Šonakt man bija brīnišķīga nakts, bijām kopā ar manu mīļoto vīrieti, neticēsiet, bet tas bija Baraks Obama. Mūsu attiecības gan bija visai dīvainas, nācās slēpties, lai prese nesāk rakstīt baumu stāstus.
Jokaini, ka sapnis spēj radīt mūsos nebijušas sajūtas, kas tapušas itkā ne no kurienes. Obama man pat nešķita simpātisks kā vīrietis, bet te es pēc viņa tvīkstu un atceros brīnišķīgos mirkļus 🙂 Atceros, gadus 15 atpakaļ man bija šāda situācija ar aktieri Šonu no Paradīzes Pludmales :))) Man bija jūtas pret viņu, kas ilga 2 nedēļas 🙂
Šajos mirkļos man atkal rodas sajūta, ka sapņi ir cita realitāte, dimensija, ka ir vērts tam pievērst lielāku uzmanību. Vai arī – ka mūsu “reālā dzīve” ir tāda pati sapņošana. Jo sajūtas ir vienādi dzīvas kā vienā tā otrā pusē. Ne tikai par romantiskām jūtām, bet ir mirkļi, kad es pamostos un mēģinu nokārtot situāciju, kas šinī realitātē neeksistē, bet ir bijusi tik dzīva sapnī.
Vai jums tā nav gadījies?
