a paskatās uz viņu šķiet, ka viņa ir tik trausla, tik sievišķīga. Šķiet, ka viņai dzīvē viss bijis viegli un ar nekādām lielām problēmām viņa nav saskārusies. Bet – pirmais iesaids ir maldīgs. Aiz ārēji maigās būtnes slēpjas spēcīga personība. Santa Kola ir restorāna ‘Dārzs’ un naktskluba ‘Dstyle’ īpašniece. Skaista, jauna sieviete, kas smagi strādā, lai sasniegtu iecerēto.
Kāda ir tava laba rīta formula?
Man ļoti nepatīk agri darba dienu rīti, kad ir jāmostas ar modinātāja zvanu. Bet, tā kā mans darbs prasa laicīgu celšanos, gandrīz nekad nevaru atļauties darba dienās pagulēt tik ilgi, cik gribētos – ja arī nospiežu modinātāju un cenšos paildzināt brīdi, kad jāceļas, diezgan droši, ka mani tik un tā pamodinās kāds telefona zvans, kas vienā mirklī jau ieraus darba lietās.
Ja agrāk centos gulēt līdz pēdējai minūtei un tad viss rīts sanāca steigā un līdz ar to arī stresā, tad tagad esmu sapratusi, ka diena lielā mērā ir atkarīga no tā, kā sākas mans rīts. Un to sev veidoju pati. Tāpēc tagad modinātāju esmu uzlikusi krietni agrāk kā man būtu jāceļas, lai rīts sanāk nesteidzīgs – ja vēlos, varu bez stresa pagulēt nedaudz ilgāk, ja ne – lēnām, bez steigas ceļos un gatavojos dienai. Cenšos uzreiz nedomāt par visām lietām, kas dienā jādara, bet priecāties par rītu, domāt labas domas. No paša rīta cenšos arī nelasīt un neskatīties ziņas, jo bieži tajās ir daudz negatīvas informācijas. Klausos mūziku un atstāju rītu tikai sev. Visas darba lietas sāku plānot ofisā vai mašīnā, ceļā uz to.
Brīvdienu rīti ir mani laimīgie rīti. Tad gan esmu ļoti priecīga, ja pamostos agri un varu nesteidzīgi baudīt rītu, zinot, ka nekur nav jāskrien un viss, ko saplānošu būs tikai atkarīgs no manis. Ja arī vēlos pagulēt ilgāk, to sev piedodu un ļauju izgulēties. Patīk nesteidzīgi paēst brokastis un tur pat gultā lasīt žurnālus vai grāmatas, kam nav sanācis laika visu nedēļu.
Lietas, cilvēki vai vietas, kas Tevi iedvesmo?
Visvairāk mani iedvesmo cilvēki man apkārt. Mani ģimene un draugi, bez kuriem savu dzīvi iedomāties nespēju. Arī mani kolēģi ir mani draugi, tāpēc sanāk tā, ka visu savu laiku pavadu kopā ar saviem cilvēkiem. Un ļoti priecājos, ja spēju iedvesmot arī viņus. Ja arī man dzīvē kādreiz kaut kas neiet tā, kā gribētos, tad iedvesmu un spēku smeļos tieši no saviem tuvākajiem. Arī esot ārzemēs, man ļoti patīk aprunāties un iepazīties ar cilvēkiem jebkurā vietā – uzzināt to, cik dažādi ir cilvēki un arī pati pasaule. Tas rada plašuma sajūtu, liek saprast, ka pasaule nebeidzas tikai ar manu mazo pasaulīti un manām domām par to.
Noteikti iedvesmu smeļos ceļojumos – cenšos pēc iespējas biežāk kaut kur izbraukt, cik nu laiks un iespējas to atļauj, kaut vai uz nedēļas nogali. Atgriežos mājās kā pilnīgi cits cilvēks, ar citu skatu uz dzīvi. Noilgojusies pēc mājām un saviem cilvēkiem, ar pilnīgi citu dzīvesprieku un sparu. Ja agrāk vairāk iedvesmojos no lielpilsētām, tad pēdējā laikā vairāk meklēju mierīgākas, mazākas vietas ar skaistiem dabas skatiem un mieru. Lielpilsētas ar savu steigu sāk aizvien vairāk nogurdināt…
Tavs pēdējā laika labākais atklājums?
Tie ir nesteidzīgi brīvdienu brunch (vēlās brokastis) kopā ar mīļiem draugiem – dažreiz tikai draudzeņu kompānijā, kad var nesteidzīgi baudīt ēdienu, kafiju, sarunāties stundām ilgi un nedomāt par ikdienas steigu. Parasti esmu savā restorānā Dārzs, bet, ja vēlos pilnībā atslēgties no visa un aizmirst par darbu, tad draugu kompānijā esam iecienījuši brunch restorānā Koya Andrejsalā – tur ir fantastiska aura, nesteidzīga atmosfēra ar interesantiem cilvēkiem, skaists skats un laba mūzika. Pēc šāda brunch, parasti diena ir izdevusies jebkurā gadījumā.
