Vārda dienu svin: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Hemoroīdi. Katram otrajam eiropietim, bet pie ārsta iet bail

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Neatlieci proktologa konsultāciju uz nākamo gadu!– iesaka ķirurgs,
proktologs, medicīnas doktors Dr. med. Aigars Martinsons.

Decembrī „Lāzermedicinas klīnikā” proktologa konsultācija
un diagnostika -50%!

Proktologs ir viens no tiem ārstiem, kuru apmeklēt pacientam īpaši jāsaņemas – traucē dažādi mīti un aizspriedumi, bet bieži trūkst patiesas informācijas. Lielākoties cilvēki zina vien to, ka šis speciālists ārstē hemoroīdus. Protams, tā ir biežākā problēma, ar kuru nākas saskarties, jo statistika liecina, ka hemoroīdi ir katram otrajam eiropietim. „Latvijā šis ārsts ir ķirurgs, kurš pamatā nodarbojas ar taisnās zarnas slimību ārstēšanu,” stāsta proktologs Aigars Martinsons (Lāzermedicīnas klīnika). „Cilvēkiem bieži ir priekšstats, ka ķirurgs ikvienu pacientu noteikti operē. Ir reizes, kad tas vajadzīgs, taču daudz izmantojam arī citas ārstēšanas metodes. Galvenā problēma ir aiziet pie proktologa, pēc tam jau dialogs turpinās.”

– Vai vizītei pie proktologa ir kaut kā speciāli jāgatavojas?
Cilvēki bieži zvana un uzdod šo jautājumu. Pirmajai vizītei nav vajadzīga nekāda specifiska gatavošanās. Daži iedomājas, ka visu dienu nedrīkst ēst un dzert, vai arī jālieto kaut kādi medikamenti zarnu tīrīšanai – tas nav vajadzīgs. Ja cilvēks subjektīvi jūt, ka tā būs labāk, viņš var veikt vienu mikroklizmu ar aptiekā nopērkamiem bezrecepšu līdzekļiem, bet arī tas nav obligāti. Ja turpmāk, gatavojoties kādai konkrētai procedūrai, būs vajadzīgi priekšdarbi, ārsts par tiem precīzi izstāstīs un nozīmēs vajadzīgos medikamentus. Neviens medikaments, ne recepšu, ne bezrecepšu, lieki nav jālieto. Lāzermedicīnas klīnikā pacientiem nodrošinām maksimāli diskrētu un delikātu attieksmi un ērtības, kas arī nav mazsvarīgi. Moderns proktoloģiskais kabinets ir aprīkots ar dušu, bidē un citām labierīcībām.

– Par kādiem jautājumiem pacientu iztaujā pie proktologa un vai ir lietas, kas iepriekš jāapdomā, lai varētu atbildēt?
Pamatā jautājumi ir par sūdzībām, par vēdera izeju un citām lietām, ko nav grūti atbildēt. Ja cilvēkam ir kaut kādas citas slimības, vajadzētu paņemt līdzi medicīnas dokumentāciju. Dažam iešana pie ārsta proktologa rada lielu spriedzi un viņš aizmirst lielu daļu no tā, ko gribējis pavaicāt. Lai tā nenotiktu, vēlams iepriekš sarakstīt savus jautājumus uz papīra. Uzdot ārstam jautājumus ir dabiski. Iepazīstoties ar kolēģu darbu attīstītajās rietumvalstīs, redzam, ka vizītē pacientu jautājumiem tiek atvēlēts diezgan ilgs laiks un cilvēki to izmanto, interesējas par dažādām ārstēšanas niansēm, ir paši jau iepriekš meklējuši informāciju. Mums ir prieks ar tādiem pacientiem strādāt.

– Bet ja pacients nevēlas sevi apgrūtināt ar informācijas uzņemšanu?
Tad mums jāsniedz vismaz tas absolūtais informācijas minimums, kuru zināt ir viņa pienākums. Tas attiecas uz ārstēšanas gaitu, dzīvesveidu periodā pēc ārstēšanas un rīcību varbūtējo sarežģījumu gadījumā.

– Kā notiek pacienta izmeklēšana?
To veic ārsts, asistējot medicīnas māsai. Izmeklējumi notiek speciālā norobežotā apskates telpā, to laikā pacients parasti guļ uz sāniem. Ārsts veic anālās zonas apskati, kurai parasti seko arī izmeklēšana ar pirkstu, kas pamatā nav sāpīga, jo tiek izmantots lubrikants, kas satur anestezējošu vielu. Mazliet nepatīkamākas sajūtas varētu būt pacientiem, kuriem ir sāpes vēdera izejas laikā vai izteikts hemoroīdu slimības paasinājums. Pirmajā izmeklēšanas reizē vairumā gadījumu tiek veikta arī dziļāka apskate ar vienreiz lietojamu proktoloģisko spoguli, kas ļauj apskatīt apmēram 10 cm garu taisnās zarnas posmu. Arī tā tiek veikta ar lubrikantu un nav sāpīga. Lielākajā daļā gadījumu pacienta problēmu izvērtēšanai pietiek ar šajā apskatē gūto informāciju. Ja ir kādas aizdomas, īpaši, asiņošanas gadījumos, tiek nozīmēti papildus izmeklējumi. Visbiežāk nepieciešama kolonoskopija, reizēm arī magnētiskā rezonanse, defekogrāfija, taisnās zarnas ultrasonoskopiska izmeklēšana un citas diagnostikas metodes, bet tās vajadzīgas salīdzinoši nelielam pacientu skaitam. Ir ļoti būtiski pārbaudīt, vai mums nav darīšana ar ļaundabīgiem zarnu audzējiem, kuru izpausmes ir ļoti līdzīgas hemoroīdu simptomiem. Tādēļ arī pašiem pacientiem nevajadzētu vilcināties iet pie ārsta, ja viņi sajūt jebkādu diskomfortu anālajā zonā.

