…es pamodos nakts vidū…
* * *
…plika… un guļot uz naža asmens… Somu dunci es biju cieši satvērusi ar abām rokām un pievilkusi sev klāt…
Bet… – ne skrambiņas…
* * *
…arī Giņka saldi dusēja man blakus, it kā nekas nebūtu noticis…
* * *
…es klusiņām piecēlos un pienācu pie galda… Trešā Rīgas šampanieša pudele – bija vēl aizvien neskarta…
Es to atvēru vaļā…, bet nezināju, ko iesākt…
* * *
…tad klusi-klusi-klusi… klusiņām – uz pirkstgaliem – es aizgāju uz vannas istabu, un pudeles saturu…
… izlēju izlietnē…
Līdz pēdējam pilienam!
* * *
Tad es atgriezos viesistabā…
* * *
…uz galda…, blakus ierastajām rozēm vāzē… – lepnā vientulībā stāvēja masīvais, elegantā itāļu dizainā veidotais kristāla ļooooti dārgais bokāls…
Arī tā saturs – bija neskarts…
* * *
Es satvēru to rokās un devos uz vannas istabu…
* * *
Pirmkārt…, šampanieti es izleju izlietnē… Tad pacēlu bokālu – un ar visu spēku situ pret izlietnes malu…
Un vēl! Vēl! Un vēlreiz…
Tā… stāvēju – un situ! Kristāla lauskas lidoja pa gaisu, kā uguņošanā…
* * *
…pēkšņi sajutu, ka neesmu viena…
* * *
…es apjuku… Tad lēni pagriezos un paskatījos pa kreisi…
* * *
Mana Giņka sēdēja uz grīdas, tepat, man blakus… tāda – tik īpatnēji klusa…, un cieši skatījās uz mani…
