Tā sterva jau noteikti neļauj viņam ar mazo tikties, ka tik reti uzrodas. Noteikti baidās, ka viņai tiks mazāk uzmanības. Vai arī… he, he, nav gana droša par savām pozīcijām.”
“Satiku savējo pirms pāris. Laikam jaunā brūte nemāk kreklus gludināt, tāds apņurcīts izskatījās. Un novājējis ar. Gan jau dāma lāga ēst netaisa.”
“Aplūrēju draugos.lv ekša tagadējo dūdiņu. Nekā īpaša. Nesaprotu, ko šis šamjā saskatījis. Es būtu vecis, man uz tādu neceltos. Reāla klukste. “
Tādi un līdzīgi tekstus bieži vien dzirdami sieviešu burziņos, pie kafijas tases pusdienu pauzē, interneta forumos. Dusmas, naids, aizvainojums, lamas, lāsti, irgas. Tas viss tiek veltīts sievietēm, kas pēc attiecību izjukšanas ir kopā ar mūsu bijušajiem vīriem, puišiem, mīļotajiem vīriešiem. Bieži vien mēs šo sievieti neesam pat satikušas, pat ne vārdiņu pārmijušas. Ne vienmēr viņas ir bijušas šķiršanās iemesls.
Savukārt kādā citā kafejnīcā, pie kādas citas kafijas tases, citā forumā:
“Nesaprotu es to sievieti. Vai tiešām viņa iedomājas, ka manipulējot ar bērniem ko panāks. Viņa zina, ka viņam bērni ir ļoti svarīgi, un tādēļ iedomājas, ka arī turpmāk dancinās viņu pēc savas stabules. Lai necer!”
“Tā vecā govs neliekas mierā. Zvana, sūta īsziņas. Te viņai virtvē izlietne aizdambējusies, te plaukts nokritis, te bērns slims un vajagot zāles atvest. Viņai taču neesot neviena cita, kam lūgt palīdzību. Pie tam bērns esot viņu abu atbildība. Bla,bla, bla un tā tālāk.”
“Iedomājies, vakar ar manējo bijām lielveikalā. Pēkšņi, manējais rauj mani aiz plaukta. Garām taisni iet viena mamzele. Izrādās – manējā eksene. Kā manējais teica, labāk tālāk no grēka, viņa esot spējīga uztaisīt skandālu uz līdzenas vietas. Atrašanās sabiedriskā vietā viņu nekavējot. Kauns viņai ir sveša lieta. Pa gabalu jau varēja redzēt, ka vulgārs sievišķis.”
Dzirdot šādus tekstus, aizdomājos, cik viegli sievietes mētā aizvainojošas izteikumus viena par otru. Vienas tādēļ, ka tā cita tagad ir dabūjusi mīļoto, kas iepriekš bija viņas mīļotais. Otras, jo jūtas neapmierinātas, ka jādalās ar kādu no pagātnes. Mēs alojamies, jo uzskatam, ka mūsu draugs, vīrs ir mūsu privātīpašaums. Nav un nekad nebūs! Vīrietis darīs tikai to, ko pats vēlas, lai arī cik ļoti gribētos viņu locīt pēc sava prāta. Locīsies tikai tad, ja pats gribēs. Mums liekas tik ērti visu atbildību un vainu novelt uz to citu sievieti, vienalga tagadējo vai bijušo. Mēs pašas atbrīvojam vīrieti no atbildības. Viņam pat jau jānopūlas ar sevis analizēšanu, jo to jau viņa vieta izdara viņa sievietes. Bijusī ķengās tagadējo un tagadējā bijušo, un viņš dzīvo vienā mierā, balts un nevainīgs, bet, ja kas… arī tagadējā jebkurā brīdī var kļūt par bijušo. Un nekas jau nemainīsies.
To, ka mēs ikviena jebkurā brīdī varam kļūt par bijušo vai tagadējo bieži vien aizmirstam. Kā mums pašām patiktu šādi izteikumi par sevi? Teiksiet, ka pie vienas vietas? Diezvai, jo ja jums būtu vienalga tad nemestos apspriest sava partnera tagadējo vai bijušo. Jūs dzīvotu nost, baudītu laiku, kas jums dots pavadīt kopā ar šo cilvēku, jo neviens nezina, cik īss vai garš šis laiks būs. Tāpat kā neviens nezina kurā brīdi tagadējais kļūst par bijušo un bijušai par tagadējo. Varbūt, ka šajā reizē atcerēties vecum veco gudrību – izturies pret otru tā, kā gribi, lai izturas pret tevi. 🙂
Kādēļ, galu galā, tik nepieņemams šķiet fakts, ka bijušās un tagadējās starpā varētu valdīt draudzīgas attiecības?
16 komentārs
vovovovovo simt procentu piekrītu 🙂
Godiigi sakot man ir liidziiga situaacija 🙂 esmu tagadeeja tachu taa EXS – jaucaas visur pa vidu nemolno manu puisi ar ceribam ka es vinju pametiishu . vnk kuce un nekas vairaak.
Vīrieša dzīvē ir tikai trīs sievietes. Pirmā ,pēdējā un vienīgā. Tā kā nevajag saspringt ,vairāk par trim nekad nebūs.
