaidrs, ka ja cilvēks pārtiek no visādiem produktiem, kur šie tauki ir daudz (turklāt tagad zinam, ka ir daudz), tad nu nevar gaidīt labu veselību un svaru. <br>Ja vien nav nepanesamība, tad piena produkti, autoraprāt, ir labi. Man ļoti garšo piens, biezpiens, krējums. Man kā lauku bērnam, tie ir tādi obligātie maltītes produkti. Bet visādus jogurtus gan neēdu, vienmēr liekas, ka tur pilns ar visādiem konservantiem un cukuriem. <br>Foršas ir tās „Slikti, Labi, Vislabāk” tabulas, kuras var izmantot plānojot ēdienkarti. <br>Gandrīz nemaz gatavojot mājās nelietojam uzturā sāli, tāpat kā cukuru. Aizvietojam ar garšvielām, kas lielos kvantumos stāv virtuves plauktos .<br>Gandrīz katru vakaru gatavojam mājās, iegādājamies produktus un gatavojam, pat ejot uz kādu kafeinīcu vai restorānu, izvēlamies vietas, kur gatavo labu ēdienu. Jo mums abiem patīk labi un garšīgi paēst, novērtējam, ja kafeinīcā piedāvā tikai svaigus produktus. <br>

  2. Kad sāc domāt, kā apēstais tev liek justies, tad sajūti atšķirību starp toksisko un dabīgo produktu. Man šķiet, ka daudzi nemaz nedomā par to, kā ēdiens viņiem liek justies. Ka vairums orientējas uz ēdiena garšu. Garšīgums ir tik mānīgs, īstenībā. Par to es sāku domāt šobrīd.<br><br>Svētdien Maximā sapirku gatavus salātus un produktus nākamajai dienai, jo bija jāizbrauc. Gaļas salātus ar bērniem ēdām jau tajā pašā dienā. Neizpratu to, kāpēc, apēdusi pietiekamu daudzumu salātu, joprojām jūtos izsalkusi un gribu ēst vēl (kamēr salāti pilnībā apēsti). Un tad es atcerējos, kādu patīkamu sātu reiz jutu apēdusi vārītus kartupeļus ar kefīru. Esmu dzirdējusi, ka bieži vien gatavos produktos tiek pievienoti konservanti, kas rada atkarību- šo pārtiku gribas vēl un vēl. Sapratu, ka tajos salātos ir kaut kas tāds pievienots, kas neļauj apstāties. Toksiska pārtika. <br><br>Ar gāzētajiem dzērieniem neaizraujamies. Kola ir rets viesis mūsu mājās, lai vai kā, bet sāpošiem vēderiem spēj palīdzēt. <br>Dārzeņus (kartupeļus, bietes, burkānus, gurķus (arī marinētus) mums piegādā vecāki, dzīvo laukos un audzē paši- bez pesticīdiem un citām ķīmijām. Gaļa, pamatā vistas, tiek pirkta veikalā. Jā, tā varētu būt gana toksiska, jo gan jau audzēta divreiz ātrāk par parastu vistu. Te man būs jāparok- kur nopirkt bioloģiski audzētu gaļu. Ēdam gurķus, tomātus… bet pagaidām lielveikalā pirktos. Arī pieņemu, ka ķīmija tajos dzīvo. Lai varētu ēst tīri, būs jāmaina ieradums visu nopirkt lielveikalā. <br><br>Par to, kā mājas apstākļos no krāna var dabūt tīru ūdeni, jau sen interesējos. Savulaik krāna ūdenī 3 diennaktis noturēju šungītu, biju lasījusi, ka tas attīra ūdeni. Godīgi sakot, ūdens garša īpaši neatšķiras. Tāpat esmu dzirdējusi, ka sudrabs attīra ūdeni, turēju 3l burkā sudraba ķēdīti. Zēl man savu sievietes spēku teju katru dienu staipīt uz 5 stāvu 5l ūdens bunduli. Tāpēc lielākoties lietoju ūdeni no krāna, bērniem cenšos dot Ķekavas ūdeni.

  3. Kafija, jā… par tās nelabvēlīgo ietekmi daudz dzirdēts, bet kārtīgu vēderizeju pēc pamatīgas maltītes tā spēj nodrošināt. Vairāk par 2-3 tasēm dienā neizdzeru. Grūti spriest, cik dabīga kafija dzīvo Merrild un Tchibo pakās. Šķīstošā nav manā cieņā. <br><br>Alkohols ir svētku reizēs. Reti. Tiešām reti. Nav tā, ka 2-3 reizes gadā, bet reizēm arī mēnesis var būt bez šāda reibuma. <br><br>Gurķus, tomātus ēdam regulāri. Ogas gan ir retums. Labi vismaz, ka šobrīd būs ogu sezona, tas atvieglos izcīnīt 14 dienas pēc visiem noteikumiem.

