Pat nezinu, kā īsti to nosaukt. Visgudri dēvēt par attiecīgu fluīdu apmaiņām? Zemapziņas virsskaņas aicinājumiem? Sakritībām? Bet varbūt to nemaz nevajag nosaukt vārdā. Pietiek, ka tā notiek…
Galva kūp! Liekas, ka dažreiz šis sakāmais tiek lietots nevietā, bet pēdējā laikā, liekas, ka tieši šis teiciens mani pavada.
Tad, kad ir tās dienas, kurās jāpasp…
– …Īrisa!<br />
…lūdzu, aprunāsimies mierīgi… – kas šeit īsti notiek? <br />
<br />
* * *<br />
Tie nav joki! <br />
<br />
– …Manu Sirsniņ, nu…, lūdzu, – paskaties uz mani!<br />
……
Vai jūs ziniet to sajūtu, kad tauriņi kutina vēderu un smaidīt gribas arī brīžos, kad citi raudātu? Man ir jāatzīstas, ka šādas sajūtas caurstrāvo mani jau v…
Vārdu frāze ‘zelta rudens’ tik tiešām vienmēr asociējas ar Siguldu. Tomēr jāatzīstas, es ne reizi Siguldā neesmu bijusi rudenī. Jā, cauri braukusi, bet ne staig…
Piedod, Sigulda, bet man jāatzīstas. Rudenī Tu mani nevilini. <br />
<br />
Jā, zinu, ka vārdi Zelta Rudens automātiski liek domāt par Siguldu, bet, pilsēta, mīļā mana, piedod, es rudenī metu Tev lī…
savādas trīsas
ar putna spārniem
pār pasauli trauc.
nekad nebūs tā,
ka dvēselei manai
rudens būs par daudz.
tas nekas, ka apjukumā
sirds vēso…
Rudens.
Rudenī ir forši pastaigāties ar mīļiem cilvēkiem un baudīt skaisto dabu, man patīk kā krāsainas lapas čaukst zem manām velosipēda riepām kad ik dienu dodos uz darbu,…
Man patīk, kā rudens smaržo. Tieši pēc smaržas sajūtu gadalaiku maiņu, jo katram ir sava īpašā, kas liecina, ka tas nu ir klāt. Rudens smaržo dzestri, ne…
…tā.
Cik pulkstens?
8:53
* * *
…vēl septiņas minūtes…, un es nosutīšu Viņam īsziņu… – šajā…, “formāli pieklājīgajā” laikā… <...