Dace uzskata, ka rudenī vislabākais ir tas, ka var attaisnoti slinkot, jo ārā, piemēram, līst lietus un var ielīst zem segas un palasīt grāmatu.
Viņu dēvē par franču kulta rakstnieku, pat par „dzīvo klasiķi”. Viņa grāmatas ir izaicinošas- skandalozas, ironiskas, pat piedauzīgas.
“Cenšos visu sabalansēt – darba ikdienu ar laiku, ko veltu sev, lai saglabātu sievišķību un varētu ar prieku paskatīties spogulī”, saka Santa.
“Kad izlasīju V.Siņeļņikova grāmatu „Izproti savu slimību”, man bija sajūta, ka ieeju citā pasaulē”, atzīstas Dace.
Man, tāpat kā miljoniem citu sieviešu visā pasaulē, netieši sanācis kļūt par liecinieci mūsdienu digitālā laikmeta Pelnrušķītes stāstam.
“Ir pieejams pietiekami daudz pētījumu, kas vēlreiz un vēlreiz apstiprina to, ka naudas plūsmai ar laimes plūsmu nav ciešas saiknes”, atgādina Kaspars.
“Ieejot jebkurā veikalā, ir noteikti jāpasaka Bonjour Madamme/Monsieur, kas ir svarīgs cieņas apliecinājums”, stāsta Tatjana.
“Manas rīcības pamatā ir tas, ka man ir svarīgi, kādā vidē un valstī es dzīvoju,kādā valstī dzīvos mani bērni. Man ir svarīgi, kas notiks un notiek ar manu tautu”, saka Aldis.
Līga saka, ka nav nemaz tik viegli sadzīvot ar izteikto sabučošanos un stundām garajām ēšanām, bet tādi tie franči ir un tas ir jāpieņem.
“Šī brīža skolēns ir informētāks par dažādām lietām. Skolotājs kļūst par šīs informācijas sakārtotāju, trūkstošo “ielāpu licēju”, bieži arī pārpratumu labotāju”, Aija saka.