Kā gribas būt optimistam, bet grūti ir, ja apkārt ir cilvēki,kas redz tikai slikto un runā tikai skumjas lietas, ar to velkot tevi pie zemes,jo dzirdi,cik man slikti,cik viss slikti un visiem gudri runāt,utt. Ja esi viens starp visiem,kas saka ,ka viss būs labi,jo savādāk nedrīkst būt,centies uzlabot omu.
Vakaros,kad sirds pilna ,ļaujos asarām,jo savādāk jau jāsajūk prātā.
Biju sestdien pie mīļajiem,kuri ir optimistiski, sajūta bija laba,ka negribējās braukt prom, bet palikt šoreiz nevarēju 🙁
Grūti :)
Dalīties.
1 komentārs
Domāju, ka laiku pa laikam mūs visus pārņem šādas domas, tiesa, tās pāriet.