Vārda dienu svin: Vēsma, Fanija

Kad hiacintes smaržo ne tikai pēc hiacintēm

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Sūtu Tev šo reibinošo hiacinšu aromātu. Tieši tā šodien smaržo mana (at)ļaušanās un sekošana sajūtām. Tieši to arī novēlu Tev – ļauties savām vēlmēm!

Mēdz teikt, ka pirmais iespaids par cilvēku izveidojas pirmajās 90 sekundēs. Nezinu, vai ir pierādīts, taču man šķiet, ka ir nepieciešams vismaz 30 reižu īsāks laiks, lai cilvēks tīri intuitīvi sajustu, ko viņš vēlas. Cita lieta, ka bieži vien to ignorējam vai arī prātīgi izdomājam, ka tomēr to nevēlamies un mums to nemaz nevajag.

Arī ar mani tā notiek. Taču šodien devos pastaigā un nenoturējos… Jā, jau tūkstošiem reižu biju gājusi gar šo mazo ziedu veikaliņu (kā gan savādāk – tas atrodas tieši pie mājas stūra), gribējusi pieiet un nopirkt sev ziedus. Vienkārši gribējusi, bet allaž atradusi tūkstots un vienu iemeslu, kāpēc to nedarīt. Bet šodien es ļāvos šai mirkļa iegribai! Es iedomājos, kāpēc gan tikai svētkos vai no vīra man būtu jāsaņem ziedi, kāpēc gan kādreiz arī es pati sev nevarētu tos nopirkt!? Un es nopirku. Jā, it kā jau sīkums. Tomēr pašai liels prieks, jo devu sev zaļo gaismu šādam mazam, sievišķīgam sīkumam un neatradu simts praktiskus apsvērumus, kāpēc naudu tam pavisma noteikti nevajadzētu tērēt!

Var jau būtu, ka es kļūdos, taču man šķiet, ka mēs sev bieži vien liedzam tieši šādus mazus dzīves prieciņus, kuru trūkums rada sliktu sajūtu par dzīvi kopumā.

Cik bieži Tu sevi apdāvini ar brīnišķīgām sajūtām? Cik bieži tu uz karstām pēdām izdari to, par ko nodomā? Cik bieži Tu aizej pie friziera vienkārši tāpēc, ka gribās skaistu frizūru vai galvas masāžu, nevis tāpēc, ka čolka jau aizaugusi priekšā acīm vai tāpēc, ka saknes ataugušas? Cik bieži tu, dodoties mājās no darba, ieej kafejnīcā, lai izdzertu piena kokteili? Cik bieži tu atļaujies stundiņu paklaiņot pa pilsētas ielām un parkiem, lai arī ģimene ir pieradusi, ka būsi mājās „apaļos” sešos? Cik bieži tu ieej un pielaiko to s-m-u-k-o kleitiņu, ko pamani veikala skalogā? Šādus jautājumus „cik bieži…” varētu vēl uzdot daudz. Katra jau mēs zinām savējos, jācer vienīgi, lai prāts atkal nebūtu pasteidzies priekšā un ieviesis savas korekcijas!

Dalīties.

Atstāt Ziņu