Par ko nav vērts uztraukties?
Agrāk mēdzu satraukties par visu – gan to, kas ir saistīts ar mani, gan bieži arī par to, kas varbūt nemaz tik lielā mērā nav. Bet dzīve pierāda to, ka liela daļa mūsu satraukumu ir absolūti lieki un bezjēdzīgi. Tāpēc esmu sapratusi, ka nav ne mazākās jēgas satraukties par lietām, kuras nekādi nevaram ietekmēt – ticu tam, ka viss tik un tā notiks tieši tā, kā tam jānotiek. Ja kaut ko varam ietekmēt un kaut kas ir atkarīgs no mums un mūsu rīcības, tad arī nav vērts satraukties, bet ir jārīkojas, lai sasniegtu vēlamo rezultātu un satraukumam vairs pat nebūtu ne mazākā pamata.
Vēl nav vērts satraukties par citu domām attiecībā uz sevi. Noteikti ir pāris tuvu cilvēku, kuru viedoklis ir svarīgs un viņus tad arī ir vērts ņemt vērā. Bet neredzu iemeslu ņemt galvā katru piezīmi un komentāru no katra attālāka paziņas vai, vēl jo vairāk, sveša cilvēka. Cenšoties izpatikt visiem, mēs pilnībā pazaudējam paši sevi un mums vairs nav ne mazākās jausmas, kas patiesībā esam un ko vēlamies.
Pabeidz teikumu: Sievietes pasaule ir…
… sievišķība. Un ne tikai ārēja, galvenokārt, iekšēja. To nevajadzētu pazaudēt nekādos apstākļos, jo katrā no mums jau viņa ir. Bieži dzīve un ikdiena piespiež būt skarbākām kā vēlētos. Tad vajadzētu atrast pašai savu recepti, kā savu iekšējo sievišķību katru dienu kaut uz mirkli atmodināt. Un tas nav atkarīgs no materiāliem apstākļiem un tā, kas mums ir mugurā. Tas ir atkarīgs no mūsu iekšējās pasaules. Sievietes pasaule ir arī mīlestība un ģimene.
Par rudeni cilvēkiem domas dalās – vieniem tas ļoti patīk, otriem -nē. Kā ir ar tevi? Kā tu ieteiktu priecāties un baudīt rudeni?
Es nevarētu sevi saukt par īstenu rudens cienītāju. Agrāk tas bija vēl izteiktāk, pat nedaudz baidījos no rudens iestāšanās, no rudens depresijas. Tagad esmu iemācījusies priecāties arī par rudens dienām, it sevišķi par agru rudeni ar krāsainām lapām, vēl diezgan siltu, bet dzestru gaisu, par rudens apģērbu, ko pēc vasaras var izvilkt no skapja. Divus iepriekšējos gadus man tieši šajā laikā sanāca būt prom no Latvijas, daudz siltākā vietā, kur rudens noteikti nav tāds, kā pie mums. Tāpēc šogad ar vēl lielāku prieku to baudu un vēroju lēnās pārmaiņas dabā. Noteikti iesaku saulainajās dienās pēc iespējas vairāk doties pie dabas, bet ne tik patīkamās baudīt lasot, vai kā savādāk sevi izglītojot.
Tu esi jauna un veiksmīga uzņēmēja – kā līdz tam nonāci un kā spēj ar visu tikt galā? Un, vai vari teikt – jā, es daru to, ko es mīlu un šī ir mana vieta!
Ja uzsākot visu to, ko tagad daru, es būtu zinājusi, cik daudz tas no manis prasīs, pieļauju, ka, iespējams, būtu no tā visa nobijusies. Tāpēc esmu priecīga, ka tomēr esmu to visu uzņēmusies un izlauzusi savu ceļu līdz tam, kur esmu tagad.
Ceļš ir bijis ērkšķains, bieži smags – neskaitāmas negulētas naktis, reizēm situācijas, kad liekas, ka esmu absolūtā bezizejā, tādas reizes, kad liekas, ka vairs nekontrolē savu stresu un tas sāk ņemt virsroku pār manu ķermeni un visu dzīvi. Arī vilšanās cilvēkos, kuriem esmu uzticējusies. Bet tas jau droši vien nav nekas jauns jebkuram cilvēkam, kurš kaut ko ir uzņēmies.
