Mēs dzīvojām tādā sarežģītā posmā, viss strauji mainās, valda meli, intrigas, tiek slēpta patiesība. Mums ir divas izvēlas, dzīvot šajā melu un netaisnības sistēmā, vai dzīvot pašiem priekš sevis!
Mēs cenšamies dzīvot paši, noslēgtā lokā, ģimenes un draugu lokā. Dzīvojam pēc sirdsbalss un savas būtības. Zinu aptuveni, kas notiek politikā un pasaulē, bet neiedziļinos, lai nelaupītu sev nākotni. Nākotne ir cerība, pozitīva nākotne ir pozitīvas domas šodien. Neanalizēju kā būtu ja būtu, kas būtu, ja nebūtu.., vai kurš slikts, kurš labs, kurš vainīgs, kurš nevainīgs.
Noslēgts loks, tā ir sava pasaule, tā ir sava nākotne, tāda, kādu to iztēlojamies. Sistēma “zombē”, sistēmai ir spēles noteikumi, kuros mēs esam TIKAI figūriņas, kā no plastalīna veidotas. Mūs viegli pārveidot, ja ļaujamies, mūs viegli izmest no spēles laukuma, ja ļaujamies, ar mums viegli manipulēt, ja ļaujamies… Bet vai tad varam neļauties? Protams!!! Tā mēs dzīvojam šodien, šodienai un arī nākotnei. Pēc savas sirdsbalss, nevis tā kā vajag citiem.
Mana valsts man nozīmē zemi un tautu, valodu, tradīcijas un kultūrvēsturisko mantojumu. Tā ir mana sakne, ko nevar atdalīt no manis! Un nemaz to nevēlos. Man patīk mana zeme, tauta, tā ir viena tāda pasaulē, unikāla. Man patīk mani tautieši, mani draugi, mani kaimiņi, tie ir līdzīgi kā es, jo mēs katrs pievelkam līdzīgos. Tieši tā es jūtos pasaulē. Tā ir tik laba cik es, vai tik slikta kā es, vai tik pozitīva kā es, vai tik kaprīza kā es, jo tā ir tieši tāda, ne labāka ne sliktāka, kā es. Jo tā ir mana pasaule, manis veidota, radīta!
2 komentāru
Pilnībā pievienojos-neļaujiet ar sevi manipulēt!
Tādu patriotu dēļ, kuri pārtiek no plika patriotisma, laikam esmu nepatriote. Man jau arī patīk šī zeme, bet es no plika patriotisma nevaru iztikt, maizi arī vajag ik dienas, sviests gan gadiem rādās tik sapņos. Saprotu tos jaunos, kui aizbrauc pelnīt kur citur. Vai viņi atgriezīs te pie tiem plikajiem patriotiem, kuri dzīvo tik ar to un kaut kādu cerību? Diezin vai.