Laiks ir ciklisks. Paskatieties uz apaļo pulksteni un pamēģiniet nepiekrist.
Kas ir cikls?
Cikls ir laika formāla struktūra. Cikls ir konkrētās būtnes (būtības, kvalitātes, stāvokļa) dzīves ilgums. Kad viens posms ir noslēdzies, sākas jauns. Un tā līdz bezgalībai. Cikli, kuri nosaka cilvēka izaugsmes (pa spirāli) vai atkārtotas pieredzes (pa apli), tiek plaši izmantoti astroloģijā. Viena no daudzajām astroloģijas definīcijām pat apgalvo, ka tā ir zinātne par cikliem.
Mums ikdienas dzīvē cikli ir ļoti labi pazīstami.
Katram indivīdam šīs vecuma krīzes var nedaudz mainīties pa mēnešiem, bet dažreiz arī gandrīz gadu. Otrs faktors ir vecuma krīžu ilgums. Tas ir ļoti interesants temats, jo vienam cilvēkam būs jāizdzīvo noteiktas tēmas divus gadus, bet otram divus mēnešus. Tas ir viens no Likteņa faktoriem. Jau piedzimstot ir ieprogrammēts laika intervāls (un tātad arī slodze!), kurā katra no vecuma krīzēm būs aktuāla.
Mēs nevaram izmainīt savu Likteni, taču varam mainīt dzīves kvalitāti. Mēs varam augt, un tad noteiktajā, neizmaināmajā laikā nākošā krīze var tikt pārdzīvota radoši un dot milzīgu izaugsmi. Mēs neizvēlamies Dzīves mācību priekšmetus un eksāmenu biļetes – tas ir nolemts. Taču mēs varam labi mācīties un doties uz eksāmeniem labi sagatavoti un mierīgi. Neapzinīgais cilvēks sāk mācīties tikai tad, kad ir saņēmis nesekmīgu atzīmi, kas savukārt var novest pie stipendijas zaudēšanas (veselība, nauda) vai pat izslēgšanas no skolas (nāve). Horoskops precīzi norāda krīžu laiku un pat eksāmenu biļetes ir pieejamas. Tikai nošpikot nebūs no kā, jo tās ir unikālas un domātas tikai viņam vienīgajam!
Kas ir krīze?
Lai kaut ko sasniegtu, ir jāpiekrīt izmaiņām. Taču katra izmaiņa neizbēgami izraisa krīzi. Vairums cilvēku baidās no šī vārda, saprazdami ar to katastrofu. Taču krīze nebūt nenozīmē, ka notiks kas slikts. Vienkārši ir jāpieņem lēmumi.
Censties izbēgt no krīzes nozīmē censties izbēgt no pārmaiņām, taču tas nav iespējams. Kaut arī jebkurā matērijas stāvoklī notiek izmaiņas, tikai Cilvēks spēj pieņemt apzinātus lēmumus savu pārmaiņu sakarā. Diemžēl mēs bieži ļaujamies kārdinājumam nepieņemt lēmumus, cerot, ka tāda nepieciešamība izzudīs pati no sevis. Katru reizi, kad lēmums netiek pieņemts, nostiprinās instinktīvie zemapziņas modeļi. Spriedze pieaug un kādā mirklī var notikt sprādziens. Tad mēs esam spiesti reaģēt uz situāciju daudz slimīgākos un grūtākos apstākļos, nekā, ja būtu laicīgi mainījuši savu attieksmi pret dzīvi. Pastāvīgs iekšējs darbs pie sevis uztur cilvēkā aktīvu stāvokli un radošu attieksmi pret paša dzīvi.
Kāpēc rodas pusmūža krīze
Viena no viszināmākajām krīzēm ir pusmūža krīze. Vēl to sauc par četrdesmitgadnieku krīzi. Viszināmākā tā mums ir divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tā tiešām ir visu krīžu krīze, jo tajā cilvēks pirmo un vienīgo reizi pa īstam pārskata savas pieķeršanās pagātnei, pieradumam, visam, kas līdz tam ir bijis stabils. Pieķeršanās ir abiem dzimumiem piemītoša, taču izteikti sievišķa vajadzība. Tādēļ masu mediji (kuros pārsvara strādā sievietes) pamatoti par to interesējas.
Otrkārt, pēdējos desmit gados šo krīzi piedzīvoja paaudze, kuras sākotnējā programmā (horoskopā) bija iekodētas lielas pārmaiņas šajā vecumā. Tagad un turpmāk mēs mazāk dzirdēsim par spilgtām četrdesmitgadnieku krīzēm lielā skaitā, jo paaudze, kurai tagad un tuvākā laikā paliek četrdesmit, nav tik spilgti iekodēta uz pārmaiņām šajā laikā.