– Daudzi ārsti stāsta, ka pacienti bieži vien palīdzību meklē tikai tad, kad problēmas jau ielaistas. Vai tā ir arī proktoloģijā?
Sastopam visdažādākos pacientus, daļa atnāk laikus, daļa – novēloti. Protams, ir ļoti bēdīgi, ja domāto hemoroīdu vietā izrādās ļaundabīgs audzējs un ārstēšana ir nokavēta. Bet, ja runa tiešām ir par hemoroīdiem, tad arī vēlīnās stadijās varam pacientam palīdzēt, kaut gan ielaistos gadījumos ārstēšana prasa vairāk pūļu un līdzekļu, parasti ķirurģisku ārstēšanu. Mēs izvērtējam situāciju un atkarībā no tās piedāvājam risinājumus, izskaidrojam, kāda metode ir vispiemērotākā un kādas ir citas iespējas, to priekšrocības un trūkumi.

– Vai ir gadījumi, kad pie proktologa vajadzētu nākt pārbaudīties profilaktiski, kaut arī nav nekādu sūdzību?
Tas varētu būt lietderīgi, piemēram, sievietēm, kurām savulaik ir bijušas hemoroīdu problēmas un kuras sāk plānot grūtniecību. Tad patiešām ir ļoti pareizi laicīgi atnākt pārbaudīties, jo grūtniecība un dzemdības provocē hemoroīdu rašanos un hemoroidālās slimības paasinājumus. Ja sieviete nonāk pie proktologa īsi pirms dzemdībām, tad proktologa iespējas ir ierobežotas, jo grūtniecības laikā nav vēlami daudzi nepieciešamie medikamenti un arī narkoze, ja ir vajadzīga operācija.

– Vai, izmantojot mūsdienīgas ārstēšanas metodes, iespējams panākt, ka hemoroīdu problēmas vairs neatkārtojas?
Ārstēšana ir efektīva, taču jāteic, ka neviena metode nav panaceja. Tas, vai problēmas atkārtosies, ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, kas saistīti ar pacienta organisma īpatnībām, vispārējo veselību, ieradumiem, iespējām un vēlēšanos ievērot ārsta sniegtos dzīvesveida ieteikumus. Reizēm cilvēki jautā, vai nevarētu „tur izgriezt laukā visu”, lai šī saslimšana vairs neveidotos. To varētu salīdzināt ar vēlmi, ejot pie stomatologa, izraut visus zobus, lai tie vairs nekad nebūtu jālabo. Asinsvadu pinums ap taisno zarnu organismā pilda noteiktu uzdevumu – ja taisnās zarnas slēdzējmuskuli var salīdzināt ar ūdens krānu, tad šis pinums ir kā blīve, kas novērš pilēšanu. Ja hemoroīdālie mezgli pēc kāda laika atkal traucē, nāciet pie mums, varam piedāvāt labāko ārstēšanu un saprotošu, taktisku attieksmi.

– Jau trešo gadu pēc kārtas Jūsu klīnikā ziemas mēneši ir proktoloģijas mēneši, kas īpašs ir sagatavots šogad?
Jā, tā jau ir tradīcija, ka šajos mēnešos aicinām pacientus pievērst īpašu uzmanību šai problēmai. Decembrī pirmreizējā ārsta proktologa konsultācijai un izmeklējumam atlaide -50%, puse no cenas!

Piedāvājumu proktoloģijas mēnešiem skati www.lazermedicinasklinika.lv
Ņemot vērā iepriekšējā gada pieredzi atsaucība ir ļoti liela,
aicinām savlaicīgi pierakstīties uz šo izmeklējumu.


Lāzermedicinas klīnika
Kokneses prospekts 18, Rīga
67374747, 67374744

Dalīties.

2 komentāru

  1. Un kā ir ar ārējiem hemoroīdiem? <br>Diemžēl, pēc grūtniecības arī es pie tāda tiku, taču, kad biju vizītē pie ginekoloģes uz manu jautājumu, ko darīt?, kā cīnīties? Ginekoloģe īsi atbildēja – ar to vienkārši ir jāsadzīvo!…<br>Šī atbilde gan mani nenomierināja, jo nevarētu teikt,ka tas netraucē 🙁 Un izlasot šo rakstu sāku domāt vai tiešām ar to var sadzīvot un tas ir jādara?<br>Vai laika gaitā tas nevar pāraugt par audzēju? Iekaists utt.?

  2. Man arī pēc dzemdībām parādījās šis ārējais variants. Man atbildēja līdzīgi, teica gan, ka varot arī veikt operāciju, taču, ja domājot par vēl kādu bērnu, īpaši drīzumā, lai nesteidzoties, jo pie jaunas grūtniecības atkal tas varot notikt. Bet, piekrītu, nav tas nekas patīkams. Pat, ja ikdienā tas nesag'dā nekādu fizisku diskomfortu, tad mīlējoties utt. es bieži par to iedomājos un nejūtos ērti…

Atstāt Ziņu