Bet to visu atsver veiksmes brīži, patiess prieks par labām atsauksmēm un pateicības vārdiem, apkārtējo novērtējums. Motivē arī reizes, kad varu sev uzsist uz pleca un ar gandarījumu saprast, ka kopā ar kolēģiem esam atraduši izeju no kārtējās, šķietami, bezizejas situācijas. Uz priekšu bīda azarts un mirkļi, kad paskatos atpakaļ un saprotu, cik daudz ir izdarīts. Un, protams, mana fantastiskā komanda – bez viņiem, es nebūtu izdarījusi neko. Man apkārt ir vienreizēji, talantīgi un azartiski cilvēki, kuri neļauj padoties nekādā situācijā. Vai šī ir mana vieta? Ir! Ja nebūtu, tad jau droši vien nekas neizdotos un mēs nebūtu tur, kur tagad esam! Es uzskatu, ka cilvēks ir patiešām veiksmīgs tikai darot to, ko patiešām mīl.
Tu darbojies restorānu un naktsklubu jomā, pastāsti, kāda šajā jomā ir situācija Latvijā? Kas cilvēkiem patīk, kādi ir cilvēku paradumi un ko vēlas Latvijas iedzīvotājs?
Ir grūti spriest par vidējo Latvijas iedzīvotāju. Mēs esam daudz pētījuši klientu intereses, gaumi, vēlmes. Runājuši par to un analizējuši. Bet cilvēki ir tik dažādi, līdz ar to arī viņu vēlmes ir atkarīgas no neskaitāmiem apstākļiem – vecuma, finansiālajām iespējām, gaumes. Tāpēc izvilkt tādu vidējo latvieti ir ļoti grūti – cenšamies iepriecināt katru, kurš pie mums ciemojas un atrast kaut ko piemērotu katra klienta gaumei. Diemžēl daudzi cilvēki no Latvijas ir devušies prom, tāpēc nu jau ļoti lielu daļu klientu loka sastāda ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī tūristi, it sevišķi vasarās, ar pavisam dažādu gaumi un vēlmēm. Par ko, protams, priecājamies – ar lielāko prieku iepazīstinām ārzemju viesus ar mūsu virtuvi un esam gandarīti, ja viņi aiziet apmierināti un nākamajā vakarā pie mums atgriežas vēl lielākā draugu lokā.
Neskatoties uz lielajiem darba apjomiem un pienākumiem, tu spēj saglabāt savu sievišķību un skaistumu. Kā tu rūpējies par sevi un varbūt kādu padomu vari sniegt arī mūsu lasītājām?
Iespējams, tieši tas, ka ir lieli darba apjomi un liela atbildība, rada vēlmi ārpus darba vairāk sevi iepriecināt un palutināt, kad ir tāda iespēja. Tieši tā iemesla dēļ, lai neaizmirstu par savu sievišķību un sajustu to, kad tā varbūt nedaudz pazudusi visu darbu gūzmā. Bet es nedaru neko tādu, ko nedarītu lielākā daļa citu sieviešu. Nesēžu nepārtraukti frizētavās vai pie kosmetologa, nestaigāju katru dienu pa apģērbu veikaliem, tam nemaz neatliek tik daudz laika. Starp citu, esmu diezgan taupīga šajās lietās, vienmēr diezgan rūpīgi apsveru, kas man ir vajadzīgs un bez kā varētu arī iztikt.
Cenšos visu sabalansēt – darba ikdienu ar laiku, ko veltu sev, lai saglabātu savu sievišķību un, lai varētu ar prieku paskatīties uz sevi spogulī. Varu pateikties arī labiem gēniem – man nekad nav bijis jāsatraucas, piemēram, par savu svaru. Mana mamma ir ļoti sievišķīga, arī vecāmamma tāda bija. Kopš bērnības ar māsu tikām pucētas un mums tika mācīts, ka ir par sevi jārūpējas un vienmēr jāizskatās labi. Tāpēc zināmā mērā, tas man kopš bērnībās ir arī ieaudzināts.
Savu iespaidu noteikti atstāja arī laiks, kad darbojos kā modele un piedalījos skaistumkonkursos – tur vienmēr bija jāizskatās perfekti, it sevišķi, piedaloties starptautiskajos konkursos – katru rītu, izejot no savas istabas, jau bija jābūt perfektā formā, jo visu laiku tiec vērtēta, reizēm pat nezini, kurš to dara un kur. Pie tā pierod un tā kļūst par ikdienu.
Kopumā uzskatu, ka skaistumu un sievišķību rada mūsu iekšējā sajūta un saskaņa ar sevi. Ja esam apmierinātas ar sevi un savu dzīvi, jūtamies saskaņā ar sevi, arī izskatā tas atspoguļojas – nav rūpju rievu pierē, ir mirdzošs skatiens, plats smaids, taisna mugura, un kurš gan pateiks, ka tāda sieviete nav skaista?
