Paldies par iespēju iepazīties ar Dž. Daigena grāmatu “Tīrs un slaids dzīvesveids”. Šī grāmata tiešām iedvesmo dzīvot tīrāk, tādējādi kļūstot slaidākai.
Grāmata rosināja domāt par to, kas no veikalā nopērkamajiem it kā slaidajiem un netreknajiem produktiem patiešām ir labi. Pārgājusi vēlme palutināt sevi, nopērkot jogurtu (līdz šim domāju, ka viens no labākajiem našķiem), cepumus.
Nekad nepērku veikalā pankūkas, bet tagad ar vēl mierīgāku prātu mājās cepu pati, jo viss, kas mājās gatavots, grāmatā ir ieteikts kā labāka izvēle par jebko pirktu veikalā. Jā, vēl joprojām no kviešu miltiem, bet padaru tās, manuprāt, veselīgākas, mīklu papildinot ar krietnu kliju sauju, ar rudzu miltiem vai auzu pārslām, ziedputekšņiem, pieberot mazāk sāls, neberot cukuru un izmantojot lauku pienu un olas.
Pie salātiem vairs nelieku ne veikala krējumu, ne majonēzi. Paņemu savu porciju, ar pārējo mājinieki var darīt, kā vēlas.
Ja līdz šim pa retam pirku „tievo” margarīnu, ko smērēt uz maizes, tad nu-vai nu nesmērēju neko, vai lieliem godiem pērku sviestu.
| “Tas, ko regulāri ievēroju, ir izēšanās maltīte reizi nedēļā. Zinot, ka drīz būs nākamais cienasts ar ļo-oti garšīgiem ēdieniem, vieglāk ikdienā nevirzīties no nospraustā kursa. |
Pateicoties grāmatas skaidrojumiem par to, cik nelabs ir viss, kas ļoti pārstrādāts, esmu tikusi vaļā no šķīstošās kafijas dzeršanas. Dzeru dabīgo, bieži vāru miežu un cigoriņu kafiju. Papildus ieguvums, ka pārtraucu bērt cukuru. Ja pie šķīstošās kafijas vēl to darīju, tad pie šīm kafijām vairs neprasās. Arī tēju dzeru bez cukura, un melnās tējas vietā esmu pasākusi dzert zaļo vai zāļu tēju.
Bieži ieskatos tabulās slikti-labāk-vislabāk un iespēju robežās cenšos ēst to, kas man ir pieejams no vislabākā.
No grāmatas recepšu sadaļas vērtīgākais, ko ieguvu, ir saprašana par to, ka porcija, kas paredzēta vienam ēdējam vienā ēdienreizē, ir tiešām maza. Un nav paredzētas papildporcijas.
Tad nu mācos nepārēsties. Konkrēti nevienu no receptēm neesmu izmēģinājusi.
Vingrošana šajā karstumā-neiespējama. Vēsums agri no rīta vai vēlu vakarā tiek izmantots dārza kopšanai. Nu tā arī jau sava veida vingrošana. Kustēšanās jau nu noteikti.
Katru reizi pāršķirstot grāmatu, atkal un atkal var atrast kaut ko iedvesmojošu. Izpildīt visu no vāka līdz vākam gan man šķiet, ka ir neiespējami.
Domāju, ka tiem ēšanas paradumiem, kurus izdevās mainīt, ar laiku pievienosies vēl kāds grāmatas ieteiktais. Rindas kārtībā-olīveļļa salātiem, jūras sāls.
Ak, jā-tas ko regulāri ievēroju, ir izēšanās maltīte reizi nedēļā. Tiešām! Zinot, ka būs nākamais cienasts ar ļo-oti garšīgiem ēdieniem kafejnīcā, kādās viesībās vai svētkos, vieglāk ikdienā nevirzīties no nospraustā kursa.
Ievērojot tikai dažus no grāmatas ieteikumiem un izmainot savus ēšanas paradumus pat par tik maz, cik uzrakstīju, kaut kas beidzot ir sakustējies. Laikam jau smadzenēs, jo pati jūtos slaida un viegla, bet cipari uz svariem nemaz tik optimistisku svara zudumu neuzrāda. Varbūt ir pusotra kilograma mazāk, citu dienu arī tas ir atpakaļ, bet pašsajūta tiešām gaisīgāka. Domāju-tas ir tikai sākums tam, lai lēnām, soli pa solītim es, sevi nemokot, tiktu pie sava sapņu svara.
