Vārda dienu svin: Modris, Matīss, Mariss

Ko tev jāzina par koronavīrusu 2019-nCoV

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Ažiotāža, kas sacelta ap koronavīrusu ir patiešām milzīga. Nepaiet ne ziņu izlaidums radio vai televīzijā, kurā netiktu pieminēta šī saslimšana. Arī interneta portālu virsrakstos un sociālajos tīklos – gan nopietni, gan nenopietni, šis vārds ir klātesošs. Pat individuālās sarunās no tā pieminēšanas kļūst arvien grūtāk izvairīties. Kas īsti ir koronavīruss, un vai velns tiešām ir tik melns, cik to mālē?

Koronavīruss par modes vārdu (buzz word), ja tā var teikt, kļuva gadu mijā, pēc tam kad Ķīna ziņoja Pasaules veselības organizācijai (PVO) par jauna koronavīrusa uzliesmojumu vienā no lielākajām valsts pilsētām Uhaņā (Wuhan). Kā saka Rīgas Stradiņa universitātes profesore, SIA RAKUS stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” glavenā ārste Baiba Rozentāle, Ķīnas kontekstā šīs slimības uzliesmojums un mēģinājumi to ierobežot patiešām ir ārkārtas situācija un krīze, jo noteiktie karantīnas pasākumi draud pamatīgi ietekmēt valsts saimniecisko dzīvi un ekonomiku. Latvijā tikmēr uztraukumam nav pamata, mierina gan profesore, gan atbildīgas valsts iestādes, kuras gan strādā gatavības režīmā.

Bet par visu pēc kārtas.

Kas ir koronavīruss 2019-nCoV?
Koronavīruss pats par sevi nav nekas jauns un nezināms. Koronavīrusi ir vīrusu grupa, kuras izraisītās infekcijas tiek reģistrētas visu gadu, īpaši, rudenī un ziemā, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā atrodamā informācija. Vienkāršoti runājot, koronavīruss ir viens no augšējo elpceļu iekaisumu izsaucošiem vīrusiem, ko tautā mēdzam dēvēt arī vienkārši par saaukstēšanos.

“Latvijā no 40. nedēļas (oktobra sākums – red.) sākas gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitorings. Tas nozīmē, ka visi tie cilvēki, kuriem ir paaugstināta temperatūra ar kakla sāpēm, klepu, iesnām, kādam ar acu asarošanu, kādam ar dziļu klepu un krēpām, griežas pie ģimenes ārsta vai smagākā gadījumā nonāk slimnīcā ar plaušu karsoni un viņiem tiek ņemta uztriepe no rīkles gala un deguna uz visiem augšējo elpceļu vīrusiem – uz lipīgo iesnu vīrusu, uz adenovīrusu, uz paragripas vīrusu un arī uz koronavīrusiem,” stāsta B. Rozentāle, piebilstot, Latvijā pagaidām neviens jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījums nav konstatēts.

Tas, kas attiecībā uz koronavīrusiem liek būt piesardzīgākiem, ir to lielā mainība (līdzīgi kā ar gripas vīrusiem). 

Koronavīrusa pazīmes
Lai arī pats vīruss ir mainīgs, tā klīnika jeb slimības pazīmes nemainās. Sasirgušajam tāpat kā pie citām augšējo elpceļu saslimšanām var būt sāpes kaklā, var būt klepus, iesnas, var būt paaugstināta temperatūra, norāda B. Rozentāle. Būtiski, kāda ir attiecība starp slimības vieglajām un smagajām formām. “Pie jaunā koronavīrusa lielākais īpatsvars ir vieglās formas – ir iesnas, pāris dienas paaugstināta temperatūra un tas arī viss,” saka B. Rozentāle.

