Vārda dienu svin: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mazulis ir klāt!

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Grand Finale ir noticis! Tas beidzot ir noticis un mans mazais brīnums ir ienācis lielajā pasaulē. Šoreiz pa īstam: viņam ir jaukākā sejiņa, vismaigakā āda un smaržo labāk par jebkuru lielpilsetas beķereju. Viņš vairs nav cilvēciņš, par kuru visi runāja: „ Kāds gan viņš izskatīsies? Kam būs līdzīgs?”. Viņš ir reāla būtne, kas klusu snauduļo man blakus.

Tā diena pienāca un mēs visi trīs laimīgi, bet bezgala noguruši atgriezāmies mājās un sākās ikdiena, kurai neviens nav gatavs, kurai Dzemdību namā nedod instrukcijas, kad mazais raudās, kad ēdīs. Dienas ritms pēkšņi ir pārvērties. Visus grūtniecības mēnešus es gulēju līdz cikiem es gribēju, ēdu kad un ko gribēju, bet tagad man ir viss apgriezies kājām otrādi. Man ir jāceļas, kad mazais priekšnieks teiks. Man ir bail, kad viņš sāks raudāt, jo es taču nezināšu, kā viņu nomierināt, jo viņš vārdos savu sāpi izteikt nevar. Ja nu man nesanāks? Ja nu es nespēšu būt laba māte? Šādi jautājumi mani pirmajā nedēļā nomoka katru reizi, kad mazais ieraudas.

Brīdī, kad viņš aizmieg, es sēžu klusiņām viņam blakus un vēroju, vēroju… liekas,ka tā ir pati nevainīgākā būtne, kas spēj eksistēt uz pasaules un tajā paša laikā liek tev pārvērtēt visas tavas prioritātes, pārdomāt, kas ir svarīgi un kas nē. Lietas, par kurām esmu iepriekš uztraukusies liekas smieklīgas, jo tagad svarīga ir tikai mazā labsajūta un veselība.

Bet kā ir ar mani kā personību, kā sievieti, kas līdz šim ir bijusi uzmanības centrā? Kas uztrauc mani personīgi? Es joprojām domāju par to, kā izskatos. Uzvelkot kleitu, kuru ilgu laiku grūtniecības periodā nevarēju uzvilkt, es sajūtos kā sieviete ( te gan nepieciešams būs piestrādāt pie vedera, pie gurniem, nu jūs jau ziniet, ka mums nekad nekas nav ietiekami labi…), es beidzot varu saradzēt savus kāju īkšķus, pat uzlakot tos!! Es domāju par to, ka vajadzetu aiziet pie friziera un nogriezt skaistu frizūru, es sapņoju par ķermeņa masāžu.

Jūs teiksiet egoistiski? Jaunai māmiņai ir jādomā tikai par savu jaundzimušo? Nē! Viņai no sākuma ir jādomā par sevi, lai labi justos, jo tad, kad pati jutīšos labi, to varēšu talāk nodot savam mazulim. Ir jādomā par savu vīru – jo tā ir daļa no manis, daļa no saskanīga pāra, kas kopā rupējas par savu mazuli un tikai tad ir jādomā par mazuli.

Šīs nedēļas atzinumi:
1. Ir jāmāk ieklausītiet sevī un ļaut intuīcijai norādīt pareizo ceļu kopā ar mazuli.
2. Ir svarīgi visus stresus un bailes izrunāt skaļi.
3. Nelaist klāt svešus cilvēkus, jo galvenais ir sarast ar mazuli.
4. Nepazaudēt humoru, jo brīžos, kad pulkstenis rāda trīs naktī un mazais ir nolēmis uzlaist vienu koncertu, humors ir vienīgais, kas palīdz nekrist stresā.
5. Neaizmirst, ka es kā jaunā māmiņa esmu arī sieviete. Tas nozīmē, sevi kopt un rūpēties par savu izskatu un labsajūtu.

Nedēļas pārsteigums: izrādās, ka pie miega bada pierod.

Nedēļas novēlējums sev: mieru un tikai mieru. Mēs visas esam sievietes ar lielisku intuīciju un tas mums dod neizsmeļamas iespējas saprast, ko vēlas mūsu mazulis.

Nākamās nedēļas uzdevums: pirmā pastaiga.

Dalīties.

2 komentāru

  1. Apsveicu! on

    Atceroties sevi šādā brīdī, es biju tik pārņemta ar jauno dzīvībiņu sev blakus, ka par to, ka gribētos masāžu nemaz nedomāju… Vispār ķermenis bija tik jūtīgs, ka pat negribējās, lai kāds tam skaras klāt.

Atstāt Ziņu