Ak vai,rūķis apmulsis!
Bija kupenā iekritis,
un galvā viss tam sajucis:
Kas man par mici galvā sārtu?
Un vēl tādu garu bārdu?
Kas ar mani noticis,
galvā tukšums palicis???
Ak vai,ak vai,ak vai!
Vai tu, rūķi, aizmirsi,
ka salavecim palīdzi,
briežus ratos iejūdzi,
dāvanas maisos saliki.
Tā tu bērnus iepriecini.
Rūķis redzot bērnu smaidus,
redzot acīs sajūsmu,
atcerējās savu darbu.
Skaļi, skaļi iesmējās:
mums tak tālāk jāsteidzās,
jāizdala dāvanas,
lai bērniem jaukas sajūtas!
Rūķis no sirds priecājās:
Pienākuši jauki svētki,
tie ir skaistie Ziemassvētki!
