Vārda dienu svin: Lilita, Irita, Ita

Lietot vitamīnus, vai nē? Jautājam 3 ārstiem

Pinterest LinkedIn Tumblr +

o rīta tramvajā vai autobusā kāds blakus aizelsies klepo, darbā kolēģi šņaukājas un šķauda. Arī pašai sāk šķist, ka varētu justies možāka un spirgtāka. Tādēļ vitamīnu un uztura bagātinātāju reklāmas, kas sola enerģiju un stipru veselību šķiet arvien vilinošākas. Kā tad ir – vai tiešām vitamīni ir brīnumripiņas, kas nodrošinās lielisku pašsajūtu un dzelzs veselību? Lai saprastu, lietot vitamīnus vai nē, viedokli jautājām trīs speciālistiem – ģimenes ārstei–pediatrei Indrai Šapelei, imunologam Laurim Līcītim un homeopātei Dacei Gailei.

Pēc vitamīnu lietošanas saslimst?
Pirms neilga laika kādas mūsu lasītāja rakstīja: “Vairāku gadu garumā biju novērojusi sakarību – tiklīdz sāku lietot jebkādus vitamīnus/uztura bagātinātājus, tā saslimstu. Nospļāvos un neko nelietoju, jo jutos vīlusies: sāku kaut ko lietot profilaktiski, lai nostiprinātu veselību, uzlabotu pašsajūtu, bet pretī saņemu slimību.”

Visi trīs SievietesPasaules aptaujātie speciālisti gan mūsu lasītājas novēroto sakritību sauc tiešām tikai par sakritību. Ģimenes ārste – pediatre Indra Šapele savā darba praksē nav novērojusi, ka pacienti bieži sūdzētos par saaukstēšanos jeb kādu vīrusu tieši pēc tam, kad ir tikko lietojuši vitamīnus. “Tas ir ļoti individuāli katram pacientam. To nevarētu uzskatīt par tendenci. Slimība, pēc vitamīnu lietošanas, varētu sekot gadījumā, ja organisms nav bijis pilnībā vesels pirms to lietošanas sākuma. Līdz ar to vitamīni vairs nevar palīdzēt, un slimība progresē.” Šādu skaidrojumu izteica arī imunologs Lauris Līcītis: “Tā varētu būt, ka cilvēks saslimst drīz pēc vitamīnu lietošanas. Bet visticamāk tāpēc, ka sākot justies slikti, lieto vitamīnus, lai justos labāk un kaut kā sevi vēl velk, bet kā tos beidz lietot, tā organisms reaģē ar slimību, kas būtībā bija jau pirms sāka lietot vitamīnus.” Jāpiekrīt, ka tā arī notiek – visbiežāk vitamīnus sākam lietot, kad vairs nejūtamies tik labi kā ierasts, tomēr tas jau ir brīdis, kad jāsāk ārstēties un vitamīni vairs īsti nepalīdzēs. Tie varbūt uz kādu laiku mazinās slimības simptomus, bet, pārtraucot tos lietot, slimība var atkal uzliesmot.

Vitamīnu iedarbība pielīdzināma placebo efektam
Protams, ir dažādi viedokļi par to, vai papildus ikdienas uzturam nepieciešams lietot vitamīnus. Homeopāte Dace Gaile saviem pacientiem vispār aizliedz tos lietot, jo ar pilvērtīgu un bagātīgu uzturu var uzņemt visu organismam nepieciešamo. Sintētiskie vitamīni pat var mazināt organismā jau esošos, dabīgi uzņemtos vitamīnus. Savukārt Dr.Līcītis norāda, ka ja arī cilvēkas vēlas lietot vitamīnus, nav jēgas to darīt kursa veidā, piemēram, tikai vienreiz gadā pirms ziemas sezonas. Šāda, neregulāra vitamīnu lietošana, visticamāk nedos nekādu rezultātu. Tāpēc, ja ir vēlme lietot vitamīnus, tie jāuzņem regulāri un pareizās devās. Protams, ieteicamāki ir dabīgie nevis sintētiskie vitamīni.

Nevajag satraukties
par vitamīnu trūkumu,
tuvojoties rudenim,
saaukstēšanās sezonai!

Par organisma stiprināšanu
drīzāk var sākt domāt,
tuvojoties pavasarim.

Lai ar vitamīniem nenodarītu savam organismam sliktāk, ieteicams pirms to lietošanas, konsultēties ar ārstu. “Esiet kritiski pret sevi un izvērtējiet, vai tiešām jums tie nepieciešami! Turklāt, ja esat jau saslimis ir jāvēršas pie speciālista – ar vitamīniem vien nebūs līdzēts,” iesaka Dr.Līcītis. Jāpiekrīt, ka, iespējams, mēs neieklausāmies savā organismā, bet drīzāk pakļaujamies reklāmām vai apkārtējo rīcībai un glābiņu  meklējam kādos jaunākajos, uzlabotajos vitamīnos. Šo faktu 2013.gadā ir apstiprinājis arī Amerikas un britu  vadošo zinātnieku veiktais pētījums, kas pierādījis,  ka sintētiskie vitamīni nedod organismam nekādu labumu. To iedarbība drīzāk ir pielīdzināma placebo efektam. Rietumvalstu iedzīvotājiem ir pietiekams uzturs, tādēļ sintētskisko vitamīnu lietošana ir nepieciešama tikai retos gadījumos. Savukārt farmācijas un uztura bagātinātāju ražošanas kompānijas veido spēcīgas mārketinga kampaņas, lai radītu cilvēkiem priekšstatu, ka viņu uzturā ir dažādi trūkumi, tādēļ nepieciešams lietot vitamīnus. Tāpēc labāk  ieklausīsimies savos organismos, nevis reklāmu tekstos!

“Turklāt nevajag satraukties, ka organismam nepieciešami vitamīni, tuvojoties rudenim, saaukstēšanās sezonai! Pēc vasaras mūsu organisms ir bagāts ar dabīgiem vitamīniem, kas ir uzņemti ēdot ogas, dārzeņus un mūsu pašu augļus. Par organisma stiprināšanu, drīzāk var sākt domāt, tuvojoties pavasarim,” norāda Dr. Šapele. Ierasts, ka pret vīrusiem vislabāk palīdz cīnīties C vitamīns, tomēr Latvijas iedzīvotājiem organismā drīzāk var pietrūkt D vitamīns un zivju eļļā pieejamās taukskābes Omega-3, ko ir grūtāk uzņemt ar ikdienas uzturu nekā C vitamīnu.

Dr.Gaile norāda, ka ir pētījumi, kas pierāda, ka pārmērīga ūdens lietošana uzturā arī var būt kaitīga, tāpēc vēl uzmanīgākiem jābūt ar pārmērīgu vitamīnu lietošanu. Pirms doties uz aptieku pēc jauniem vitamīniem, labāk pārskatīt savu ikdienas uzturu un nepieciešamības gadījumā papildināt to ar veselīgākiem produktiem.

Dalīties.

Atstāt Ziņu