Vārda dienu svin: Lauris, Norberts

Mazgāt traukus un iet dušā nav droši?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Vai tiešām atkal nebūs ūdens!? – nodomāju, kad uz kāpņutelpas durvīm pamanu svaigi pielipinātu lapiņu. Nē! Šoreiz pārvaldnieks izlicis paziņojumu, ka Rīgā vērojams leģionāru slimības uzliesmojums, tāpēc, lietojot ūdeni, jāievēro piesardzība.

Pirmā doma – mēs taču katru vakaru vannojam savu mazulīti, un es to uzzinu tikai tagad!? Nekavējoties vēršos pie googles tantes. Atrodu pāris rakstus: izrādās uzliesmojums sācies jau šajā pavasarī (!), ir arī centieni skaidrot, kas tā leģionāru slimība par zvēru un kā pie tās tiek, taču būtība tā arī netop skaidra. Tāpēc sazinos ar Latvijas Infektoloģijas centra direktori Baibu Rozentāli, kas slimības uzliesmojuma faktu šajā vasarā apstiprina.

Idille – sastāvējies un remdens ūdens
Bet kāpēc jāuzmanās tieši no ūdens lietošanas? „Tāpēc, ka šo slimību izraisošās baktērijas dzīvo pilsētas ūdensvada sistēmas karstajā ūdenī – dušās, ūdens krānos, saunās, arī gaisa kondicionieros. Tās savairojas, ja sistēmā ūdens netiek pietiekami uzkarsēts un ja nenotiek regulāra ūdens cirkulācija,” skaidro B.Rozetntāle. Piemēram, vasarā cilvēki izbrauc no pilsētas, ūdens netiek lietots un sastāvas. Tāpat taupības nolūkā karstais ūdens tiek patērēts mazāk un sistēmā tas atdziest līdz baktēriju izplatībai labvēlīgai temperatūrai. „Rīgas ūdenim un Rīgas siltumam vajadzētu nodrošināt ūdens temperatūru vismaz 45–50°C, jo, piemēram, 36 vai 38 grādos šīs baktērijas vairojas ļoti strauji,” norāda B.Rozentāle.

Tāpēc cilvēkiem regulāri ir jākopj un jādezinficē krāni, dušas uzgaļi, pēc ilgstošas prombūtnes ieteicams arī ar augstu spiedienu ūdeni notecināt, lai baktērijas tiek aizskalotas kanalizācijā. Tiesa, veicot notecināšanu jābūt uzmanīgiem – nevajag stāvēt tuvu ūdens strūklai, jo šīs baktērijas izplatās pa gaisu. „Atgriežot krānu, no izlietnes, vannas vai duškabīnes virsmas atsitušās ūdens daļiņas var saturēt leginelozes baktēriju, ko cilvēks var ieelpot un saslimt,” saka B.Rozentāle.

Izpaužas līdzīgi kā gripa
Bet vai tiešām visi, kā viens, saslimst? „Principā ūdens sistēmā šīs baktērijas var būt, bet cilvēks var arī nesaslimt. Viss atkarīgs no šo baktēriju koncentrācijas ūdenī un cilvēka imunitātes. Jo zemāka imunitāte, jo lielāka varbūtība, ka cilvēks saslims,” stāsta B.Rozentāle. Leģionāru slimība jeb legioneloze ir reta pneimonijas (plaušu karsoņa) forma. Taču, pēc B.Rozentāles teiktā, cilvēks var arī nenojaust, ka ir saslimis ar leģionāru slimību. „Šai slimībai visbiežāk ir novērojami līdzīgi simptomi kā gripai un līdzīgi tā arī norit,” saka B.Rozentāle, piebilstot, ka sarežģījumu gadījumā vai neārstējoties no šīs slimības, līdzīgi kā no gripas, var arī nomirt. Tāpēc, ja ne-gripas sezonā cilvēku piemeklē augsta temperatūra, muskuļu sāpes, klepus un citas gripai līdzīgas sūdzības, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta. Tikmēr B.Rozentāle mierina, ka sadzīves kontaktu ceļā šo slimību iegūt nevar un arī pēc tās pārslimošanas nekādas sekas nepaliek.

 

Uzziņai!
Leģionāru slimība jeb legioneloze ir reta pneimonijas forma, ko pirmo reizi to konstatēja 20.gs.
Pirmais legionelozes gadījums reģistrēts 1947. gadā, bet pirmais uzliesmojums – 1957. gadā Minesotā. Slimību izraisošā baktērija tika identificēta 1976. gadā pēc liela uzliesmojuma Filadelfijā, ASV kara veterānu leģiona sanāksmē.

Tā ir attīstīto valstu slimība, kas parādās valstīs, kurās ir modernas karstā ūdens sistēmas. Lai gan ar legionelozi var inficēties visu gadu, sporādiski saslimšanas gadījumi un arī uzliesmojumi biežāk tiek reģistrēti vasarā un rudenī.

Dalīties.

Atstāt Ziņu