Kādā TV reklāmā dzirdēju, ka Veidemane stāstīšot, kā ar sāli tikusi galā ar saaukstēšanos. Raidījumu neredzēju, bet tas netraucēja domāt par tām lietām. Ja es agrāk par dabas līdzekļiem zinātu tik daudz un man būtu laiks tos izmēģināt, tad varbūt nebūtu bijusi tāda saruna – zobārstei teicu – ko tu tur atrodi, ka vienmēr urb un urb, viņa – tas taču normāli, tu tik daudz antibiotiku esi saņēmusi. Viņai normāli, man ne…
Jau gadiem zinu, ka sāls, cukurs, tauki ir 3 baltās indes…. Zinu arī to, ka iekaisis kakls jāskalo ar sālsūdeni. Tagad gan šo to palasīju. Un – 1. pasaules kara laikā pat brūces ārstētas ar sāli. Zāļu taču trūka vai pat nebja. Bet cilvēce simtgadi ļāvusi pelnīt farmakologiem, kaut varētu iztikt ar vienkāršo – liec sāls kompreses.
Pirms daudziem gadiem, kad vēl dzīvoju pilsētā, aizgāju pie bērnības kaimiņienes, kura toreiz dzīvoja pilsētā (lai kaimiņienei vieglas smiltis), jo man vajadzēja atstāt mopsenes uz nakti. Runājām arī par visu ko, es teicu, ka jau mēnešiem dzeru pretklepus tabletes, viņa – vai tad tev nebija jāēd alveja ar medu, ēd tagad ar. Es – man nav alvejas, viņa – es tev iedošu. Sataisīju burciņu alveju ar medu, pēc dažām dienām no klepus nebija ne miņas. Kad pirms gadiem 5 mazdēlam devu alveju ar medu, meita teica – tu viņam radīji bērnības traumu. Lai klepo, bez traumas. Visa dzīve gan ir viena trauma…
Tagad ēdu garšvielu kurkumu, tās esot ļoti labas zāles. Vai būs kas savādāk, nezinu, sliktāk jau nebūs.
Izlasīju, ka esot jādzer griepfrūtu tēja. To, ka greipfrūts ir brīnišķigs, zināja jau Hipokrāts. Es arī zināju, ka grieipfrūts ir labs, bet pārliecinājusies neesmu, tam tak vajag laiku.
Smiltsērķu puiku in meiteni esmu iestādījusi, varbūt pēc gada vai diviem būs pirmās ogas.Ziemā dzeršu lapu tēju, esot kā jebkura zaļā tēja, tikai ar vitamīniem….
Sīpolu sula, uzziesta uz sejas, laikam kož acīs. Tam melnumam, kas tuvu pie matiem, kuram nepalīdz ne kosmētiskie līdzekļi, ne kosmetologi, tā košana var būt būs laba.
Jā, Mediņa rakstīja, ka esot jāēd dzeramā soda. Par ēšanu nezinu, bet seju ar sodu var notīrīt labāk nekā ar Wishi speciāliem krēmiem tīrīšanai.
No tās pašas dabas
Dalīties.
1 komentārs
Ar šito gabaliņu, kā pa celmiem… Tik daudz kļūdu. nu atradu vēl vienu. Nepietiek, ka Pitagoru izmainīju pret Hipokrātu, greipfrūts palicis. Tas nav greipfrūts, bet gan granātābols. Granātābols. Labi, ka tagad pati pārlasīju. To "lika" gan Zane, gan tas, ka man prasīja, vai visa irbeņu zapte izēsta. Nav ēsta vispār, ienesu 1 burciņu. Tā zapte ir no ķirbjiem un irbenēm, ko man kaimiņiene iedeva. Irbenes esot jāēd ar medu, nemetoties saaukstēšanās, bet man tā 1 burciņa sasitās. Irbenes varot arī kaltēt, vārīt zaptē vienas pašas, Vācijā tā esot ļoti populāra veco laiku zapte