Vārda dienu svin: Gunta, Ginta, Gunda

Mīti un patiesība par solārijiem

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Sauļojoties solārijā, āda tiek sagatavota iedegumam pludmalē. Solāriji ir mazāk kaitīgi kā saule. Arī solārijā var uzņemt D vitamīnu – vai kāds no šiem apgalvojumiem ir patiess?
Bieži vien tikai nezināšanas dēļ nodarām pāri gan savam skaistumam, gan veselībai, pamatīgi sabojājot ādu un radot vēža attīstības riskus. Noskaidro, kā ir patiesībā! Izlasi šos Veselības ministrijas apkopotos mītus un patiesību par solārijiem.

1.mīts: “Sauļošanās solārijā ir drošāka un veselībai nekaitīgāka kā sauļošanās dabīgajā saulē”
Sauļošanās solārijā nav drošāka alternatīva kā sauļošanās saulē un tā nodrošina tikai nelielu aizsardzību no saules stariem vai apdegšanas saulē.

Pastāv trīs UV starojuma frakcijas – UVA, UVB un UVC, kam ir dažāds viļņa garums. Visas trīs UV starojuma joslas tiek klasificētas kā iespējami kancerogēnas cilvēkam.

Nav fizikālas atšķirības starp dabīgo – saules radīto UV starojumu un mākslīgo – solārija iekārtu radīto UV starojumu.

Dabīgajam saules un solārija iekārtu radītajam starojamam ietekmes sekas ir līdzīgas.

Solāriju lampas izstaro galvenokārt UVA starus, kas tiek uzskatīti par mazāk kaitīgu izstarojuma daļu, tomēr šie stari satur arī nelielu daļu UVB izstarojuma, kas var būt pat 10 -15 reizes spēcīgāks kā saules starojums.

2.mīts: “Sauļošanās solārijā ir lielisks veids, kā uzņemt D vitamīnu”
Solāriju iekārtu radītā UV starojuma pozitīva ietekme uz veselību ir saistīta ar D vitamīna veidošanos, kad āda tiek apstarota ar UV starojuma UVB frakciju.

Tomēr vēl nav pietiekami daudz zinātniski pierādītas informācijas par solāriju iekārtu ietekmi uz D vitamīna veidošanos organismā un tā tālāko ietekmi uz veselību.

Pētījumi pierāda, ka cilvēks sev nepieciešamo D vitamīna devu var uzņemt, pat trīs reizes nedēļā dodoties 10 minūšu garā pastaigā svaigā gaisā , arī ziemā(neatkarīgi no tā, vai saule spīd vai nespīd).

Tāpat nepieciešamo vitamīna D daudzumu var iegūt lietojot dažādus pārtikas produktus vai lietojot papildus vitamīnus.

 Visvairāk D vitamīns ir sastopams piena produktos, zivīs un zivju eļļā, aknās, olas dzeltenumā.

Atsevišķi pētījumi parāda, ka UVB starojuma ietekmē organismā izdalās specifiski endorfīni (laimes hormoni), kas veicina labsajūtu, tomēr šis fakts pagaidām vēl tiek pētīts.

3.mīts: “Nosauļojusies āda liecina par veselīgumu”
Ja āda sāk mainīt krāsu, tas jau norāda uz to, ka tā ir bojāta, jo iedegums veidojas organisma aizsargreakcijas rezultātā, lai pasargātu no vēl lielāka UV starojuma radītā bojājuma!

4.mīts: “Lai iegūtu iedegumu solārijā, ir jāapdedzinās”
Apdedzināšanās solārijā (iegūstot sarkanu ādas krāsu) ir pazīme, ka āda jau ir nopietni bojāta.

Ādas imūnā sistēma tiek pavājināta spēcīga un ilgstoša UV starojuma rezultātā, kas bojā ādas šūnas un izmaina šūnu ģenētisko materiālu (DNS).

Atjaunošanas spējas ar laiku izzūd un nespēj novērst UV staru bojājumus šūnā.

Šūnai daloties nepareizi, tiek bojāta ģenētiskā informācija, kas tiek nodota meitas šūnām.