Tā kā vīrusam nav etniskās piederības, tas, protams, var izplatīties arī uz citām valstīm. “Ja kāds aizbrauc uz šo vietu un nonāk kontaktā ar inficēto, viņš var saslimt. Atgriežoties savā valstī, šis cilvēks savukārt var inficēt citus. Tieši tāpēc PVO ir rekomendējusi ievērot karantīnas pasākumus,” norāda B.Rozentāle.

Kopumā PVO norādes ir sekojošas: ja cilvēks ir bijis Uhaņā un viņam 14 dienu laikā parādās slimības simptomi – klepus, kakla sāpes, paaugstināta temperatūra, vai šim cilvēkam ir bijis kontakts ar kādu no laboratoriski apstiprinātajiem saslimušajiem, tad šis cilvēks ir jāievieto stacionārā, jāveic analīzes un cilvēks jāizolē.

Paciņas no Ķīnas droši var vērt vaļā
Uz Ķīnu neesi ceļojusi, nevienu no tur bijušajiem neesi satikusi, bet kā ar Aliexpress paciņu, par kuras saņemšanu nupat saņēmi paziņojumu no pasta? Vai to saņemt un atvērt ir droši? B. Rozentāle mierina: sūtiet droši, jo vīruss ar paciņām neizplatās. “Vīrusi jau uz virsmām nedzīvo. Tie izplatās gaisa pilienu ceļā un ārējā vidē ilgi neizdzīvo. Tur tie saglabājas pavisam īsu brītiņu,” skaidro B. Rozentāle.

Vētra ūdens glāzē jeb elementāra matemātika
Lai arī dati regulāri mainās, viņasprāt, ap slimību šobrīd ir sacelta milzu ažiotāža. “Uhaņā dzīvo 10-12 miljoni cilvēku. Ir milzīgs cilvēku blīvums, skaidrs, ka infekcija strauji izplatās. Tiek lēsts, ka līdz šim šo koronavīrusu vieglā vai vidēji smagā formā varētu būt pārslimojuši ap 100 000 cilvēku, laboratoriski apstiprināti (tie, kas gāja pie ārsta un veica analīzes) ir vairāk par 9000 saslimšanas gadījumiem, miruši ir vairāk par 200 pacientiem,” savā rīcībā esošos datus izklāsta B. Rozentāle, piebilstot, ka mirušie ir galvenokārt cilvēki cienījamos gados ar daudzām blakus slimībām.

“Un tagad parēķiniet, pagājušajā gadā pie mums no gripas epidēmijas, kas ilga desmit nedēļas, nomira 86 cilvēki (iepriekšējā gadā 140). Un tas ir Latvijā, kur ir 1,9 miljoni iedzīvotāju un kur pret gripu riska grupām ir pat daļēji apmaksāta vakcinācija,” tā B. Rozentāle, piebilstot, ka skaitliskā ziņā arī 2009./2010. gada pandēmiskās gripas epidēmija bija daudz bargāka par šo koronavīrusu.

Kādus profilaktiskos pasākumus ievērot?
PVO mājaslapā atrodamie profilaktiskie ieteikumi, lai izvairītos no 2019-nCoV koronavīrusa, ir visai vispārīgi un tādi, ko esam ieraduši dzirdēt ikgadu, sākoties gripas epidēmijai. Kā norāda B. Rozentāle, specifisko imunitāti var iegūt tikai izslimojot slimību vai arī vakcinējoties. Vakcīnas šajā gadījumā nav. Līdz ar to atliek paļauties uz nespecifisko jeb iedzimto imunitāti. “Kādam šī šūnu imunitāte ir ļoti aktīva, kādam tā ir lēna,” stāsta ārste, norādot, ka uz vecumu diemžēl tā paliek kūtrāka un kūtrāka. Tāpēc arī vecums ir viens no riska faktoriem, ne tikai citas blakus saslimšanas.  

Kā tad sevi pasargāt? Pamatā tās ir trīs lietas – mitrā uzkopšana, regulāra telpu vēdināšana un rūpīga roku mazgāšana.

Dalīties.

Atstāt Ziņu