  4. Viens no toksīniem, kas liek ķermenim uzkrāt taukus, ir kofeīns. Tātad-kafija. <br>Neesmu no kafijas atkarīga. Varu dzert, varu nedzert. Kādu laiku nedzēru nekādu un nemaz, tad atsāku, bet šķīstošo. Zinu jau zinu, cik tas slikti! Bet vēl joprojām laiku pa laikam sevi palutinu ar kādu šķīstošu karstu dzērienu. <br>Jāsaka gan, ka pēc nodaļas "Kāpēc pārmērīga kafijas lietošana dara resnu" izstudēšanas vārda palutinu vietā jāsaka-paindēju. Tabulā slikti-labāk-vislabāk šķīstošie karstie dzērieni novērtēti kā slikti, jo "pārstrādāti un pilni ar draņķi".<br>Šai ziņā tuvākajā laikā iegādāšos veco,labo miežu kafiju un izmēģināšu, vai garšo tikpat labi kā bērnībā, kad vecāmamma grāpī ar apļo dibenu uz malkas plīts tādu vārīja, pielejot klāt kārtīgu šļācienu piena. Pēc grāmatas sanāk-bioloģisko pienu. Tā kā joprojām cīnos ar kāri pēc salda ēdiena, izmēģināšu, kā ir, ja šai kafijai pieber kanēli. Grāmatas autors apgalvo, ka kanēļa garša atņemot vajadzību pēc cukura un saldinātāja. Man kanēlis garšo, patīk, kā smaržo, tāpēc pievienot to ēdienam-nav problēmu. Izmēģināju jau 4 graudu pārslu putrai piebērt nedaudz kanēļa. Garša man šķita laba+vēl doma, ka kanēlis(tā grāmatas autors apgalvo) palīdz ķermenim sadedzināt taukus un uztur vienmērīgu cukura līmeni asinīs. <br>

  5. Inga Riežniece on

    Un cigoriņu kafija…Kas var būt labāks par šo! Nu, no rīta kafijas devas vēl neesmu atteikusies, jo iedoma vai kā – ja nav krūzīte – tad galvas sāpes pēc 12 garantētas. Un tādas pamatīgas! Laikam jau jāpārvar un viss! Bet, es dievinu kanēli bērt pie kafijas:)

  6. Mulsina jēdzieni"bioloģiskais krējums", "bioloģiskais piens". Bioloģiskais krājums tabulā slikti labāk-vislabāk tiek minēts kā vislabākā izvēle, ko pievienot kafijai, protams, bioloģiskai.<br> Ja es pareizi saprotu, tad ar to jāsaprot īsts lauku piens un krējums ar visu to savu ļoti augsto tauku saturu. Tieši šī treknuma dēļ savulaik pārstāju pirkt no kaimiņiem pienu. Sak, labi nebūs, palikšu resna. Pēc grāmatas sanāk, ka ,visu laiku lietojot parastā veikalā nopērkamo pienu un piena produktus, organisms ir tā kā badā, nejūt sātu, un rezultātā sanāk, ka apēd daudz vairāk neveselīga tā vietā, lai apēstu vienu galeti ar lauku sviestu. Tas pats par pienu vai krējumu, ko lej pie kafijas. Citēšu autoru:"Man daudz labāk patīk, ja klienti pievieno ēdienam mazliet bioloģiskā sviesta (tas ir viss, kas viņiem vajadzīgs, lai darītu garšas kārpiņas laimīgas), nevis noklāj to ar toksisku, pārstrādātu zema tauku satura margarīnu, kas nekad neremdēs apetīti."<br>Apdomāšu, vai neatjaunot sakarus ar saimniekiem, kuri tirgo pieniņu. Sanāk, ka šāds piens ir daudz mazāks ļaunums, nekā man šķita. Un es tam pat ticu.

  7. Vēl pārdomas pēc kofeīna nodaļas izpētīšanas. <br>Zaļā tēja. Tik daudz par to dzirdēts un it kā zināms. Grāmatā vēlreiz izskan par to, ka zaļajā tējā ir kofeīns, toties daudz antioksidantu. Iegādājos zaļo tēju. Visparastāko, kāda nu nopērkama lauku veikalā. Možums. Zaļā tēja ar jasmīnu. <br>Uz puslitra tējas krūzi beru vienu-divas šķipsniņas. Garšo. Varu dzer bez cukura, un tas man milzīgs ieguvums. Radās doma-ja jau tiešām zaļā tēja visādus brīnumus slaiduma virzienā rada, varbūt ir vērts aptiekā iegādāties un papildus visam vēl lietot zaļās tējas kapsulas?<br>Vēl daru tā, ka pie tās zaļās tējas piemetu vienu kliņģerītes ziedu, pelašķa čemuriņu vai ko citu, ka nu no savāktajām zāļu tējām gadās pa rokai. Pamainās nedaudz garšas nianse, tējas dzeršana kļūst interesantāka, un pašai liekas, ka es sev tik daudz laba tai brīdī daru, kad dzeru šādu tēju. Starp citu-garšīgi sanāk, ja piemet pusīti no baltās nātrītes, ko citādi nemaz iedzert nevaru. <br>Tabulā slikti-labāk-vislabāk kā vislabākais variants minēta zāļu tēja bez kofeīna. Nu ja zāļu, tad zāļu, un es pieņemu, ka domāta kumelīšu, piparmētru, pelašķu, liepziedu un citas pašu vāktas tējas. Cik dāsnā un skaistā zemē mēs dzīvojam!!! Tējas varam salasīt un sažāvēt vai veselam gadam. Un tā noteikti būs Tēju Tēja.<br> <br><br>

