Tuvojoties dzemdes kakla vēža profilakses nedēļai Māmiņu klubs veica aptauju, kurā piedalījās vairāk kā 300 respondentes.
Aptaujā tika noskaidrots, ka vismaz 20 % Māmiņa kluba dalībnieču ar dzemdes kakla vēzi ir slimojusi mamma, māsa, krustmāte vai kāda cita tuvu paziņu lokā esoša sieviete. 30 % no viņām šobrīd nenojauš, vai tuvumā kādai sievietei ir šī onkoloģiskā saslimšana, jo sievietes par šo tēmu atklāti runā ļoti reti.
Aptaujas dalībnieces no plašsaziņas līdzekļiem par dzemdes kakla vēža skrīninga programmu ir dzirdējušas, taču tikai 13 % to ir izmantojušas, bet vairāk nekā (52 %) nav saņēmušas uzaicinājumu vispār vai nezināja par šādu programmu (8 %) un/vai, kā to izmantot savas veselības profilaksei.
Taču skarbi „pārsteidz” fakts, ka vairāk nekā puse (53 %) aptaujāto atzīst, ka ginekologi nav ar viņām pārrunājuši dzemdes kakla vēža saslimstības cēloņus, riskus un profilakses iespējas.
Diemžēl informācijas trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc audzējs, kas ir salīdzinoši viegli diagnosticējams un sākotnējās stadijā veiksmīgi ārstējams, tiek ielaists un konstatēts tikai tad, kad jau visas iespējas ir palaistas garām. Redzot šo bēdīgo statistiku, jāsecina, ka sievietēm ar izpratni un nopietnību jāuzņemas atbildība pašām – jāiegūst informācija par šo saslimšanu, jāsargā sava veselība, izmantojot pieejamās profilakses metodes.
Jebkura ļaundabīga saslimšana nav tā vieglākā sarunas tēma. Sievietes parasti par to nevēlas dzirdēt, izvairās … līdz brīdim, kad tuvinieču aiziešanas stāsti atgriež viņas skarbajā realitātē, kurā vairs nav nozīmes oficiālai saslimstības statistikai, bet tikai milzīgajai sāpju un zaudējuma sajūtai.
Ieskats sieviešu stāstos (citāti no Māmiņu Kluba aptaujas):
“Vīra mamma slimoja ar dzemdes kakla vēzi. Atklāja viņai vēlīnā stadijā.”
“Jauna sieviete, kas regulāri gāja pie ārsta, bet acīmredzot viņai netika taisītas pareizās analīzes, līdz bija jau par vēlu.”
“Mammai konstatēja dzemdes kakla vēzi jau ceturtajā stadijā. Visi bijām šokā. Sekoja smaga operācija un ilgstoša nepatīkama atveseļošanās. Jau pagājuši astoņi gadi, bet pēcoperācijas sekas neļauj aizmirst par briesmīgo kaiti. Esam laimīgi, ka mamma ir ar mums, bet nevienam nenovēlu pārdzīvot to, ko pārdzīvojām mēs visi, viņas tuvinieki. Mammai pašai visnepatīkamākais esot bijis tieši periods pēc operācijas, starošanas, zāles un ne visai jaukie slimnīcas apstākļi.”
“Mana krustmāte – pirms vairākiem gadiem mira ar dzemdes kakla vēzi, ko atklāja 4 stadijā.”
“Mana mamma 41. gada vecumā nomira ar dzemdes kakla vēzi.”
“Šī nelaime skāra manu omīti. Situācija ir ļoti slikta, jo nemaz nenojauta dzemdes kakla vēzi, bet domāja, ka tā ir bruka. Izrādījās, vēzis jau 4 stadijā. To izoperēja, bet metastāzes turpina progresēt un šķidrums krājas, ko ik pa laikam notecina izdurot vēderā caurumu. Omīte izjūt lielas sāpes. “
“Kādai man tuvai sievietei to atklāja neilgi pēc meitiņas piedzimšanas un pēc gadiem 2 diemžēl viņa ar šo diagnozi nomira.”
“Mana māmiņa mira no dzemdes kakla vēža un galvenais iemesls tam bija tas, ka tas tika ļoti ielaists – bija bail risināt šo situāciju, bet kad sāka – bija jau par vēlu. Domāju, ka galvenais ir skaidrot, informēt un palīdzēt sievietēm nebaidīties risināt šādas situācijas.”
Viena no visefektīvākajām metodēm, kā māsai, mātei, draudzenei, darba kolēģei likt aizdomāties par to, ka tomēr reizi gadā jāatrod laiks un līdzekļi ginekologa apmeklējumam un uztriepes nodošanai, kā arī vakcinācijai – vai vismaz pārdomām par tās nepieciešamību sev un savai meitai, ir informācijas nodošana sieviete – sievietei.
Tādēļ mums pašām jābūt aktīvām – jārūpējas par savām mātēm, meitām, draudzenēm un pašām par sevi! Atgādiniet viņām regulāri doties uz pārbaudēm un arī pašas neaizmirstiet to darīt! Nekautrējieties vaicāt visu, kas neskaidrs, savam ginekologam!
Lasi vēl!
Dzemdes kakla vēzis: kas tas ir un kā rodas?
Atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par dzemdes kakla vēzi
