Vārda dienu svin: Ulvis, Uldis, Sandis, Sandijs

Dzīvot sapņos?

Pinterest LinkedIn Tumblr +

Nav man tās cēlās šampanieša glāzes rokā. Bet, ai, kā noderētu. Ne jau tāpēc, ka man ļoti garšo tā putojošā dzira, bet gan – skaistumam, arī – simbolam.

Toties es gludinu vecas drēbes un domāju, domāju… Manis pēc, lai tagad ir vecas drēbes, ka tik tās tīras un nesmird. Tāpat kā tas, pēc kā laikam kur zemapziņā pat ilgojos.

Žogam, ko prāts uzceļ, jūtas pārkāpj pāri. Tās jūtas ir briesmīgi kāpelīgas. Jūtu man nekādu nav, bet gribu laikam, lai tās būtu. Es jūtu gan, ka ir slapjš, jo līst, ka ir karsts, jo ir karsta vasara. Tik tās nav tās mīlas jūtas. Mīlu gan savus bērnus, mazbērnu. Tā arī nav tā mīlestība, par ko te ar grūtībām cenšos ko pateikt.

Beidzu gludināt, vairs nav jādomā, ka neizgludina kādu caurumu vēl mugurā velkamā lietā, tagad jau vieglāk domāt par tām gaistošajām jūtām.

Jā, jā, gaistošajām. Jūtas taču ir tādas pašas kā tas šampanietis – dzirkstošas, putojošas, gaistošas, bet stipras.

Lai uzturētu jūtu stiprumu, pie tām “jāpiestrādā” – nevar turēt visu laiku vienu un to pašu šampi glāzē, tas jāizdzer, lai “neatšālējas”, tāpat ar tām jūtām, ik pa brīdim jāpielej kāds malks klāt.

Šampanieti no rītiem dzerot tikai aristokrāti. Bet aristokrāti ir dzēruši šampi no kristāla vāzes? Es esmu. Bet tās atkal tikai atmiņas. Es gan uzskatu, ka atmiņas ir mana bagātība. Citiem tā bagātība mērāma tikai naudas izteiksmē. Man – atmiņās. Tā ir vēsture, mana vēsture. Es šodien gribu kādam teikt un dzirdēt, ka man saka – tu man neesi vajadzīga, bet es tevi vēlos.

Princis baltā zirgā nejās. Lai kaut ko darītu šajā lietā, esmu par vecu, uz ielas nestāvēšu un kaut kādus pakalpojumus nepiedāvāšu. Atliek vien dzīvot sapņos. Ilūzijās.

Dalīties.

5 komentāru

  1. Gunta! <br><br>…sapņi cilvēkiem tiek dāvāti, lai tie piepildītos! Diemžēl, ne visi mēs vēlāmies… sapņot… <br><br>…es esmu sapņotāja un mans nākamais blogs – kādā sakritība(!) – tā arī sauksies: Sapnis… <br>Tas jau ir uzrakstīts, tikai nevarēju saņemties, – un nosūtīt…<br><br>Paldies par iedvesmu! <br>L.

  2. Gribētos gan zināt, cik ir tas "lai kaut ko darītu šajā lietā, esmu par vecu". Vai tiešām tev jau ir 70?<br>Savu mammu, kurai ir 50 ar kapeikām, kura sāka domāt līdzīgi kā tu, pierunāju reģistrēties interenta iepazīšanās portālā..nepagāja ne divas nedēļas, kad satika pātiešām lielisku cilvēku, ar kuru kopā drīz svinēs 2 gadu jubileju.<br>Uzskatu, ka tādām lietām nevar būt par vecu. Vajag tikai dzīvot ar prieku, būt apmierinātam ar visu un tad arī atradīsies tieši tas, ko visvairāk vēlies. Tici man, ir – ir arī lieliski vīrieši, kuri cer arī pēcjaunības gados satikt kādu labāku sievitei par savām iepriekšējām "riebīgajām raganām" 🙂

  3. tralalaaaaaa on

    Labdien Gunta!<br>Nu es redzu,ka tomēr Tu vari arī mainīt savu stilu-ir tomēr patīkami izlasīt Tavos tekstos arī kaut ko jaukāku.<br>Atmiņas ir laba lieta,bet nevajag uz to ieciklēties-nu nebūs vairs tā nekad-bet būs savādāk,un es domāju ka tieši to Tev vajag-lai Tavā dzīvē kaut kas mainītos uz labo pusi.Neesi Tu ne veca,ne neglīta-vajag tikai pozitīvākas domas domāt,nemeklēt vainu citos,negausties katru dienu par vienu un to pašu-un viss notiks-vajag tam ļoti,ļoti ticēt!

  4. Man jau nu arī šķiet, ka nekad nav par vēlu satikties un mīlēt. Un visbiežāk problēma ir tā, ka prāts un šeit paustā nostalģija (ak, vairs jau nebūs tā, kā bija) nostājas ceļā sirdij. Un ja tu neesi atvērta tam, lai satiktu otru cilvēku, tas nenotiks. Iespējams, tu izstarosi tādu kā atgrūdošu enerģiju un vīrietis arī netuvosies. Tā kā atmet skepsi un kļūsti atvērta tam, pēc kā tava sirds, kā jūtams, sauc!

Atbildēt tralalaaaaaa Atcelt