Sveiki! Te es, Natālija no virtuves.Kāpēc no virtuves?Jo tur es pavadu ļoti daudz laika ar lielu prieku.
Ēst gatavošana man ir patikusi vienmēr.Mazai būdamai man patika palīdzēt mammai,vai vecaimammai,it sevišķi uz svētkiem,kad cep cepumus,pīradziņusĻoti patika izrullēt mīklu un ar formiņām izspiest cepuminus.
Pati sāku gatavot aptuveni 10 gadu vecumā.Cepu cepumus bez citu palīdzībasĻoti bieži cepu pankūkas,gan plānās,gan kartupeļu,visiem,kas nogaršoja patika tas,ka mazā eļļas daudzumā varēju uzcept tik gardas pankūciņas.Vēl viens ēdiens,kas bija topā tas bija mannā buberts.To mēdzu gatavot itin bieži. Pēc pamatskolas bija jāizlemj kur iet tālāk mācīties,no mazām dienām sapņoju,ka būsu pavāre,konditore.
Tad nu arī iestājos par pavāru,bet diemžēl tik dažus mēnešus tur nomācījos un līdz ēst gatavošanai netiku.Pusaudžu gados ēst gatavošana man pieklusa,nebija tk liela interese uz to,jo kā jau visiem šai vecumā interesēja citas lietas.Puiši un izklaides ar draudzenēm.Bet vienmēr esmu varējusi sev pagatavot ēst,kaut visparastakās lietas,kartupeļi,makaroni,omletes.Bet jāpiebilst,ka arī šādas lietas ir jāiemācās gatavot,lai būtu ne tikai gatavs,bet arī ēdams. Pēc vidusskolas es apprecējos un tad lēnā solī atgriezos pie ēst gatavošanas,jo kā tad savādāk.Sākumā gatavoju visparastākos ēdienus,receptes ņēmu no interneta.
Gatavoju soli pa solim kā bija paradīts un kad gala rezultāts bija burvīgs,tad man bija ar vien lielāka vēlme gatavot.It seviški,ja vīram patika,garsoja.Iemācījos gatavot zupu.Pirmā zupa nebija viss no vienkāršākajam,bet gan soļanka.Sākumā ēst gatavošana man aizņēma ilgu laiku,jo centos to visu darīt lēnām,lai izdodas.Vēlak,kad jau piešāvos,tas viss noritēja daudz ātrāk.Tagad jau šķiet,ka viss ko gatavoju ir tik ātri. Ēst gatavošana manā skatījumā ir lieta,pret kuru jāizturas ar prieku un mīlestību,jo savadāk nekas labs tur neizdosies.
Jāiepazīstas ar katra produkta īpašībām,gatavojot bieži,tas laika gaitā pats par sevi atnāk.Piemēram kartupelis pats par sevi vārās ātri,bet ja tam pievieno citus dārzeņus,tad vārīšanās ilgums palielinās.Tādi sīkumi,bet ļoti nozīmīgi.Ir jāzin,kad kuru produktu likt katlā.Sākuma to,kas ilgāk vārās un beigas to,kas visātrāk.Kā to zināt?Es vienkārši gatavoju un ar katru reizi iegaumēju,piefiksēju kas un kā. Tad pienāca diena,kad nolēmu uzcept ko saldu.Līdz šim gatavoju tik sāļos ēdienus.Biju daudz lasījusi receptes,šķita,ka viss ir tik sarežģīti,bet tomēr ņēmu un mēgināju.Pirmais ko uzcepu bija biskvīts ar vārīto krēmu.Likās ļoti grūti ,izrādījās,ka tik vienkārši.Pirmie gatavotie ēdieni izdevās garšīgi,bet vizuāli ne tik pievilcīgi.
Ar laiku centos to uzlabot. Gatavot man patīk,pat ļoti.Un nav kaut kā konkrēta,kas patiktu vairāk vai mazāk,pie sirds iet viss.Varētu teikt tā,ka patīk gatavot to,kas maniem mīļajiem garšo.Vīra un dēla mīļākos ēdienus.Esmu cepusi gan bulcias,kūciņas,cepumus,keksus,picas,tortes.Gatavoju ļoti dažādus sāļos ēdienus,sautējumus,sacepumus,salātus,zupas,dažādus gaļas ēdienus,dārzenu ēdienus.Esmu izmēģinājusi tik daudz,bet tai pat laikā vēl ir milzum daudz ēdienu ko vēlos pagatavot. Ar ēst gatavošanu, manuprāt, ir tā,ka vai nu tev tas patīk vai nē.Lai cik es būtu nogurusi,ēst gatavošanai vienmēr atradīsies laiks un spēks,jo man tas nenormāli patīk.
