Kopš seniem laikiem ir zināms, ka cilvēks var dziedināt sevi pats. Mātes rokas pieskāriens bieži vien var palīdzēt mazulim vairāk kā kaudze tablešu un mikstūru. Ikdienā mums bieži gadās ciest no sadzīves traumām: kritieni, nobrāzumi, apdegumi, sasitumi un strāvas sitieni ir visai bieža parādība katra cilvēka dzīvē. Lielākā daļa no mums risina šo problēmu ar joda un plākstera palīdzību, kādu sen pārbaudītu sentēvu metodi vai reiz pārbaudītu ziedi, ko ieteicis ārsts vai pat laba paziņa.
Klāt pie fiziskajām sāpēm, tikpat nozīmīgas ir dvēseles sāpes. Tuva cilvēka zaudējums, nepatīkama ziņa vai mājas strīds bieži vien atņem mums spēju darboties un racionāli domāt vairākas dienas. Tādēļ ir svarīgi spēt atgūties no fiziskajiem un garīgajiem ievainojumiem pēc iespējas ātrāk. It sevišķi tādā laikā, kad katrs cīnās par savu izdzīvošanu kā var.
Kur slēpjas mūsu ārstējošā enerģija?
Katrs cilvēks ienāk pasaulē apveltīts ar dievišķu dāvanu – radīt un atdzīvināt apkārtējo pasauli, piešķirot tai pastāvēšanas jēgu. Mēs spējam izrādīt savu sajūsmu un prieku pret citiem cilvēkiem, dzīvniekiem, dabu un pat priekšmetiem. Ķermenis ir vienīgi instruments, kas ļauj mums kā garīgām būtnēm paveikt materiālajā pasaulē to, ko esam nodomājuši. Lai arī pakļauts fizikas likumiem, tas vienlīdz klausa arī
tālāk šeit http://annaspalidziba.lv/lv/annapalidziba_mani_raksti/annapalidziba_mani_raksti_gara_dziedinosais_speks
