Labdien! Ļaujiet stādīties priekšā, mans vārds ir Roberts Kārkliņš, dzīvoju Latvijā un es strādāju medicīnas industrijā. Industrijā, kurā par medicīnu kā veselības atgūšanas veidu domā tikai pacienti un arī ne visi.
Lieliskāku biznesa vidi pat grūti iedomāties aiz cēlā mērķa rūpēties par sabiedrības veselību ir tikai skaitās € banknotes un salti aprēķini skaitļos, dažviet rēgojās arī politiskās marionete. Taču aiz visa šī pelēkā plīvura ir arī tie dullie ārsti, kurus uztrauc citu veselība un nenogurstoši darbojās lavierējot pa likumu un politisko uzstādījumu birokrātiskajiem dokumentu kalniem, lai spētu palīdzēt sirgstošajiem.
Manos pienākos ietilpst konsultēt un palīdzēt mediķiem, it kā jau nekāda dižā profesija man nav, tik vien kā medicīnas sistēmas menedžeris, tomēr jāspēj orientēties vismaz 10 000 slimībās, izprast politiskos aspektus medicīnā, tiesu sistēmu, ekonomiku, psihoterapijā, mākslā un visbeidzot pie tā visa pašam nesajukt prāta. Es katru dienu lasu un ne jau tikai Delfi ziņas, mans grāmatu plaukts pamazām piepildās ar profesionālo literatūru, taču pēdējā laikā visbiežāk pārlasu “Kā ietekmēt cilvēkus”.
Domāsiet, ka mans mērķis ir citus ietekmēt? Muļķības! Meklēju veidus kā pasargāt sevi no nekaunīgam manipulācijām un ietekmēšanai no veselības centru un poliklīniku vadītājiem. Reizēm gribās kliegt – tur ārā ir pacienti, domājiet taču par tiem vispirms, nauda atnāks pēc tam pati!
Taču kliegt nav smuki un ar to nekas netiks panākts. Rezultāts sasniedzams tikai ar cieņu, komunikāciju un elementāru pieklājību (starp citu, ik vienā nozarē, ne tikai medicīnā).
Medicīnas informatīvie džungļi ir briesmu pilni un, ja reiz tur esi nokļuvis, tad jāiemācas izdzīvot! Par to arī šis emuārs – mīlestību pret cilvēci, medicīnu, saskarsmi, komunikāciju, bezcerību un cerību, ka viss vēl nav zaudēts.
P.s. Ja kādā no rakstiem saskatāt līdzību ar sevi, tad visticamāk tas arī ir par jums. Lai patīkama lasīšana.