Gatavošana man jau ir kā atkarība,bez kā nu nekā nevaru iztikt.
Tā ir lieta,kas palīdz atslābināties,aizmirsties,jo tajā visā esmu iekšā par visiem 100%. Lai cik ļoti man patīk gatavot,es noteikt negribētu strādāt šai jomā.Tad vairs tas nebūtu tas.Tas paliktu par apgrūtinājumu un neradītu prieku.Man patīk gatavot mājās priekšs savas ģimenes. To visu es iemācos mācoties.Es lasu par garsvielām un tad tās pielietoju,skatos kas iznāk.Lasu par produktu īpašībām.Kā tos labāk gatavot,lai būtu pareizi,garšigi un lai tie saglabā savas labās īpašibas. Viss ko es daru,ņemu recepti un sāku gatavot.
Mani neattur neveiksmes.Ja vienu reizi neizdodas,tad es nebēdāju,pagatavošu vēl un tad jau izdosies.Ar katru dienu manī ar vien vairāk attīstās vēlme gatavot.Ja būtu iespējams,tad gatavotu no rīta līdz vakaram,bet tas ir par traku,tā es nobarosu savus mīļos,ka ne pakustēties. Mans sapnis ir ideāla virtuve,jauna gāzes plīts,jo esoša knapi turas kopā,bet pat tas mani neattur no gatavošanas. Ir jāmīl ne tikai gala rezultāts,bet arī pats gatavošanas process.Nevar visu uz ātru roku samest vienā katla un gaidīt,ka nu tik būs.
Ar pacietību, mīlestību ir jadara virtuves darbi.Arī trauku mazgāšana pieder pie lietas.Kas tad ta par saimnieci,kurai nepatīk novākt pēc sevis,nomazgāt traukus. Ir patīkami dzirēt no citiem komplimentus,ka garšīgi un skaisti,bet ir jāpieņem arī,ka kādam var negaršot,nepatikt.Es neapvainojos,ja kādam manis taisītais ēdiens negaršo.
Tev negaršo,bet man garso.Lūk tā!Protams es ieklausos padomos,ko sniedz kāds pieredzējušāks par mani virtuves lietās. Kas man ir ļoti svarīgi meklējot jaunas receptes,lai tām būtu gala rezultāta bilde un skaidri aprakstīts kā soli pa solim visu jādara.Uz recetēm bez bildēm es virsū neskatos.Bet ideālā variantā,ja ir nobildēts viss process.
Tas palīdz iesācējiem nebaidīties gatavot, tas iedrošina uz jauniem izmēģinājumiem.Tieši šī iemesla dēļ es pati esmu sākusi bildēt soli pa solim visu ko gatavoju.Ne taēdēļ,lai palielītos ko tad atkal esmu pagatavojusi,bet tādēļ,lai palīdzētu tiem,kas domā,ka gatavošana ir sarežģīts process.
Patiesībā est gatavošana nav nemaz tik grūta lieta.Galvenais ir vēlēšanās,pacietība,vieta kur gatavot un no kā gatavot.Ja tas viss ir,tad tik uz priekšu.Nevar jau gribēt,lai pirmaā reizē viss izdodas perfekti,bet var gadīties,ka sanāk gan.Man ir bijuši ēdieni,kas pēc gatavošanas nonāk miskastē,bet tādēļ jau es neatkāpšos.
Lielākā daļa receptes,kas man ir,tās ir vienkāršas,kaut pirmajā brīdī tā nešķiet.Tās ir ar lētām izmaksām,kas ir liels pluss. Ko vēl es varu piebilst,ka man nepatīk,ja kāds grib palīdzēt ēst gatavošanā.Es labprātāk daru visu pati,kaut man tas var tā aizņemt vairāk laika.Jo esmu no cilvēkiem,kam nekad nav labi tas,ko izdara cits manā vietā. Sevi es iedalītu starp iesācējiem un pavāriem.Ikdienā es gatavoju nu jau kadus 5 gadus,bet tikai nesen sāku pievērsties kam vairāk par ikdienas pusdienām.Aptuveni gadu es izmēģinu dažadas bulciņas, cepumus,tortes,keksus,picas.
Tas, manuprāt, ir ļoti īss laiks,bet domāju,ka man sanāk diezgan labi.
Visam ir vajadzīgs laiks un man tāds ir,jo esmu mājsaimniece.Man ir prieks,ka ir iespēja šiverēt pa virtuvi,jo daudzām varbūt ir vēlēšanās,bet nav ši dārgā laika ko atvēlēt.
