Pirms nedēļas saņēmu lielisku dzimšanas dienas dāvanu- milzīgu stikla burku, pilnu ar krāsainām konfektēm, pie katras piestiprināta lapiņa ar kādu citātu. Man tika dots uzdevums – lai visa gada garumā pa reizei izvelku pa kādai „saldai iedvesmai”. Sakritība vai ne, taču līdz šim sanācis no burkas izmakšķerēt tieši tos vārdus, kurus tajā dienā gribas dzirdēt.
Taču vakardienas izvilktās lapiņas citāts bija tik jauks, ka nespēju nepadalīties tajā arī ar jums visām.
Pie gardas ābolu konfektes bija piesprausta lapiņa ar uzrakstu:
„Cik veca tu būtu, ja tu nezinātu, cik tev ir gadu?”
Skaitot kalendāros gadus, man šogad apritēja 26. Un katrs raugoties no sava redzespunkta nospriedīs citādi- „ai, cik maz!” vai gluži otrādi- „ūja, jau tuvojas 30!”
Taču svarīgāk par to, ko domā citi, ir tas, kā tu jūties pati.
Dažbrīd atpazīstu sevī pat to 8gadīgo meiteni, kas spēj sajūsmināties par sudraboto sniega mirdzumu un ķer uz cimdiem sniegpārsliņas. Citreiz savukārt šķiet, ka tā bagāža un pieredze, kam iets cauri ir tik liela, ka esmu krietni, krietni vecāka.
Par šo dīvaino sakarību – gadu neatbilstību manai pašsajūtai, domāju katru gadu ap dzimšanas dienas laiku. It kā gadi nomainās, dzīve piesātināta notikumiem un dažādām pieredzēm, bet tur iekšā tā sajūta nemainās- esmu tā pati ES. Un šim ES nav noteiktu vecuma rāmju, kurā to ielikt, un kalendāra gadskaitļu maiņa jau nu to nespēj ietekmēt.
Kā ir Tev- vai domājot par saviem gadiem, Tu jūties tiem atbilstoši vai gluži otrādi – tie ir tikai cipari?
4 komentāru
ilgu laiku es biju 23 gadus veca, tā arī izskatījos. Šobrīd esmu tuvāk saviem 34, to laikam iedeva kļūšana par mammu.<br>bet ir brīži, kad es vēljoprojām pieķeru sevi, ka jūtos kā 25 gadīga 🙂
Hmm jau no vakardienas sēžu un domāju cik tad īsti es jūtos veca, lai arī drīz jau klauvē 28….,pa māju skraida bērni un ir arī sava dzīves pieredze aiz muguras, bet paskatoties spogulī, varu vēl tikt dzīnsos kam ir 10 gadi, ja vien neuzkrāsojos, sasienu aste matus, uzvelku botes un varu iet sēdēt skolas solā, dažreiz gan tas kaitina, jo šad un tad man arī tiek paparasīti:''Vai Jums 18 ir'', tad man vien atliek pateikt, ''Ak,žēl vairs nav!'' Bet tā laikam jūtos ap kādiem 23 un jūtos labi!!!
Galodina- cik pazīstama sajūta! Man nesen veikalā vaicāja dokumentus, turklāt pirku bērnu šampanieti! Pēc tam gan pārdevēja arī sasmējās 😀
Es noteikti būtu jaunāka nekā patiesībā! Kāds tur būtu -esmu jaunāka! Kāds vnk sajaucis tur tos gadskaitļus manā pasē!