  8. Tātad-<br>ko, grāmatas mudināta, jau daru?<br>*Dzeru zaļo tēju. <br>*Ja vien garšas ziņā der, ēdienu bagātinu ar kanēli. <br><br>Ko plānoju?<br>*Nopirkt zaļās tējas kapsulas. Domāju-labs labu nemaitā. Bet varbūt tomēr ne?-tas taču atkal būs kaut kāds pārstrādāts, tātad slikts produkts. <br>*Painteresēties, vai tuvumā iespējams no saimniekiem pirkt lauku pienu. Ja tas būs iespējams, atsākšu uzturā lietot īstu (biologisku 🙂 )pienu. <br>*Nopirkt miežu/cigoriņu kafiju un izmēģināt, kā to pagatavot, lai tā būtu baudāma. Varbūt , meitenes, jums ir kādi ieteikumi, receptītes? Tā, cerams, tikšu vaļā no ļooti sliktās šķīstošās kafijas dzeršanas. .

  9. Bet kā ir ar sāli? Cik toksisks ēdiens kļūst, ja ēdienam pievieno sāli? Autors par to nerunā, taču parasto sāli iesaka aizstāt ar jūras sāli.

  10. Linda Rutka on

    Pamēģināju šodien kafiju ar kanēli. Laikam par maz piebēru, bet nu iesākumā sajūtu tikai smaržu, garšu tas nekā nav ietekmējis. <br>Jā, kafiju dzer un dzeršu. Man garšo un patīk uztaisīt krūzi kafijas, paņemt grāmatu, pasēdēt un tā..Tāds kā rituāls 🙂

  11. Vakar iegādājos miežu un cigoriņu kafiju. Šorīt ņēmos ar vārīšanu. Ir tāda ņemšanās-uzvārīt ūdeni, pagaidīt, kamēr ievelkas. Pāršāvu ar stiprumu. Bēru cigoriņus un miežus vienādās daļās, bet tā kā par rūgtu. Rīt mēģināšu citādas proporcijas. Uz krūzīti bēru šķipsniņu kanēļa, bet noturējos un bez piena un cukura. Garšoja arī auksta. Katrā ziņā mans sasniegums it tas, ka diena aizvadīta bez šķīstošās kafijas. Un ja vēl pieradīšu arī turpmāk dzert bez piena un cukura, tad vēl jo lielāks sasniegums.

  12. Kafiju nopirku RIMI. <br>Manā lauku veikaliņā arī nebija, vienīgi bija burciņā cigoriņu šķīstošais dzēriens (tā laikam to sauca). Tā kā grāmatā esmu salasījusies, ka labāk, ja kaut kas ir pēc iespējas mazāk pārstrādāts,un ka šķīstošs nekas nav labs, tad neizvēlējos.

  13. Līga Pētersone on

    Nekad neesmu varējusi (varbūt pietrūka motivācijas, nezinu) atteikties no cukura, īpaši no rītiem divas lielas karotes cukura pie kafijas :)<br>Šī grāmata palīdzēja atmest cukuru(vismaz balto cukuru):)) Visu pagājušonedēļu liku pie kafijas stēviju, negaršo, nespēju izbaudīt savu rīta kafiju. Šodien pieliku vienu karotīti brūnā cukura un jau jutos lieliski. <br>Ievēroju arī to, ka nedzeršu kafiju vairāk kā vienu reizi dienā. Likšu klāt vienu karotīti brūnā cukura. Vismaz pagaidām. Vai kaut vai medu. Bet tā stēvija galīgi negaršo :(<br>Arī kviešu miltu izstrādājumus nelietošu. Vispār saldumus krietni mazāk. Un jā, arī no alkohola jāatsakās. Ik pa laikam nogrēkoju ar kādu aliņu, izlasot grāmatā to kas teikts par alu, reāli vairs pat negribas to dzert. Tad jau labāk retu reizīti kādu sarkanvīna glāzi. 🙂

Atstāt Ziņu