Baltie sniegi, baltās domas…

Summer afternoon (epilogs). Baltie sniegi, baltās domas…

…toreiz ziema šķita nomācoši gara, bet sniegu tā arī neredzējām.

Neviens negaidīja, ka tas uzsnigs pavasarī.

Martā.

Pirmās Lieldienas.

…toreiz, Svētdien, 2008.gada 23.marta pēcpusdienā es izgāju ārā uz lodžiju – atelpai.

Lai pagaidām vēl neizdzēstu kādu, jau sen iesāktu rakstu, kas šķita pilnīgi bezcerīgs:
Vienkāršie Ļaudis.

Vienkāršā Dzīve.

Un nevienas „slavenības”…

Nu, kurš ko tādu lasīs? Pilnīga izgāšanas.

* * *

Bet apkārt viss bija nereāli balts un kluss…

* * *

Tad pēkšņi kā sudraba zvaniņi aukstajā gaisā atskanēja bērna laimīgie smiekli!

Es paskatījos uz leju un ieraudzīju, ka uz zaļā soliņā pie mūsu mājas bija piesēdusi kāda sieviete, šķiet, ar mazbērnu, un viņiem blakus stāvēja ragaviņas. Un mazais bērns, novelkot dūraiņus, maigi glāstīja omītes seju, bet viņa aiz laimes skūpstīja mazās rociņas…

Tad atkal sāka stipri snigt. Viņi paņēma ragaviņas un devās uz mājām…

* * *

Bet es uzģērbu mēteli un aizgāju uz jūru.

* * *

Caur priežu mežu kāpām – pa ierasto taciņu, šķiet, vārēju iet aizvērtām acīm.

Jo sniga tā, ka pat izstieptas rokas attālumā neko nevarēja redzēt.

Arī pie pašas jūriņas nebija iespējams atšķirt debesis no krasta – viss bija balts!

* * *

Un baltas kļuva arī manas domas…

* * *

Tad pie pašas jūriņas, pēkšņi izstiepjot rokas sānos kā krustā, es nometu kapuci. Un, prastiem matiem stāvot puteņa sirdī, es uzdrīkstējos pacelt seju pretim Debesjumam. Un atvērt dvēseli – Pašai Dabai!

* * *

Un tajā brīdī man nāca apskaidrība – taisnība gudrajam vīram Henrijam Džeimsam! Cik dziļa jēga ir šajos vārdos: „vasaras pēcpusdiena”.

Jo tieši šajā dienas laikā es nejauši piesēdu uz koši zilā soliņa tukšajā pludmalē, un kāda sveša saruna aizrāva mani sev līdzās…

Un es ieklausījos un ieskatījos cilvēkos, kuri dzīvo pie pašas jūras, kādā īpašā vietā – ne-miljonāru pilsētā Jūrmalā.

Viņi, šī neizdzēstā stāsta varoņi ir vienkāršie latviešu un citu tautību ļaudis, kuri dāvājuši man pārliecību, ka ikkatrs, pat „nolādētās” dzīves mirklis – ir visuma vērts!

Ludmila Sočņeva, filoloģe, angļu valodas pasniedzēja, mediju koncerna “Diena” žurnālistu apmācības projektā Dienas skola kursante, 2007./2008. mācību gads. Šis raksts publicēts www.sievietespasaule.lv bez izmaiņām, kā patstāvīgais darbs kursa programmas ietvaros 2008.gada, martā.