Ar laiku šīs šūnas var iegūt ļaundabīgo šūnu spējas dalīties ātri, nekontrolējami. Tā attīstās ādas vēzis.

Īpaši ir apdraudēti tie ādas rajoni, kas visvairāk ir pakļauti saules un UV starojumam – seja, ausis, plaukstu virsmas, augšdelmi.

5.mīts: “Sauļoties solārijā ir droši, jo iedegums tiek iegūts pakāpeniski”
Aizsargkrēma lietošana un īslaicīga sauļošanās solārijā nepasargā ādu no bojājumiem un straujākas novecošanās.  

Īslaicīga, intensīva un  neregulāra sauļošanās solārijā ir ātrākais veids, kā sabojāt ādu!

Atkārtota UV starojuma ietekmē iedegums skar dziļākus ādas slāņus, tādēļ āda sabiezē un rodas ādas sausuma sajūta, bet ilgstošākā laika periodā āda sāk strauji novecot.

Āda kļūst ļengana, krunkaina ar tumši brūniem plankumiem.

6.mīts: “Solārijā iegūtais iedegums sagatavo ādu vasaras saulei un pasargā to”
Patiesībā mākslīgi iegūtā iedeguma aizsardzība pret saules stariem vasarā un iespējamo apdegšanu ir niecīga.

Iedegums, kas iegūts sauļojoties solārijā ir līdzvērtīgs saules aizsargkrēmam ar 2-4 SPF (saules aizsardzības koeficients), kas nav pietiekoši drošs, lai pasargātu ādu no saules stariem.

Pat neliels ādas iedegums norāda uz to, ka UV stari ir skāruši un bojājuši ādas šūnas.

Dzīves laikā uzkrātais saules un UV starojums, pat īsas sauļošanās reize, summējas.

Svarīgi atcerēties: ja tu viegli neiededz saulē, tad viegli neiedegsi arī solārijā!

7.mīts: “Jo biežāk apmeklē solāriju, jo skaistāks un spēcīgāks iedegums”
Katrs ādas fototips dažādi reaģē uz gaismu un sauļošanās ilgumu.

Cilvēkiem ar gaišu ādu (I un II fototips), blondiem vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm, cilvēkiem ar vasaras raibumiem nav ieteicams apmeklēt solāriju vai būt īpaši piesardzīgiem.

Dabīgi I un II fototipa cilvekiem ādā ir maz pigmenta melanīna, un āda nav pasargāta no kaitīga saules starojuma.

Neatkarīgi no tā, cik ilgi vai bieži sauļosies, pienāks brīdis, ka āda vairs nepaliks tumšāka, jo tas saistīts ar ādas tipu un tam raksturīgo jūtīgumu pret UV starojumu!

8.mīts:“Jaunam esot, nav nepieciešams uztraukties par solārija radīto ādas bojājumu”
Bērnu un jauniešu āda ir jūtīgāka pret UV starojumu nekā pieaugušajiem, tādēļ bieži apmeklējot solāriju līdz 35 gadu vecumam par 75% pieaug risks dzīves laikā saslimt ar ādas vēzi.

Turklāt solārijs nodara kaitējumu arī acīm. Acī var veidoties līdzīgs apdegums kā uz ādas, ko sauc par fotokeratītu. Var veidoties dažādi redzes orgāna bojājumi, biežāk tā ir lēcas apduļķošanās – katarakta. Ilgstošas UV starojuma ietekmes rezultātā var veidoties arī acs melanoma (acs vēzis).

 

Ņemot vērā šo informāciju, no solārijiem iesaka izvairīties:

  •  jauniešiem un bērniem līdz 18 gadu vecumam;
  • cilvēkiem ar dabīgi rudiem vai blondiem matiem;
  • cilvēkiem, kurām ir ādas problēmas;
  • cilvēkiem ar jutīgu ādu;
  • cilvēkiem, kurām ir veselības problēmas;
  • cilvēkiem, kam no iepriekšējās sauļošanās saulē vai  solārijā nav pagājušas 48 stundas
Dalīties.

Atstāt Ziņu