Vārda dienu svin: Līksma, Bārbala

Mīti un patiesība par fluora lietošanu

Pinterest LinkedIn Tumblr +

roši vien arī tu esi dzirdējusi visai pretējus viedokļus par fluora lietošanas nepieciešamību, īpaši attiecībā uz bērnu zobu pastām. Kā tad ir patiesībā? Vai fluorīdi tiešām var būt kaitīgi? Vai tos var pārdozēt? Kādā koncentrācijā tie tomēr ir ieteicami? Uz visiem šiem jautājumiem atbildes sniedz Latvijas stomatoloģijas profesionāļi.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūts (SI) izstrādājis fluorīdu lietošanas vadlīnijas, kas turpmāk jāņem vērā ikvienam zobārstam un zobu higiēnistam Latvijā, ārstējot un rekomendējot pacientiem mutes kopšanas līdzekļus.
„Veidojot vadlīniju dokumentu, tika ievēroti divi galvenie principi – pirmkārt, zinātniskais pamatojums, līdz ar to vadlīnijās ir iekļauta tikai uz pierādījumiem balstīta informācija par fluorīdus saturošu līdzekļu, piemēram, zobu pastu, mutes skalojamo līdzekļu, gēlu, laku, fluorizēta ūdens u.c. lietošanu kariesa profilaksē un ārstēšanā, un, otrkārt, vienkāršība – teksts izstrādāts labi saprotamā latviešu valodā, kā arī vienkāršota zinātnisko pierādījumu līmeņu klasifikācija, skaidri definētas rekomendācijas, piemēram, ir iekļauts shematisks algoritms profesionāļiem par fluorīdu līdzekļu izvēli un uzskatāmi attēli par nepieciešamās zobu pastas daudzumu dažādos vecumos,” skaidro viena no vadlīniju autorēm, RSU Stomatoloģijas fakultātes Zobu higiēnistu akadēmiskās skolas pārstāve Ilze Maldupa, piebilstot, ka jauno vadlīniju ieviešana praksē ievērojami samazinās kariesa izplatību Latvijā.

Lai gan šīs vadlīnijas paredzētas zobārstiem un higiēnistiem, tajās ielūkoties var  ikviens, kam rūp savu un savu bērnu zobu veselība. Ar zinātnieku izstrādātajām rekomendācijām var iepazīties šeit: http://issuu.com/ilzemaldupa/docs/fluoridu_lietosanas_vadlinijas_latv

Mīti un patiesība par fluora lietošanu:
1. Mīts: Fluorīdi ir kaitīgi
Patiesība:
Vienīgais zinātniski pierādītais efekts ir fluoroze (balti plankumiņi uz zobu emaljas, ja fluorīdi regulāri palielinātās devās lietoti līdz 6 gadu vecumam), pie tam fluorozi tikai vieglā vai ļoti vieglā formā novēro reģionos, kur tiek lietoti fluorīdi sistēmas veidā (ūdenī vai ar tabletēm). Fluoroze smagākās formās, kuras attēlus ar izteiktiem baltiem vai pat brūniem plankumiem un bedrītēm emaljā rāda fluorīdu pretinieki, novērojama tikai tādos reģionos, kuros dabīgi fluorīdu saturs ūdenī ir apmēram 10 reizes augstāks nekā tā koncentrācija, kādā fluorizē ūdeni kariesa profilaksei. Citu saslimšanu (ļaundabīgu saslimšanu, artrīta, osteoporozes, vecuma demences, Dauna sindroma u.c.) saistībai ar fluorīdu lietošanu nav zinātniska pamatojuma. Fluorīdu pretinieki parasti izmanto metodiski nekvalitatīvus pētījumus, kuru rezultāti nav objektīvi, vai “ekspertu” viedokļus. Turpretī epidemioloģiski pētījumi, kur salīdzina dažādu saslimšanu izplatību vietās, kur dzeramais ūdens tiek fluorizēts, ar reģioniem, kuros ūdenī fluorīdu koncentrācija ir zema, atšķirības neatrod.

