Pagāšgad SP bija ļoti jauks konkurss “Lūk, kā jābauda vasara”. Tik ilgi gatavojos, ko uzrakstīt, ka, protams, nokavēju rakstu iesūtīšanas dienu. Bet..šodien gatavojoties ikgadējam laivu braucienam, atcerējos par savu vasaras baudīšanas rakstu…
„Lūk, kā jābauda vasara”
Vasara nav iedomājama bez laivu brauciena!
Ņemot vērā, cik ļoti man patīk organizēšanas pienākumi, man laivu brauciena baudīšana sākas ar visa pasākuma plānošanu. Kopā ar draugu, kurš ir galvenais tehniskajās lietās, kā pirmo izvēlamies datumu, kas pēdējos gados tiek pieskaņots manas Anglijā dzīvojošās draudzenes vizītēm Latvijā – tā, lai arī viņai izdotos izbaudīt Latvijas piedāvāto izklaidi. Tālāk tiek spriests par labākās upes izvēli. Lai nepaliktu garlaicīgi, katru gadu cenšamies izvēlēties kādu jaunu upi, kur vēl nav būts. Prieks, ka tikai nesen esam sākuši laivot, kas nozīmē, ka vēl ir daudz neizbrauktu upju. Kad pamatlietas ir zināmas, informācija tiek nodota draugiem, lai izveidotu foršu kompāniju. Dienu pirms laivu brauciena man nākas tēlot daudzbērnu māmiņu un iepirkt pārtiku divām vakariņām un divām brokastīm 12 cilvēkiem.
Kad drēbes un viss cits nepieciešamais, lai justos labi trīs dienas uz ūdens un mežā , salikts maisiņos, bet maisiņi rūpīgi sastūķēti somā, kas savukārt ielikta lielā mistkastes maisā – tā lai nekas nesamirktu, kad maisiņos sakrāmēts viss ēšanai nepieciešamais un laivas jau gaida mašīnas bagāžniekā – laiks doties uz upi!
Un pabeidzot baudīt „laivu brauciena gaidīšanas” posmu – sāku baudīt pašu laivu braucienu!
Visi ir kompakti sakārtojuši mantas laivās, paši sasēdušies kaut kur starp mantām un līgani ieslīd upē, lai ļautos tās straumei. Ir gan bijusi reize, kad līgani ieslīdot upē tika secināts, ka upē straumes gandrīz nav. Tad nekas cits neatlika, ka plānoto chill’out laivošanu pārvērst par kārtīgu airēšanas braucienu.
Pēc pirmās jūsmošanas par upi, apkārt esošo dabu un tuvojošos krēslu, tiek meklēta vieta naktsmītnēm. Ar šo pienākumu ir klājies dažādi – citreiz izdodas ātri atrast, bet citreiz krastā nākas kāpt jau melnā naktī. Tad ir īpaši interesanti celt teltis, meklēt malku, taisīt ugunskuru un vārīt vakariņas. Bet no rīta – pamosties uz skudru pūžņa galvenās takas.
Viena no īpaši baudāmajām lietām laivu braucienā ir iespēja visu gatavot uz ugunskura. Īpašais pirmā vakara ēdiens vienmēr ir makaroni ar de La tušonku, brokastīs neiztikt bez spēcinošas auzu pārslu putras ar banāniem un zaptīti, savukārt otrajā vakarā jau ierasts vārīt dārzeņu siera zupu. Reiz mēģinājām arī zivju zupu ar laivošanas laikā noķertu zivi, bet tā kā toreiz nācās gatavot tumsā un galvenais pavārs piebēra nedaudz par daudz piparus…. otrreiz nav radusies vēlme mēģināt.
Par sajūtām, kas ir atrodoties uz upes, varētu dzeju un prozu rakstīt. Apkārt ir vienreizēja Latvijas daba, ūdenī rotājas ūdensrozes un spāres ar dunduriem dejo valšus. Visapkārt miers un dabas klusums, ko izjauc vienīgi laukiem ierastie trokšņi. Saule neatkāpjas un tu vari laiski sauļoties, kamēr laivu biedrs ir daiļā laivinieka lomā. Apkārt lieliski cilvēki, ar kuriem pasmieties par muļķīgiem jokiem, peldēties vai kādu kāršu spēli mēģināt izspēlēt starp kopā sasietām laivām.
Aprodot ar pavasara dvesmu un sākot gaidīt vasaru… viens no iemesliem, kāpēc gaidu vasaru ir laivu brauciens . Tas ir mans laimes mirklis kopā ar Latvijas skaisto dabu!
Man vasaras baudīšana nav iedomājama bez laivu brauciena!
