Vārda dienu svin: Aldonis, Agija

Par uzticēšanos

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Es iedvešu uzticību. Cik sevi atceros, man uztic visu – suņus, bērnus, vīrus, sievas, naudu, noslēpumus… Reiz kaimiņiene uzticēja man savu suni, uz divām dienām. Pirmais, ko suns izdarīja, iezīmēja teritoriju un sāka ar koridora centru. Tad man uzticēja bērnus. Divus, uz vienu dienu. Uzreiz sapratu – būs ziepes. Bija arī! Jo bērni savukārt uzticēja man ģimenes noslēpumus. Kad vecākiem nodevu viņu lolojumus, es mulsu un sarku. Tad man uzticēja vīrus, visādus, bet pārsvarā tos, kuriem sen vairs neuzticējās… un tā pārbaudīja manu pacietību. Dažkārt es domāju, ka varbūt, man vajadzēja izvēlēties citu profesiju. Nu to tur – dvēseļu lāpīšanu?

Būtu man kabinets, visi šie – sievas, vīri, suņi, nāktu pēc iepriekšējas pierakstīšanās, es tos liktu slīpi, par mazu naudiņu uzklausītu problēmas un iekasētu skanošo… jo naudu man arī VAR uzticēt. Man uztic savas rūpes. Piezvanīja mammucis un pavēstīja, – zini, ar mani vairs nav labi. Es vairs nepazīstu cilvēkus. Man visu laiku uz ielas kāds sveicina. Saprotu, ka man tas jāpazīst, bet … nekā. Mēģinu mierināt, – kāpēc tu tajā saskati tikai ko sliktu? 

Vispirms, ja tu viņus pēc tiem 25 gadiem vairs nepazīsti, tātad viņi visi ir tik novecojuši un sagrabējuši, ka tur vairs nav ko pazīt. Otrkārt, ja viņi joprojām pazīst tevi, tātad neskatoties uz tiem 25 gadiem, tu joprojām lieliski izskaties un tevi nevar nepazīt. Un galu galā, ja tev pienāk un uzrunā kāds, nu tiešām nepazīstams, tātad tu joprojām ļoti labi izskatīs un tauta grib ar tevi komunicēt! Mammucim balss palika siltāka, pēc visa spriežot viņai ļoti patika visi trīs varianti. Jautāju: – Klau, un kas tas bija… nu tas, ko tu nepazini? – Nu, atceries Mārīti, to ar kuru tu bērnudārzā gāji? Tā bija viņas mamma. – Vāks! Ar mani arī vairs nav labi – es neatceros nekādu Mārīti! un tas man noteikti iedzimts! Tad telefona zvans – Liec kafiju, man ir nervi čupā, tūlīt būšu. – Nu kas tad mums šoreiz? – pasniedzu kūpošu tasīti. – Es viņu pieķēru! – Ko pieķēri? – Viņu, šodien, savā gultā! Pusdienas laikā ieskrēju pēc pases! Biju šokā, a ko tu darītu manā vietā? – Es? Tu to zaķi nepazini? Nu noteikti mēģinātu ar viņu tuvāk iepazīties. – Pirmo reizi redzēju. – Nu vecis vismaz stādīja viņu priekšā? – I prātā nenāk! Es aizskrēju! Tev jāizdomā kaut ko. Man vajag citu veci! – (khmm, tāda neadekvāta reakcija) Un ko tad tu pie manis meklē? Ja vajag citu, tad jāiet ielās. Es šodien uz ielas trīs večus redzēju, būtu zinājusi, ka tev tāda problēma… – Un man vairs nav kur palikt, vai var pie tevis? Tā tikai man trūka! Kāds izmisis jaukums manās mājās, kas rīkos orģijas, veicot veču dabisku atlasi. Man palika nelabi, bet atskanēja telefona zvans. – Manējā pie tevis? – balss klausules otrā galā, kuru es visvairāk šai mirklī gribēju dzirdēt! – Protams, teicu un kaut kur iekšā līksmojoša balstiņa – beidzot! – Kas tas bija? – draudoši… – Viņš, – teicu, un, kā glābiņu, piebildu – man liekas, ka viņš raudāja…(nu to es tā , nedaudz…) Jaukums smaidot aizskrēja svinēt savu uzvaru.

