Par meklēšanu kāpostos

Brīvdienās jutos, it kā būtu kāzās un izpildītu atrakciju ar kāposta lobīšanu, ticot un cerot, ka iekšpusē kaut kas būs! Es patiešām cerēju, ka zem neskaitāmu lapu kārtām ieraudzīšu puķkāpostu, nevis tukšumu un ironisko vai tiešām vēl ticēji, ka bērnus meklē kāpostos!?.
Šorīt Delfi Aculiecinieks pamanīju, ka vēl kādam šie puķkāpostu lapu kalni ir likuši aizdomāties. Arī mēs mājās prātojām par to, kāpēc ap kāpostiem tik daudz nederīgu lapu. Vai tiešām lielveikali tā varētu mēģināt nopelnīt? Arī mans vīrs nesen bija lielveikalā redzējis, kā kāda sieviete lupina nost visas liekās lapas un tikai tad iet to svērt, un dodas pie kases. Toreiz gan puķkāpostu cena bijusi par gabalu, nevis par svaru, līdz ar to par lapām nebūtu pārmaksāts, būtu tikai lieks svars, ko nest uz māju un vēlāk izmest miskastē!
Tad nu domājām tālāk, kāpēc tā. Var jau domāt, ka kāds zem tām lapām grib noslēpt nekvalitatīvu vai nesimpātisku produktu, bet vienīgais kaut cik reālais skaidrojums ir vēlme tos kāpostus kaut nedaudz ilgāk saglabāt svaigus. Proti, ja kaut kas sāks bojāties, tad tās būs ārējās lapas, ko varēs noplēst. Tā arī pati kāpostgalva ilgāk paliks svaiga un neapvītīs.
Bet vispār jau tas nav stāsts par lieku lapu kārtu ap kāpostgalviņu, bet par to, ka veikalā, gribi negribi, mēs pērkam ar acīm un prāts paliek otrā plānā. Ja kaut ko nevaram ieraudzīt, mums rodas aizdomas, ka no mums kaut ko grib noslēpt, ka mums grib pārdot kaķi maisā. Lai gan visi no mums taču kaut reizi ir pārliecinājušies, ka ne viss, kas skaisti izskatās, arī garšo vai kalpo vienlīdz labi!