Šajā situācijā "kārtību" varētu ieviest vienīgi vīrietis (ja viņš ir… vīrietis?). Viss pārējais ir peļu kņada vien! (Kaut kādi bijušie, esošie, topošie… – stulbums, nevis attiecības. Un mīlestības tādās attiecībās nav necik!)Pie mīlestības neviens krampjaini neturas… tā vai nu ir, vai nav!
Es nekad nedibinātu nopietnas atiecības ar vīrieti kuram ir bērni,sieva un pilna pakaļa ar kredītiem.Ja ir bērni ,tad normāls vīrietis skries un palīdžēs gan bērniem ,gan ekssievai.
man nav vajadzibas uzvesties ar cienu pret bijuso. ne manu bijuso, ne mana esoshaa bijusho. un man tiesham ir vienalga, ko domaa vinji par mani. mani bijushie ir pagaatne un man vinjus tagadnee nevajag. protams, ir vieglaak, jo mani ne ar vienu no vinjiem nesaista beerni. bet beigt manipuleet ar bijusho, tas ir pashas godapraata jaut.
Es gan iedraudzējos ar sava vīra bijušo draudzeni un tagad viņa ir kļuvusi par manu labāko draudzeni… 🙂 Man šķiet, ka vīram vienkārši ir laba gaume 😉
Sandra! 100% Tev būs tāds vīrietis…Pēc dažiem gadiem apskaties kas būs Tev blakus…Garantēju!<br>p.s. Tas nav nekas slikts…
Sieviskji tik negatiivi palikushi muudienaas…
Eh,kādas duras jūs esat! Bet to visu saprast spēsiet tikai tad,kad pašas būsiet visam izgājušas cauri,kad būsiet gan Ex,gan veci ar bērnu baru izbaudījušas,gan vēl un vēl daudzas variācijas. Tagad jau gan visām liekas-es tā skaistākā,labākā,gudrākā….bet realitātē ne tuvu tam.
Patika man tas Marta komentārs, tad nu mīļās baudīsim mirkli un cerēsim, ka mums katrai būs vīrietis, kam mēs būsim vienīgās! Lai pagātne paliek pagātne!
Parasti, ja sieviete asi un rupji izsakās par bijušo un viņa tagadējo draudzeni, tas nozīmē, ka nav tikusi pāri emocijām un joprojām ir aizvainota, dusmīga, jūtas nodota un pamesta.
Inresanti gan-kurai normālai sievietei ir vajadzīgs vīrietis ar problēmu nastu???
es gan savu bijušo lieku mierā.Man viņš nav vajadzīgs
Hmmm, atkal jau kārtējo reizi tiek runāts par to, ka pie visām pasaules likstām vainīgas ir tikai sievietes, kuras plēšas vēl arī savā starpā. Vai tad vīrietim nav nekāda atbildība?<br>Pati esmu bijusī, Teikšu atklāti, neizjūtu ne mazākās cieņas kripatiņas ne pret bijušo vīru, ne pret viņa (cik zinu, tad nu jau arī bijušo) sievu. Niansēs neieslīgšu, bet, ja spraucies attiecībās, vai pieļauj, ka kāds/a ārda Tavu kopdzīvi, tad mīlestība tur nav ne vienā acī (ne attiecībās, kuras jauc, ne arī pret iekāres objektu (neatkarīgi no dzimuma)), neredzu par ko cienīt. Vieglāk ir izšķirties un baudīt jaunās attiecības, nekā atcerēties, kāpēc esi kopā ar konkrēto cilvēku. Zinu, kā ir ar tagadējā bijušo. Vēl atklātāk teikšu tā, nebeidzama manipulācija, līdz vemšanai. Tikai, sievietes neapzinās vienu: visvairāk sāp bērnam. Ja spēj to nodarīt bērnam, esi kretīniski egoistiska k_ce. (vēl jo vairāk, ja sieviete ir bijusi šķiršanās ierosinātāja). Pastāstiet, par ko cienīt tagadējā bijušās un bijušo tagadējās? Jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk redzu cilvēku… hmmm… kā lai pasaka… patieso vērtību trūkumu cilvēkos. Nebūsi izjājis pus pasauli, nebūs mīļākais/ā un pilna d_rsa ar naudu, Tava dzīve nav nekā vērta un jo vairāk un ilgāk satiktos sāpināsi, jo apmierinātāks/a būsi. Rezumējot, lai katrs dzīvo pēc savas saprašanas, varēšanas un gribēšanas. Jauku dienu!
nu man nekas nav pretī pret mana bijušā tagadējo sievieti (lasi sievu), es ar viņu labprāt kontaktējos, kaut arī viņa itkā bija iemesls mūsu šķiršanās, kad biju stāvoklī.<br>Tomēr šobrīd esmu priecīga un pateicīga, ka neesmu kopā ar savu ex, jo, nu ar viņu ir grūūūta dzīve, ja vien nav vēlēšanās audzināt uzreiz 2 bērnus :)) <br>Uz ex gan vēl esmu dusmīga un aizvainota par to, ka viņš neinteresējas par savu bērnu, vienīgi tur manas emocijas ir dusmu pilnas..