XX gadsimta sešdesmito gadu pirmajā pusē dzimušajiem ir specifiska programma: vispirms izdarīt dzīve to, ko vajag un pēc tam var darīt to, ko gribas. Sešdesmito gadu otrajā pusē un septiņdesmito gadu sākumā dzimušajiem jau no paša sākuma ir dota iespēja darīt to, ko gribas, tādēļ tiem četrdesmitgadnieku krīze neizpaudīsies tik kontrastējoši un spilgti.
Laikā no 2000.gada šīs paaudzes sāka piedzīvot savu četrdesmitgadnieku krīzi. Neesmu pētījis rakstu daudzuma dinamiku presē par šo tēmu, taču liekas, ka tik liela uzmanība kā pirms gadiem pieciem, šim jautājumam vairs netiek piešķirta. Interesants novērojums no manas pēdēja laika astrologa prakses – cilvēki pirms šķirties, tagad ir apdomīgāki, jo tos saista tieši nekustamais īpašums un citas saistības. Taču jums jāsaprot, ka tas nav cēlonis, bet gan sekas. Cēlonis ir sākotnējā paaudzes programma, sekas ir tas, vai tiem ir vai nav gribēti kopīgi īpašumi un citas saistības. Ar šo piemēru es varu klaji oponēt uzstādījumiem daudzos uz statistisku balstītos pētījumos, kuros acīmredzami tiek jaukti cēloņi ar sekām. Piemēram: precētie ilgāk un veselīgāk dzīvo. Ha, ha! Mierīgie un veselīgie biežāk precas un noturas laulībā – tā teiktu astrologs.
Kas tas ir par zvēru 40-gadnieku krīze?
Dzīve (laiks) attīstās gan lineāri (aktīvā, vīrišķā enerģija, kura vēlas doties uz priekšu, uz augšu), gan cikliski (pasīvā, sievišķā enerģija, kura vēlas saglabāt bijušo un esošo). Tieši tādēļ sievietes ir daudz vairāk pakļautas dažādiem cikliem (arī katru mēnesi), nekā vīrieši. Šo divu enerģiju mijiedarbībā laiks (dzīve) pārvēršas par spirāli vai apli. Spirāle var tiekties uz leju, cilvēkam degradējoties, tā var palikt par (apburto) apli, cilvēkam nemainoties, un tā var pārvērsties par augšupejošu spirāli, cilvēkam attīstoties. Vīrišķā enerģija dodas uz priekšu, atpakaļ neskatoties (atcerieties viedo padomus varoņiem pasakās). Protams, tas nenozīmē, ka nekam nedrīkst pieķerties… Sievišķā enerģija visu laiku it kā ejot uz priekšu, atgriežas atpakaļ pie saknēm, tradīcijām, attīstība nenotiek, notiek saglabāšana… Ik uz soļa un visu laiku mēs redzam šo enerģiju sadursmes. Atcerieties Latvijā neseno attīstītāju cīņu ar saglabātājiem būvniecībā? Es neturpināšu ar citiem piemēriem par šo jautājumu, jo tad novirzīsimies no mūs interesējošās tēmas.
Tātad lineārums un cikliskums. Attīstība un saglabāšana.
Kas ir attīstība?
Kā minimums tas nozīmē, ka tas, kas ir bijis vairs nav vajadzīgs, ir izdzīvots, dzimst kaut kas jauns. Attīstoties mēs vienmēr kaut ko zaudējam. Piemēram, bērns, attīstoties, zaudē bērnību, jo ir izdzīvojis to. Vecāks, bērnam pieaugot, ir izdzīvojis savu vecāka lomu un zaudē to (ak, cik sāpīgi – nopūtīsies daudzas sievietes un daži vīrieši, lūdzu, lūdzu – neatņemiet mums šo lomu!). Tik ļoti gribas attīstīties, nezaudējot vecās lomas. Taču attīstība nav iedomājama bez zaudēšanas, bez atteikšanās. Tas ir Likums. Kurš šo likumu nesapratīs, tas neattīstīsies.
Kurp ved attīstība?
Tā ved uz augšu. Uz pieaugušo pasauli, uz atbildību par savu dzīvi. Principiālajā zodiakālajā shēmā pašā augšā atrodas divas zodiaka zīmes – Strēlnieks un Mežāzis. Tās pārvalda Jupiters (Zevs) un Saturns (Krons). Abi pārstāv Tēva lomas divas izpausmes – attīstību un atbildību. Savukārt zodiaka apakšā atrodas Vēža zīme, kuru pārvalda Mēness un Dvīņu zīme, kuru pārvalda Merkurs. Mēness pārstāv Mātes lomu, Merkurs brāļus, māsas, radiniekus. Kā lai nepiekrīt Viesturam Rudzītim, ka mēs, protams, dodamies no Mātes pie Tēva…
Četrdesmitdgadnieki piedzīvo to, ka šīs lomas tiek pārskatītas. Parādās jauns jēdziens – brīvība. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ šo posmu sauc arī par otro jaunību.