2. Mīts: Pietiek zināt, ka zobu pastā vispār ir fluorīds, lai to izvēlētos kā labu mutes kopšanai
Patiesība:
Fluorīdu pretinieku kustības dēļ arvien biežāk veikalu plauktos varam atrast zobu pastas, kurās fluorīdu koncentrācija ir ļoti zema. Pierādīts, ka jābūt vismaz 1000 vienībām (ppm), lai pasta būtu efektīva kariesa profilaksei. Pagājušā gadsimta 90-tajos gados kļuva populāras “bērnu” zobu pastas, jo attīstītajās valstīs lielākā daļa teritorijas bija nodrošināta ar fluorizētu dzeramo ūdeni; tā kopējais uzņemtais fluorīdu daudzums bērniem bija augstāks, jo bērni mēdz pastu apēst. Svarīgi tas ir bērniem līdz 6 gadu vecumam, tad, par daudz uzņemot fluorīdus, iespējama fluorozes attīstība. Firmas sāka ražot bērniem domātas pastas ar 400-500 ppm fluorīda bez to efektivitātes pārbaudes. Vēlāk pētījumos atklāja, ka šādas pastas nav efektīvas un šobrīd esošie pierādījumi liecina, ka bērniem jālieto pasta ar vismaz 1000 ppm, tikai jāievēro mazāks kopējais pastas daudzums uz birstītes. Tā tiek nodrošināts kariesa profilaktiskais efekts un izslēgta blakusefekta – fluorozes iespējamība.

3. Mīts: Nevar ieteikt maziem bērniem lietot 1000 ppm fluorīdu koncentrācijas zobu pastas, jo nevaram uzticēties, ka vecāki ievēros rekomendācijas par zobu pastas daudzumu
Patiesība:
Iesakot lietot augstākas fluorīdu koncentrācijas zobu pastas maziem bērniem (< 6 gadu vecumu, kad vēl pastāv fluorozes risks), mēs it kā uzliekam atbildību vecākiem, ka viņi pietiekami labi izkontrolēs zobu pastas daudzumu uz birstītes. Tomēr, vai mēs varam būt droši par vecāku līdzdarbību? Nevaram būt droši, tomēr ir pierādīts, ka, lietojot pat 1450 ppm zobu pastu pēc viena gada vecuma, vecākiem tikai rekomendējot “zirņa” lieluma pastas daudzumu, bet to nekontrolējot, nepalielinās fluorozes risks. Mēs nevaram zināt, kas notiek mājās, bet, ja vecāki nekontrolē, ko bērni dara ar zobu pastu, norīšanas blakusefektu risks nemainās atkarībā no fluorīdu koncentrācijas pastā. Rekomendētajā plānajā slānītī pieaugušo zobu pastas (ar fluorīdu koncentrāciju 1500 ppm) kopējais fluorīda daudzums ir līdz pat 3 reizēm mazāks, nekā uzliekot bērnu zobu pastu (ar fluorīdu koncentrāciju 500 ppm) pa visu zobu birstes galviņu, kā parasti mēdz darīt bērni, ja nepieskata.

Avots: Fluorīdu lietošanas vadlīnijas

4. Mīts: Zobu pastas atbilstība bērnam jāizvērtē pēc tā, kas norādīts uz iepakojuma
Patiesība:
Firmas uz zobu pastu iepakojumiem norāda bērnu vecumu, kuram tās domātas, bet tas parasti ir pamatots ar garšas izvēli konkrētajā vecumā. Tā kā sabiedrībā joprojām populārs mīts, ka mazākiem bērniem jālieto pastas bez fluorīda vai ar zemu fluorīda saturu, daudzu firmu “bērnu” zobu pastās ir nepietiekams fluorīdu daudzums. Vienīgais indikators, pēc kā jāizvēlas bērnam atbilstošā pasta, ir fluorīdu koncentrācija – līdz 6 gadu vecumam 1000 ppm, pēc 6 gadu vecuma – 1000 ppm un augstāka.