Vai, atkal šis gadījums! Zvana kādas kolēģītes mamma, steidzīgi vajag padomu. Jautājuma būtība – mūsu drosmīgie robežsargi viņu apturēja, šķērsojot robežu ar kaut kādu radinieku sarūpēto mājas desu bagāžniekā. Neatceros īsti, no kurienes to desu veda, vai nu no Krievijas, var jau gadīties, ka arī no Ukrainas, bet robežsardze drosmīgi stājās ceļā mammīša vēlmei sadragāt Valsts ekonomiku ar tiem pieciem desas luņķiem. Bet ne jau par to nabadzīte bija izmisumā, lieta tāda, ka viņai tika pieprasīts sniegt rakstisku paskaidrojumu tam, ko viņa ar to nelikumīgo desu taisījās Latvijas teritorijā darīt. Protams, ka cilvēks pārbijies un prasīja, lai viņai ko sakarīgu nodiktē. Nu ko, nopūšos,- Labi, raksti: 200 gramus – aukstai zupai…

Vai arī vēl kāds gadījums. Viņa apsēdās man pretī un tā jautājoši ieskatījās acīs. Iedomājies, ierodos es no rīta uz to ārstu komisiju. Man prasa, cik gadu? Es godīgi atbildu. Šīs atkal, par ko sūdzamies? Saku, ne par ko … Paveras uz mani aizdomīgi – Nē, tādā vecumā cilvēks nevar būt vesels, jums noteikti ir kādas problēmas un nosūta mani pie astoņiem speciālistiem, lai atrod kādu vainu. Kad visi tika apciemoti, uzliku viņam uz galda dakteru aprakstītu lapu. Šis iesaucās – es taču teicu! Nemaz neesat bez vainas. Tā, kas mums te? Spiediens! Mēģināju iebilst, ka spiediens, nemaz nav tik slikts rādītājs, ja nav spiediena, tā ir pirmā pazīme, ka organisms ir miris. Viņš manī neklausījās, – Un akna! Jā, pamāju man ir akna, es bez tās nevaru, man to vajag. Nē, – iesaucās – tāda akna nevienam nav vajadzīga! Ārstēsim. Gandrīz raudāju – A vienkārši, parakstīt to lapu nevar? Viņš izskatījās patiesi vīlies – Var, protams, bet kāpēc jūs negribat to izmeklēt? – Tāpēc, ka vēl no rīta es pamodos vesela un uz pusdienas laiku man jau ir spiediens, nekam nederīga akna un ja es ļaušos būs arī slimība! Tad viņa grūti nopūtās un jautāja, kam es tagad esmu vajadzīga, ar tādu aknu? Kas atlika, tikai mierināt – Nu tam dakterim, tam tu noteikti vēl ilgi būsi vajadzīga…

A pati sēžu un domāju, man arī pēc pāris mēnešiem uz komisiju un man arī ļoti daudz iekšēju orgānu un ja nu arī sāks iedziļināties manā iekšējā pasaulē? Tiem ārstiem taču nav nekā svēta!!!! Un tad atkal kāds apciemojums. Es uz mirklīti, viņa teica un aizgāja pēc trim stundām. Vēlāk, kad durvis jau aizvērās un bija prom, es tā arī nesapratu, ko viņa īsti gribēja, kas tur bija uz sirds, un vai es maz atbildēju. Atceros tikai daļu no visa dialoga: – Padomā tikai, uz seksu vairs nemaz nevelk. Šis atstiepa mājās kaudzi tos dullos žurnālus, nometa uz galda, laikam gribēja ieinteresēt. Es šim saku novāc, lai bērni neredz! – Pareizi, pasaki šim, ka esi dikti aizņemta – gaidi klimaksu un negribi to momentu palaist garām. Jo katrai sievietei tas ir Īpašs brīdis un tev tas jāpiefiksē…

Kāpēc man mūžīgi jāglābj visa Pasaule ? Karma laikam tāda. Un tad pēkšņi ienāca prātā, neviens no viņiem nekad nav jautājis kā klājas man, ko es gribu! Nu teiksim, es arī īsti nezinu, ko gribu, bet tas, ka tas nevienu neinteresē man nedod mieru. Šad tad ienāk prātā, iedomājaties tikai, man „draugos” 105 draugu un 13990 draugu draugi un Nav Neviena ar ko divos naktī parunāt! Tāpēc uzticos Jums, un dariet ar to, ko gribat.

Dalīties.

Atstāt Ziņu