Īsta brīvība nav iedomājama tikai ārēji. Vai tas, ka jūs nomaināt sev vīru vai sievu, izskatu vai dzīvesvietu liecina par jūsu brīvību? Vai atcerieties kā mēs ieguvuši brīvību deviņdesmitajos nezinājām, ko lai ar to dara? Pirkām sev apliecinājumus, lai pierādītu, ka esam brīvi, taču vēl mūsos mājoja verga gars. Mums no Maskavas piedāvāja kļūt brīviem, bet ģimenes ietvaros. Mēs izvēlējāmies šķirties. Taču joprojām esam ļoti saspringtās un nebrīvās attiecībās ar bijušo. Un no tā ātri aizmukām pie nākošā vīra rietumos, jo nejutāmies brīvi paši lemt par savu dzīvi.
Patiesa brīvība ir iekšēja. Ārējās pārmaiņas var notikt vai nenotikt no mūsu brīvas gribas un tā ir mūsu darīšana!
Svarīgākais šajā dzīves posmā ir izvērtēt, par ko esam un par ko neesam atbildīgi. Talkā mums nāk gan bailes, gan atbildība, gan nogurums, gan izpratne par to, ka dzīves laiks nav bezgalīgs. Kā vislabāk sabalansēt savas vajadzības un citu vajadzības. Mēs sākam labi saprast mūsu vecākus. Prakse rāda, ka mēs tos kopējam. Labi, ja šī kopija izdodas tāda, kura mūs apmierina. Ja ne, mums ir divi varianti:
1.destruktīvi un neapzināti kopēt to vai, mākslīgi nomainot vidi (šķiroties, aizmūkot uz ārzemēm u.t.t.), mēģināt apmānīt sevi, ka sākam jaunu dzīvi. Šajā gadījumā nenotiek kvalitatīvas izmaiņas cilvēka dvēselē.
2.apzināts darbs pie sevis, lai atbrīvotos no iedzimtajiem mokošajiem modeļiem. Tālāk dzīve tiek veidota jaunā kvalitātē. Dzīve iegūst daudzkrāsainību, pilnību, radošumu. Šajā gadījumā notiek kvalitatīvas izmaiņas dvēselē. Cilvēks nostājas uz brīvības ceļa.
Jāpiebilst gan, ka no mietpilsoniskās, nemainīgās sabiedrības daļas šie abi gadījumi tiek samesti viena maisā un secināts – dulls tas cilvēks palicis, bet gan jau, cerams, pāries… Bet tā kā šis rakts netop viņiem, liksim viņus mierā.
Trīs grupas, katra krīzi uztver savādāk
Iespējams, ka pieeja dzīvei ir pietekami radoša arī līdz tam un šie pārmaiņu gadi neatnes spilgtas pārmaiņas. Tas taču labi – krīzes laikā dzīvot labi. Kā jums liekas?
Interesanti, ka cilvēki dalās trīs lielās grupās, kura katra savādāk rīkojas krīzes situācijās. Vispirms paaudze, kuru jau četrdesmitgadnieku krīze ir skārusi.
Pirmā (izteikta no 1959.gada beigām līdz 1962.gada sākumam dzimušajiem) – rīkoties! Novilkt robežas, pieņemt lēmumus. Galvenais – kaut ko darīt!
Otrā (izteikta no 1962. gada sākuma līdz 1964.gada aprīlim dzimušajiem) – nogaidīt, izturēt, centies noturēt, cik vien var to, kas iepriekš iegūts.
Trešā (izteikta no 1964.gada aprīļa līdz 1967.gada martam dzimušajiem) – neziņa, alternatīvas meklēšana, aizmukšana, citu variantu izmēģināšana, neatsakoties no iepriekšējā.
No tiem, kurus pusmūža krīze vēl nav skārusi, pa gadiem var prognozēt sekojošu tendenci:
- Pirmais variants: no 1967. gada marta līdz 1969.gada maijam dzimušie
- Otrais variants: no 1969.gada maija līdz 1971.gada jūlijam dzimušie
- Trešais variants: no 1971.gada jūlija līdz 1973.gada augustam dzimušie
Šie termiņi ir aptuveni, precīzi katrs par to var pārliecināties tikai pie astrologa.
Četrdesmitgadnieku krīzē ir vismaz divi etapi – sākumā (40-42) ir pacelšanās gaisā, vieglums, atbrīvotība. Pēc tam (42-44) seko piezemēšanās.
Krīze ir iespēja. Tāda kā šajā vecumā dzīve ir tikai viena. Ko katrs izlemsim, tas paliek mūsu ziņā.