5. Mīts: Arī kalcijs un fosfāti stiprina zobus, fluorīds nav vajadzīgs
Patiesība:
Kalcija un fosfāta joni piedalās remineralizācijas procesā, bet nekad nevar to uzsākt. Kad ap zobiem rodas skāba vide un zobu emalja sāk šķīst, izdalās daudz kalcija un fosfāta joni, kas nevar šajā skābajā vidē atkal atgriezties emaljas sastāvā (tieši šajā vidē tie jau vienreiz izsķīda). Tikai fluorīda joni ir pietiekami spēcīgi, lai apvienotu izšķīdušos kalcija un fosfāta jonus un kopā ar tiem atjaunotu bojāto emalju. Piegādāt papildus kalcija un fosfāta jonus pie jau siekalās esošajiem joniem, bet bez fluorīda, nav nekādas nozīmes.

6. Mīts: Bet, ja firmas piedāvā zobu pastas bez fluorīda, ir jābūt kādam pamatojumam
Patiesība:
Vienīgais iemesls, lai firma kaut ko ražotu, ir to pārdot. Sekojot pieprasījumam, veidojas piedāvājums. Ir tikai dažas firmas, kas seko pasaules zinātnieku rekomendācijām savu produktu izstrādē, un tās ir lielās kompānijas, kuras nebaidās no atsevišķu kustību, piemēram, fluorīdu pretinieku, ietekmes.

7. Mīts: Fluorīdi izraisa alerģiju
Patiesība:
Fluorīdi dabīgi ir sastopami gan ūdenī, gan pārtikas produktos. Pat reģionos, kur fluorīdu saturs ir ļoti augsts (to koncentrācija ūdenī pat 10 reizes pārsniedz rekomendējamo daudzumu), nav novērota saistība ar alerģiskām reakcijām.

8. Mīts: Lielākā daļa valstu, kurās bijis fluorizēts ūdens, to šobrīd aizliedz vai jau ir aizliegušas
Patiesība:
Amerikā un Austrālijā fluorīdu pretinieki runā, ka Eiropā aizliedz dzeramā ūdens fluorizāciju, Eiropā runā, ka Amerikā aizliedz. Tāpat tiek izplatīti dažādi mīti par ūdens fluorizācijas uzsākšanas iemesliem. Tā, bez pierādījumiem, pret fluorīdiem noskaņotas organizācijas rada personīgas emocijas iedzīvotājos, lai panāktu lielāku atbalstu savām idejām.

9. Mīts: Fluorīdi ir mākslīgi pievienota viela, medikaments
Patiesība:
Fluorīdi sastopami dabā – ūdenī, augos, mūsu pārtikas produktos. Tas nav medikaments, bet gan minerālviela. Pasaulē ir reģioni, kuros dabīgi zemes dzīles satur vairāk fluorīdu, bet citur to saturs ir zemāks. Ir novērots, ka vietās ar augstāku saturu, zobu veselība ir labāka, tādēļ arī vietās ar zemāku saturu, to var pievienot līdz vēlamajam daudzumam. Sliktāk ir reģionos, kur dabīgi fluorīdu saturs ir daudz augstāks nekā vēlams. Kā jebkura viela, lielos daudzumos var būt kaitīga. Šajos reģionos dara pretējo – samazina fluorīdu daudzumu līdz rekomendētam.

                                            

LASI VĒL!

Gribu baltus zobus!  >>>
Zobu higiēniste Anda Mironova stāsta,
kādēļ zobu kļūst pelēki vai dzelteni un
ko darīt, lai iegūtu mirdzošus, tīrus zobus.

Dalīties.

Atstāt Ziņu